Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

Smagā avārijā cietušajai Līnai nepieciešama palīdzība

© facebook

Piedzēries autovadītājs pārbrauc meitenes dzīvei.

Līna ir stipra, viņa mēģina turēties, tāpēc arī man jābūt stiprai. Es darīšu pilnīgi visu, lai mana meitiņa varētu turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tā, rūgtām asarām ritot pār vaigiem, sarunā ar Neatkarīgo Gaiļezera slimnīcā saka Līnas mamma Ludmila Ivanova. 17 gadus vecās meitenes dzīvi apturējis traģisks negadījums – viņai īsi pirms Līgo svētkiem uzbrauca piedzēries autovadītājs. Līna tika saspiesta starp divām mašīnām un - lai arī mediķi centās darīt visu iespējamo – lai glābtu meitenes dzīvību, bija jāamputē avārijā sadragātā kāja. Pēc vairākām operācijām Daugavpilī, pēc tam Rīgā, meitene atveseļojas un drīzumā dosies uz rehabilitāciju Vaivaros.

Mammu, es gribu sev kājiņu, tā Līna teikusi uzreiz pēc operācijas, un turpina to mammai atkārtot ikdienas. “Kāda būs Līnas, mūsu visu dzīve turpmāk, vēl grūti apjaust,” saka Ludmila, taču viņa ir apņēmusies darīt visu, lai meitiņa varētu turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pašlaik ģimenei ļoti nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai palīdzētu meitenei atveseļoties un jau tuvākajā nākotnē sagādāt kājas protēzi. Līnas mamma saka: Līna par visu vairāk vēlas atkal staigāt un spēlēt futbolu, kas ir viņas lielā aizraušanās jau daudzus gadus.

Dzīve apstājas...

Līnai ir 17 gadu, šopavasar meitene beidza ģimnāzijas 11. klasi, bet vasarai bija lieli plāni – vairāki svarīgi futbola turnīri Latvijā un ārzemēs, jo Līna jau vairākus gadus aktīvi spēlē futbolu un tā ir viņas lielā aizraušanās. Taču traģēdija, kas satricināja visu Daugavpili, mainīja ne tikai šīs vasaras nodomus, bet arī meitenes un viņas ģimenes dzīvi.

Liktenīgajā dienā – 20. jūnijā – viņa satikās ar draugiem, vakarā vēlējās kopā skatīties futbola čempionātu. Līna drauga automašīnā bija aizmirsusi somu un viņš brauca meitenei pretim, novietojis automašīnu ceļa malā, ieslēdzis avārijas signālu, bet Līna atvērusi auto bagāžnieku, lai paņemtu savu somu.... taču tieši šajā brīdī stāvošajā automašīnā ietriecies cits spēkrats, saspiežot Līnu starp diviem auto. Ludmila stāsta: „Līna ne mirkli nezaudēja samaņu, viņa atceras visu, arī to, kā avāriju izraisījušais vīrietis nācis klāt viņai un kaut ko piedāvājis, lai nesaucot policiju, ka visu var nokārtot, ka viņš samaksās ... bet Līna tur guļ, iespiesta starp mašīnām, no džinsiem ārā spraucas kājas kauls. Jaunieši, malači, neapjuka, uzreiz izsauca palīdzību, policija atbrauca uzreiz pēc dažām minūtēm, arī ātrā palīdzība, bet uzreiz nevarēja Līnu aizvest uz slimnīcu, jo bija jāsaprot, kādas traumas viņa guvusi, vai nav savainots mugurkauls.”

„Cilvēks, kas izraisīja autoavāriju, bija piedzēries, viņam policija konstatēja vairāk nekā divas promiles,” stāsta Ludmila. Vārdos nav izstāstāms, kādas emocijas pārņem mammu, runājot par avārijas vaininieku. „Viņš visu ir sabojājis, viņš salauza Līnas dzīvi, visu, nekāda atvainošanās vairs nemainīs to, ko viņš ir izdarījis. Kāpēc cilvēki tā rīkojas, kāpēc nedomā, ko dara? Viņam taču pašam, kā es saprotu, ir mazi bērni...” Ludmila raud un jautā: kāpēc, kāpēc tas notika ar Līnu, meiteni, kurai visa dzīve priekšā? Tas ir tik nesaprotami, tik nežēlīgi, tā sodīt meiteni.

