Cēsu pusē nežēlīgi sista pa galvu un pēc tam nosmacēta kāda pensionāre. Sieviete nav varējusi pretoties varmākam, jo slimības dēļ bija kā piekalta pie gultas. Iespējams, uzbrucējs gribējis iegūt sirmgalves iekrāto bēru naudu.
Aizdomās par 73 gadus vecās Vitas slepkavību, kas pastrādāta Priekuļu novada Liepas pagastā, aizturēts 56 gadus vecais Dzintars P. Vīrietis ilgus gadus rūpējies par sievieti, kurai bijušas problēmas ar pārvietošanos, bet pēdējos divus gadus viņa vispār nav cēlusies no gultas. Vita dzīvoja lauku viensētā «Palejas» Liepas ciema nomalē; veco koka ēku no tuvējām daudzdzīvokļu mājām norobežo vairāki mazdārziņi. «Viņai sava pasaule, mēs tur negājām un nezinām, kas tur notika. Vienīgais, kas regulāri gāja pie Vitas, bija mūsu vietējā ģimenes ārsta brālis Dzintars P., kas it kā bija uzņēmies viņas aprūpi, nesa no veikala pārtiku. Bieži Vitu apciemoja dēls, viņu arī sauc Dzintars, un vedekla,» stāsta kundzes, kas dzīvo tuvējā daudzstāvu namā. Šajā namā, apmēram divsimt metru no «Palejām», mita arī Dzintars P. Tieši no viņa 6. aprīļa rītā vietējie uzzināja, ka Vita ir mirusi. «Dzintars skrēja te pie visiem kaimiņiem un sauca, lai nākot paskatīties, ka nevarot saprast, kas noticis, – Vita nosista vai nomirusi,» atceras vietējās pensionāres. «Viņa uzvedība bija tāda dīvaina, policiju arī uzreiz nemaz nesauca, tas vien radīja aizdomas, ka viņš varētu būt vainīgs notikušajā.»
Kas un kāpēc noticis «Paleju» mājās, vietējie nezina. Centrā sastaptie ļaudis mēļo, ka pensionāre pagrūsta, atsitusies pret galda stūri un mirusi, vēl kāds teic, ka viņa nožņaugta, bet vēl kāds pārliecināts, ka sirmgalve mirusi dabiskā nāvē. «To, ka Dzintaram ir saistība ar notikušo, zinām skaidri, jo tajā pašā dienā policija viņam uzlika roku dzelžus, iesēdināja mašīnā un aizveda, mājās viņš nav atgriezies, atrodas apcietinājumā,» zina teikt vīrieša kaimiņi.
Neļāva apciemot slimo pensionāri
Vietējie Dzintaru P. raksturo īsi – vietējais dzērājs, turklāt tāds, kas dzer katru dienu un biežāk redzams pillā nekā skaidrā. «Es te dzīvoju astoņus gadus. Atceros, ka pirmos gadus Vita te pie viņa bieži nāca, bet nu jau ilgu laiku redzu tikai Dzintaru ejam uz viņas māju,» stāsta Dzintara P. kaimiņiene Ļena. «Vīrietis nekur nestrādāja, agrāk pie viņa nāca draugi no Lodes, tad te bija skaļas dzeršanas, vienreiz aizrādīju, ka man tas nepatīk. Tad viss beidzās pats no sevis, jo draugi sagrieza Dzintara dzīvokļa durvju apšuvumu, un viņš tos vairs nelaida iekšā, dzēra viens vai ar Vitu. Dzintars nāca pie manis bieži aizņemties naudu, bet es nekad nedevu, jo man pašai maza pensija un man nepatīk dzērāji.» Kaimiņi teic, ka Dzintars P. bijis savāds cilvēks, vienpatis, pēdējā laikā nevienam neesot vēris vaļā durvis, viņa uzvedība arī bijusi pavisam dīvaina – vīrietis regulāri rīkojis tračus pats ar sevi. «Viņš vienkārši lamājās trīsstāvīgiem vārdiem viens pats – gan dzīvoklī, gan uz ielas. Viņš gan nekad nevienu citu neaiztika. Man, no vienas puses, nemaz negribas ticēt, ka viņš varēja Vitu nosist, bet, no otras puses, dzērumā visādi gadās,» saka Ļena.
