Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Vakara Ziņas

Cik saņem Latvijas bagātākie sportisti - TOP 20

© Scanpix

Ik gadu un jebkurā valstī tiek veidoti dažādākie bagātnieku un ietekmīgāko ļaužu topi un netiek aizmirsti arī sportisti – cilvēkiem taču patīk ielūkoties otra maciņā!

Ar latvju sportistu peļņas rēķiniem »VZ« gan klājās itin bēdīgi, jo pie mums nav cieņā plātīties ar algām, tāpēc vienīgais, par ko varam būt pilnībā droši, ir tas, ka pelnošākais sportists Latvijā ir Andris Biedriņš.

NBA – vieta, kur labi nopelnīt

Tāpat kā pasaulē, arī pie mums masu mediji neslinko un ik gadu cenšas izveidot Latvijas pelnošāko sportistu topu (pērn to visveiksmīgāk darīja žurnāli «Playboy» un «Otkritij gorod»), taču to ticamība mūždien bijusi visai apšaubāma. Iemesls – ir sporta veidi, kuros ienākumi ir kā uz delnas (teniss), ir arī tādi, kuros apmaksas sistēma ir prēmijām un bonusiem ļoti samudžināta (hokejs, basketbols), ir tādi, kuros par algu cipariem nemēdz runāt vispār (lielākoties tas attiecas uz Latvijas sporta spēļu komandām). Līdz ar to paliek brīva vieta dažādām baumām un spekulācijām, diemžēl precīzas informācijas ir maz.

Par vienu mēs varam būt droši – Latvijā pelnošākais sportists ir Andris Biedriņš, vienīgais pasaules basketbola citadelē NBA spēlējošais latvietis. 2006. gadā viņš noslēdza sešu gadu līgumu ar Goldensteitas «Warriors» par 63 miljoniem dolāru, tātad 10,5 miljoniem dolāru jeb 5,56 miljoniem latu gadā. Nedaudz paspekulējot ar rēķināšanas mākslu – tātad mēnesī 26 gadus vecais Biedriņš pelna 460 000 latu, kas dienā būtu ap 15 000 latu... Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Ziemeļamerikā algas lielums parasti tiek nosaukts pirms nodokļu nomaksas, bet tie mēdz būt iespaidīgi – pat līdz 50%.

Aptuveni šāda Biedriņa alga minēta arī «Otkritij gorod» topā, bet «Playboy» mulsina, minot 4,7 miljonus latu gadā. Šā žurnāla topā kā otrais un trešais pelnošākais nosaukti futbolisti – Anglijas premjerlīgas kluba «Reading» aizsargs Kaspars Gorkšs (1,4 miljoni latu) un Vācijas bundeslīgas kluba «Hamburger» snaiperis Artjoms Rudņevs (1,3 miljoni latu), kuriem «Otkritij gorod» noskaitījuši tikai attiecīgi 415 000 latu un 210 000 latu. »VZ« neizdevās gūt apstiprinājumu nevienai no minētajām versijām, tāpēc futbolistus (jādomā, ka arī Šveices futbola kluba «Sion» vārtsargs Andris Vaņins pelna krietni vairāk par 125 000 latu sezonā, kā to pieļāvis «OG») liksim mierā.

KHL kā aiz «dzelzs priekškara»

Lielākās problēmas ir ar hokejistiem – tiem, kuri spēlē Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Šis veidojums jau kopš tā dibināšanas brīža sola, ka klubu budžetu un spēlētāju atalgojuma ziņā viss būšot tikpat caurspīdīgs kā NHL, taču pagaidām vienīgie cipari, kuri KHL gadījumā ir pieejami pilnīgi oficiāli, ir spēļu rezultāti. Nākas operēt ar baumām, bet tās liecina, ka Jura Savicka lielībai par to, ka viņa auklētais Rīgas «Dinamo» audzinot nākamos miljonārus, ir zināms pamats. Piemēram, Lauris Dārziņš aizpērn uz trīs gadiem noslēdza līgumu ar Kazaņas klubu «Ak Bars» – it kā par trīs miljoniem dolāru, it kā mazliet vairāk. Šis «it kā» ir svārstīgs jēdziens, jo KHL klubi plaši praktizē prēmiju sistēmu – gan par izcīnītajām uzvarām, gan par sasniegtajiem mērķiem (iekļūšanu «play-off», izkaroto Gagarina kausu utt.). Arī «dinamiešiem» noslēgtie līgumi it kā paredz, ka maksāts tiks tikai 75% no sezonā paredzētā atalgojuma, ja gar degunu ies kārotais «play-off».

