Samaņas traucējumi vai bezsamaņa, krampji, vemšana – ar šādām veselības problēmām ātrā palīdzība ik dienu karstajā laikā ved pacientus uz slimnīcām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) brīdina: ņemot vērā meteorologu prognozēto karstumu, jāievēro piesardzība, lai izvairītos no karstuma dūriena.
Aizvadītās nedēļas nogalē mediķi slimnīcā nogādāja 42 cilvēkus, kuriem bija nopietnas veselības problēmas karstā laika dēļ.
Pārkarst saulē
«Cilvēki ilgstoši uzturējās saulē – visu dienu gulējuši pludmalē vai strādājuši saulē, maz uzņēmuši šķidrumu, nelieto galvassegas, uzturējušies nevēdinātās un sakarsušās telpās,» NMPD speciāliste Inga Vītola raksturo iedzīvotāju darbības tveicē, kuru dēļ nācies saukt ātro palīdzību. Gados jaunie cilvēki lielākoties pārkarsuši, augu dienu, arī stundas, kad saule karsē visvairāk, pavadot pludmalē, arī bērni, kuriem vecāki ļāvuši pat vairākas stundas pavadīt karstumā, neatvēsinoties un neiedodot padzerties. Gados vecāki cilvēki pārkarsuši gan uz ielas, gan sabiedriskajā transportā, gan arī mājās, kur nav nodrošināta atvēsināšanās. Palīdzība sniegta arī cilvēkiem, kuri karstumā intensīvi strādā – gan āra darbos, gan piemājas saimniecībās, uz lauka. Viens cilvēks arī pārkarsis, skrienot krosu. Cietušie bijuši vecumā no gada līdz pat 83 gadiem. I. Vītola stāsta, ka mazulim kļuvis slikti, kad viņš kopā ar pieaugušajiem vairākas stundas atradies Rīgā uz ielas, savukārt vecākajam pacientam – pensionāram no Rīgas – kļuvis slikti pārkarsušās telpās. Vēl vairāk nekā divdesmit pacientiem palīdzību mediķi snieguši uz vietas, slimnīcā nenogādājot.
Jāuzmanās ar pirmajām pazīmēm
Ja cilvēks nepamana sākotnējās pārkaršanas pazīmes – reiboni, slāpes, galvassāpes – un neatvēsinās, vismaz uz laiku ieejot aukstās telpās, padzeroties, apsēžoties vai apguļoties, tad organisms turpina uzkarst, nespējot regulēt ķermeņa temperatūru. Sekas var būt dramatiskas – krampji, bezsamaņa, ļoti augsta ķermeņa temperatūra, sirds darbības traucējumi. NMPD gan šajās karstajās dienās nav bijis neviena gadījuma, kad karstuma dūriena dēļ kāds cilvēks būtu miris, bet smagā stāvoklī līdz pat samaņas zudumam slimnīcā gan ir nogādāti. «Ātrā palīdzība ir gatava tam, ka izsaukumu skaits var vēl palielināties, taču mēs arī ceram, ka cilvēki būs saprātīgi un ieklausīsies padomos,» saka I. Vītola.
Rīgas Austrumu slimnīcā pēdējās dienās nogādāti deviņi pacienti ar pārkaršanas pazīmēm, pacientiem slimnīcā stabilizēts stāvoklis. Tāpat slimnīcā palielinājies to pacientu skaits, kuriem saasinājušās hroniskas slimības. Tieši šiem pacientiem vajadzētu īpaši uzmanīties un padomāt gan par pietiekama šķidruma uzņemšanu, gan atvēsināšanos gan uz ielas, gan mājās. Īpaši lielu pacientu pieplūdumu tieši karstā laika dēļ nenovēro arī Stradiņa slimnīcā, tiesa, brīvdienās kā vienmēr pacientu skaits ir lielāks. Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers norāda, ka karstais laiks ir liela slodze organismam, sevišķi, ja neesam pielāgojušies šādiem laika apstākļiem. Pēc ārsta teiktā, jāņem vērā arī fakts, ka īpaši jāsargājas gados vecākiem pacientiem, kuriem šādi laika apstākļi, jāsaka – Latvijai ekstrēmi, rada asinsspiediena, sirds ritma un citus traucējumus.
Pret svelmi ar piesardzību
Ņemot vērā meteorologu prognozēto karstumu, NMP dienesta mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību, lai izvairītos no karstuma dūriena. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25–30 grādu pēc Celsija, mediķi iesaka pēc iespējas mazāk uzturēties tiešos saules staros dienas viskarstākajā laikā no pulksten 11 līdz trijiem, kā arī izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu, kā arī parūpēties par bērniem un sirmgalvjiem. NMPD hronisku slimību pacientiem iesaka konsultēties ar ģimenes ārstu par medikamentu, šķidruma lietošanu karstajās dienās. To var izdarīt arī pa tālruni 66016001.
***
Pārkaršanas pazīmes
• Slāpes
• Galvassāpes
• Reibonis
• Slikta dūša
Sajūtot šos pārkaršanas priekšvēstnešus, mediķi iesaka vispirms uzmeklēt vēsākas telpas, lai samazinātu ķermeņa temperatūru
Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā
novietot cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus
atģērbt cietušo
mitrināt ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis
dot dzert vēsu ūdeni
vēdināt, dzesēt, radot gaisa plūsmu