Par Vitas dzīvi pēdējos gados vietējie zina maz, daudzi viņu nav redzējuši pat desmit gadus, taču esot skaidrs, ka sieviete pārāk daudz lietojusi alkoholu. «Nepareizais dzīvesveids pie tāda nelāga iznākuma noveda,» mierīgi nosaka kādā mazdārziņā sastaptas pensionāres. Viņas, kas savulaik kopā ar Vitu strādājušas kolhozā, atceras: «Vita bija solīda un ļoti skaista dāma. No sākuma viņa strādāja par zootehniķi, pēc tam par grāmatvedi.» Sievas ar smaidu teic, ka Vitai paticis mainīt vīriešus, oficiāli vīri viņai bijuši divi. Pēdējais pirms daudziem gadiem nogāzies pa «Paleju» māju kāpnēm un nomiris. Pēc tam Vitas dzīve iegriezusies nepareizā gultnē, jo nākamais draugs bijis dzērājs un ievilcis purvā arī sievieti. «Nu jau sen kā miris arī viņš. Tā arī Vita dzīvoja tur pakrastē, nevienam netraucēja. Tas Dzintars bija uzmeties «Palejās» par saimnieku. Netālu no Vitas mājas ir avotiņš, cilvēki iet pēc ūdens. Mūsu bijusī kolēģe, ejot pēc ūdens, iedomājās ieiet apciemot Vitu. Dzintars teicis, lai lasās prom, un parādījis durvis,» stāsta pensionāre.
Mēģinājusi sūdzēties par vardarbību
Iespējams, Vitas kopējam bija kas slēpjams, proti, iespējams, viņš jau kādu laiku cietsirdīgi izturējies pret nevarīgo sievieti. Uz to »VZ« norāda arī Vitas dēls Dzintars. Tikai pēc mammas nāves viņš atcerējies, ka sieviete reizēm, kad kopējs nav bijis blakus (tādu reižu gan bijis ļoti maz), ieminējusies, ka Dzintars P. viņai dara pāri. «Es mātē neklausījos, jo viņa reizēm bija kā bērna prātā, visādas nesakarīgas lietas runāja. Ja mammai ticētu, varētu teikt, ka tā bija, – ka viņš viņu sitis jau iepriekš. Un viss naudas dēļ. Manā klātbūtnē Dzintars mātei naudu tikpat kā nekad neprasīja, bija mierīgs un kluss, nekad abiem nebija nekādu strīdu, tāpēc mammas teiktajam neticēju,» klusu saka bez mātes palikušais dēls. Viņš arī atklāj, ka ar mammas kopēju pirms daudziem gadiem viņam pašam iznākusi saķeršanās. Dzintaram P. nav paticis, ka dēls apciemo māti, ka viņa reizēm iedod dēlam naudu cigaretēm. «Viņš pret mani roku pacēla, man nācās viņu pie vietas nolikt, pēc tam bija miers. Ja kaut kas viņam arī nepatika, viņš vienkārši piecēlās un aizgāja.» Vitas dēls nezina, kāpēc Dzintars P. uzņēmies mammas kopšanu, kas nav aprobežojusies tikai ar veikala apmeklējumu un ēst gatavošanu, viņam bija jāveic visi apkopšanas darbi, kas darāmi ar gulošu un gandrīz pilnībā nekustīgu cilvēku. «Abi jau sen draudzējās, viņš viens, mājās darīt nav ko. Mamma viņam maksāja, laikam kādus 40 eiro, un vēl viņa katru dienu deva viņam naudu cigaretēm un alum, un viņš visu laiku ēda pie viņas. Māte uzturēja Dzintaru,» saka Vitas dēls. Tiesa, pavisam godprātīgs kopējs neesot bijis, reizēm ar pārtikai doto naudu pazudis uz divām trim dienām, un sieviete gulējusi ne ēdusi, ne dzērusi. «Mana meita un dēls, braucot mājās, vienmēr skatījās, vai skurstenis kūp. Ja ne, tātad mājās neviena nav, un man jāskrien pie «muteres»,» teic Dzintars. Jāpiebilst, ka viņš dzīvo apmēram četru kilometru attālumā no mātes. Vitai ir vēl viens dēls, kas mīt ārzemēs, un meita, kas arī dzīvo citur. Bērni gribējuši māti izmitināt pansionātā, taču izmaksas izrādījušās pārāk lielas.