Par Lariju vairāk tagad acīmredzot pelna viņa kādreizējais maiņas biedrs Miķelis Rēdlihs, kurš pērn uz trim gadiem noslēdza līgumu ar traģikas apdvesto Jaroslavļas «Lokomotiv» – par četriem miljoniem dolāru. Gan Dārziņš, gan Rēdlihs jaunajos klubos pelnot aptuveni trīs reizes vairāk nekā «Dinamo». Arī Rēd-liha maiņas biedrs Jānis Sprukts pērn tika pie jauna līguma: «ātrais Jānis» parakstīja divu gadu līgumu ar «CSKA», it kā par apaļu «citronu» gadā. Jebkurā gadījumā – šī trijotne pilnīgi noteikti pelna vairāk par jebkuru no «dinamiešiem», no kuriem kā pelnošākie tiek saukti spēkavīrs Raitis Ivanāns (300 000 eiro), kā arī uzbrucēji Mārtiņš Karsums un Aleksandrs Ņiživijs (pa 200 000 eiro). Grūti iedomāties, cik saņem Kaspars Daugaviņš: 2012. gadā viņš panāca vienvirziena līguma ar Otavas «Senators» noslēgšanu uz gadu par 635 000 dolāru (368 300 latu), taču NHL iestājās lokauts, un uz tā laiku uzbrucējs parakstīja vienošanos ar «Dinamo» – par kādu summu, atliek vien minēt. Pēc KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva kādā intervijā sniegtās informācijas, līgā NHL spēlētājiem maksā 65% no viņu aizokeāna līguma summas, tātad – rēķiniet paši. Kopējais «Dinamo» algu fonds, pēc neoficiālas informācijas, nav lielāks par pieciem miljoniem latu, bet spēlētāju minimālā (minimālā!) alga ir ap 7000 eiro mēnesī.

Ozo nav aizmucis naudas dēļ

Īpašs gadījums ir ar šābrīža labāko Latvijas hokejistu Sandi Ozoliņu, kurš patlaban KHL spēlē Mitišču «Atlant». Pirms 2012./2013. gada sezonas ilggadējam «dinamiešu» kapteinim un cīņā saucējam tika «laipni» piedāvāts palikt komandā, tikai par mazāku algu, taču viņš (jādomā, ka ne mazāk «laipniem» vārdiem) no tā atteicās. Pirms pāris sezonām neoficiāli tika minēts, ka Ozoliņš esot vislabāk atalgotais «dinamietis» un saņemot 850 000 eiro sezonā, lai gan Oļegs Znaroks viņam Maskavas «Dinamo» komandā piedāvājis uz pusi vairāk. Pirms šīs sezonas par Ozo iespējamām turpmākajām gaitām parādījās visdažādākās baumas, sākot ar tām, ka Magņitogorskas «Metalurg» viņam gatavi dot divus miljonus dolāru, līdz pat tādām, ka Ozoliņš kāršot slidas vadzī.

Laiski iekavējis sezonas sākumu, beigu galā Ozoliņš parādījās «Atlant» rindās. Par cik? Ne jausmas, taču «OG» vēsta, ka viņš saņemot 800 000 eiro. Ņemot vērā to, ka šajā žurnālā publicēto topu veidojis laikraksta «Telegraf» sporta žurnālists Aleksandrs Ivanovs, kura rīcībā esošajai neoficiālajai informācijai par hokeju piemīt niķis bieži apstiprināties, iespējams, ka skaitļi ir patiesi. Tātad sanāk, ka Mitiščos Ozoliņš spēlē par aptuveni tādu pašu summu kā Rīgā, taču šim kokam ir divi gali. Pēc NHL lokauta spēlētāju tirgū pēkšņi bija pieejami ļoti labi hokejisti, turklāt par pieņemamu cenu, tāpēc 40 gadu vecajam Ozoliņam, iespējams, nācās «nomest cenu». Taču galvenais droši vien tomēr ir lepnums – kāpēc vēl sezonu stutēt Savicka projektu, ja tev, slavenam hokejistam, kā puišelim piedāvā «apcirpt» algu?!