Lai glābtu dzīvību, amputē

Ātrā palīdzība nogādāja Līnu Daugavpils reģionālajā slimnīcā, veica izmeklējumus un saprata, ka nepieciešama Rīgas kolēģu palīdzība. No Rīgas Austrumu slimnīcas uz Daugavpili steidzami devās asinsvadu ķirurgi. Operācija bija ilga, ārsti centās glābt smagi traumētās kājas asinsvadus. Līna bija reanimācijā, kad atklājās, ka ir izveidojies trombs, kas traucē asinsritei un kas var izrādīties nāvējoši. Līna bija bezsamaņā. Izvērtējot situāciju, ārsti pieņēma lēmumu steidzami Līnu ar helikopteru nogādāt Rīgā. No helikoptera meitene nonāca uzreiz operāciju zālē. Ludmila atklāj: ārsti bija izdarījuši visu ko var izdarīt, centās glābt kāju, taču smagās traumas dēļ situācija pasliktinājās, atteicās darboties nieres, sākās intoksikācija. Ārsti pateica, ka kāju tomēr nespēs glābt, asinsrite nav atjaunojusies un lai glābtu Līnas dzīvību, kāja ir jāamputē. Lēmumu pieņēma ārstu konsīlijs – steidzami jāoperē, jo Līna jau bija pieslēgta dzīvību uzturošiem aparātiem. Atļauju noņemt kāju mamma nav spējusi parakstīt, to izdarījis Līnas tētis.

„Tonakt es lūdzos baznīcā, mums teica, ka nākamās dienas vakarā varēsim tikt pie meitiņas, taču jau no rīta man zvana telefons un klausulē atskan Līnas balss: mammīt, ved mani uz Daugavpili! Viņa vēl pēc operācijas nesaprata, kas ir noticis. Mēs braucam uz slimnīcu. Un atskanēja zvans –nu jau uz tēta telefonu – Līna bija sapratusi, ka viņai noņemta kāja. Kā viņa kliedza, izmisumā, sāpēs, šokā,” Ludmila, valdot asaras, atklāj pēdējo dienu notikumus.

... un dzīve turpinās

Policija ir uzsākusi izmeklēšanu, Līnas ģimeni gan pagaidām izmeklētāji nav traucējuši, taču Ludmilai ir zvanījusi iedzērušā šofera māte. „Viņa vēlējās lūgt piedošanu.... Bet es nespēju, es nespēju to klausīties, ik reiz, kad es iedomājos, ka cilvēks, kas braucis dzērumā, tagad nožēlo to, ko izdarījis manai meitai,” saka Ludmila. Visticamāk, lieta nonāks tiesā, tās iznākumu rādīs laiks.

Taču tagad Līnai ir jāatveseļojas. Drīzumā viņa kopā ar mammu dosies uz Vaivaru rehabilitācijas centru. „Pašlaik vēl grūti spriest, kā būs, bet Līnas fiziskais veselības stāvoklis pašlaik ir normāls un viņu no slimnīcas var izrakstīt. Emocionāli, protams, ir sarežģītāk, taču Līna ir ļoti stipra – es pat dažreiz ļoti brīnos par savu meitu – viņa saka: es staigāšu, es spēlēšu futbolu,” stāsta Ludmila. Galvenais, ko vēlas meitenes mamma, lai meitiņa nesalūzt, jo vēlēšanas dzīvot mijas ar izmisuma brīžiem, kuros raudāt un kliegt gribas abām. Meitene arī cieš no fantoma sāpēm (maldu sajūtas, kad šķiet, ka sāp noņemtā kāja).

Ģimenes lielākā vēlēšanās ir nodrošināt Līnai iespējas, lai viņa varētu pēc iespējas pilnvērtīgāk dzīvot, un tā pirmkārt būtu kājas protēze, kas ne tikai vizuāli aizvietotu noņemto kāju, bet būtu kā jauna kāja, un tādas iespējas mūsdienās ir, jo tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās. Tomēr Līnas ģimenei nav šādu finansiālo līdzekļu (viņa dzīvo kopā ar mammu Ludmilu, kas ir šuvēja un pašlaik ir bezalgas atvaļinājumā, jo ikdienu pavada kopā ar meitu slimnīcā, tētim ir cita ģimene, taču viņš ļoti atbalsta Līnu un visā palīdz). Ludmila saka: „Es darīšu visu iespējamo, ko varu kā māte, meklēšu iespējas un būšu pateicīga ikvienam, kas atbalstīs Līnu.” Jau tagad ir atsaukušies daudzi cilvēki ar ziedojumu, padomu, atbalstu. Daugavpilī 20. jūlijā notiks futbola mačs Līnas atbalstam un līdzekļu vākšanai meitenes ārstēšanai rehabilitācijai. Laukumā Latvijas čempionāta ietvaros izies Līnas komanda VRS/Optimists-R un Pļaviņas DM/VSS.