Pie gultas atrasts āmurs
Nogalinātās Vitas dēls Dzintars stāsta, ka savu mammu dzīvu pēdējo reizi redzējis ceturtdien ap pulksten 10, kad, gaidot, kamēr dzīvesbiedre pabeigs sētnieces rīta pienākumu izpildi, iegriezies «Palejās». Svētdien no rīta pie Dzintara ieradies vietējais policists un, pavēstot, ka mātes mājā ir notikusi nelaime, lūdzis braukt atpazīt mirušo. Istabā bijis tumšs, jo visi aizkari bijuši aizvilkti. Mamma gulējusi gultā šķērsām, apsegta ar baltu palagu, kuru, pēc Dzintara domām, esot sievietei uzsedzis slepkava. «Kad palaga stūri pacēla, es viņu pazinu. Atceros, ka viņai viena sejas puse bija zila, pat ne zila, bet tumši lillā,» teic Dzintars. Tobrīd neko vairāk vīrietis nav pamanījis, policija dēlam mājā vairs nav atļāvusi uzturēties, un līdz šim brīdim tajā nav atļauts ieiet. Savukārt Dzintara dzīvesbiedre manījusi, ka visa gulta un spilvens bija asiņaini. «Miršanas apliecībā rakstīts, ka viņa mirusi no nosmakšanas, nāve iestājusies sestdien laikā no pulksten 21 līdz 22, pārējo ekspertīžu rezultāti vēl nav zināmi. Saprotu, ka viņa ir nežēlīgi sista, iespējams, ar āmuru, jo tas esot atrasts pie gultas. Pie mammas gultas nekad iepriekš āmurs nav stāvējis,» stāsta mirušās dēls. Dzintars teic, ka varmāka mājā iekļuvis, atslēdzot durvis. «Atslēgas ir tikai man, manai sievai un tam Dzintaram.»
Dēls nesaprot, kāpēc Dzintars P. nogalinājis māti. «Varbūt vārds pa vārdam un izcēlās pamatīgs strīds, māte kaut ko ne tā pateica. Viņš taču zināja, ka viņai naudas nebija. Ceturtdien no rīta mātei bija tikai četri eiro un daži centi. Tiesa, māte reiz man teica, ka viņai esot bēru nauda atlikta, bet es cerēju, ka viņa vēl staigās un dzīvos, tāpēc atbildēju, ka negribu neko dzirdēt,» saka Dzintars. Iespējams, arī varmāka zinājis par šo naudu un mēģinājis to «izsist» no sirmgalves. «Es nezinu, ko domāt... Viņš tik ilgi, gadus sešus septiņus, diendienā mammu kopa, viņa vispār savu ķermeni nevarēja pakustināt. Viņš ir bijis Strenčos. Un tas alus daudzums, ko viņš izdzēra! Reiz saskaitīju – divu mēnešu laikā bija sakrātas 160 tukšas pudeles. Reizēm viņš iedeva alu arī mammai, bet tā dzēra viens pats,» teic Dzintars. Dēls pagaidām nedomā, kādu sodu būtu pelnījis mātes slepkava, tagad esot jāsagaida brālis un mamma jāapglabā.