Tenisā – atklātība, basketbolā – murgainība

Par pelnošu sporta veidu vienmēr ticis uzskatīts arī teniss, kur pie lielā naudas dalīšanas pīrāga ik pa laikam tiek arī mūsu Ernests Gulbis. Šķiet, ka nav pateicīgākas lietas, kā rakstīt par tenisistu nopelnīto, jo atliek tikai atvērt šā sporta veida federācijas mājaslapu, atrast attiecīgā sportista profilu, uz tā uzklikšķināt, un visa informācija būs rokā. Tāpēc nedaudz izbrīna «OG» rakstītais, ka Gulbis gadā nopelnījis 475 000 dolāru jeb 255 000 latu – cik noprotams, tas varētu būt par 2011. gadu. »VZ« pārliecinājās, ka minētajā mājaslapā pieejamie oficiālie skaitļi par 2012. gadu ir citādi: tie liecina, ka pērn Gulbis «saspēlējis» 244 832 dolārus, savukārt visas savas karjeras laikā nopelnījis 2 631 699 dolārus.

Nez, kādus ģīmjus rādītu Rietumu žurnālisti, ja viņiem uzdotu noskaidrot, cik Latvijā pelna labākie basketbolisti?! NBA tas ir vienkārši: ņem algas ciparus, saskaiti tos ar nebūt ne slēpjamo reklāmas līgumu summām, un kārtībā, gada peļņa zināma! Pie mums tas arī ir vienkārši: šķiet, nevienam no basketbolistiem reklāmas līgumi nav noslēgti, noskaidrot oficiālo algu apjomu ir nereāli, tātad paurbini degunu, paskaties debesīs un uzraksti, ko sirds vēlas! Piemēram, daudzkārt piesauktais «Otkritij gorod» kā vislabāk pelnošo pašmājās spēlējošo Latvijas basketbolistu sauc «VEF» kapteini Kristapu Janičenoku, kurš gadā saņemot ap 200 000 eiro (140 000 latu) – prasti runājot, ap 11 600 latu mēnesī. Janičenoks tiešām varētu būt labāk apmaksātais pašmāju šeit spēlējošais basketbolists, turklāt savulaik arī Sanda Valtera gadījumā tika piesaukti līdzīgi skaitļi (it kā 10 000 eiro vai 10 000 latu mēnesī), tātad – viss var būt, taču šī summa var arī atšķirties. Taču viens gan ir pilnīgi skaidrs – labākie basketbolisti badu nemirst ne okeāna tajā, ne šajā pusē.

***

fakti

Latvijas pelnošāko sportistu «Top 20» (latos)

1. Andris Biedriņš (basketbols) 5 500 000 (10,2 miljoni USD)

2. Miķelis Rēdlihs (hokejs) 700 000

(1,3 miljoni USD)

3. Lauris Dārziņš (hokejs) 640 000

(1,2 miljoni USD)

4. Sandis Ozoliņš (hokejs) 560 000

(800 000 EUR)

5. Jānis Sprukts (hokejs) 540 000

(1 miljons USD)

6. Kaspars Gorkšs (futbols) 415 000

(480 000 GBP)

7. Aleksandrs Cauņa (futbols) 335 000

(480 000 EUR)

8. Ernests Gulbis (teniss) 255 000

(475 000 USD)

9.–11. Georgijs Pujacs (hokejs) 210 000

(300 000 EUR)

9.–11. Artjoms Rudņevs (futbols) 210 000

(300 000 EUR)

9.–11. Raitis Ivanāns (hokejs) 210 000

(300 000 EUR)

12.–13. Edgars Masaļskis (hokejs) 175 000

(250 000 EUR)

12.–13. Oskars Bārtulis (hokejs) 175 000

(250 000 EUR)

14.–19. Aleksandrs Ņiživijs (hokejs) 140 000

(200 000 EUR)

14.–19. Kaspars Daugaviņš (hokejs) 140 000

(200 000 EUR)

14.–19. Mārtiņš Karsums (hokejs) 140 000

(200 000 EUR)

14.–19. Artūrs Kulda (hokejs) 140 000

(200 000 EUR)

14.–19. Kristaps Janičenoks (basketbols) 140 000

(200 000 EUR)

14.–19. Māris Verpakovskis (futbols) 140 000

(200 000 EUR)

20. Andris Vaņins (futbols) 125 000

(180 000 EUR)

Avots: žurnāls «Otkritij gorod»