Ceturto zelta medaļu Nīderlandei ātrslidošanā Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs sagādājusi Joriena ter Morsa. Viņai izdevās labot kopš 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm esošo olimpisko rekordu un triumfēt 1000 metru distancē.
Phjončhanā par titulētāko ātrslidotāju olimpiskajās spēlēs kļuva Nīderlandes sportiste Irēna Vīsta, kura savu medaļu ražu varēja papildināt arī 1000 metru distancē. Viņa izcīnīja sudrabu šajā distancē pirms četriem gadiem Sočos, bet nevarētu teikt, ka viņai tā būtu no labākajām distancēm. Pērn pasaules čempionātā viņa šajā distancē nemaz nestartēja, bet šogad Pasaules kausa izcīņā augstāk par 4. vietu nav bijusi. Viņu gan tāpat nevarēja nepieskaitīt pie medaļu pretendentēm.
Šīs sezonas līdere Jekaterina Šikova olimpiskajām spēlēm netika pielaista, bet par nopietnu pretendenti uz zeltu varēja uzskatīt Nao Kodairu no Japānas, kas šosezon uzvarējusi trīs sacensībās no četrām. Pērn pasaules čempionātā 1000 metros triumfēja Hetere Bergsma no ASV, bez viņas šosezon uzvaru šajā distancē Pasaules kausā izcīnījusi arī Vanesa Hercoga no Austrijas un Joriena ter Morsa no Nīderlandes. Tāpat cīņā par medaļu cerēja iesaistīties Marita Līnstra no Nīderlandes un Karolina Erbanova no Čehijas. Sacensības solījās būt patiešām aizraujošas.
Pirmā, kura varēja uzstādīt labāko mērauklu pārējām, bija tieši Irēna Vīsta, kura startēja jau ceturtajā slidojumā. Viņai tika fiksēts pāragrs starts, bet ar otro piegājienu viss bija kārtībā. Vīsta ļoti labi aizvadīja pēdējo apli, uz to brīdi kļūstot par sacensību līderi ar laiku 1:15.32 minūtes. Līdz sacensību vidusdaļā paredzētajam pārtraukumam Vīstu tā arī neviena no ātrslidotājām nespēja pārspēt. Vistuvāk bija Norvēģijas sportiste Ida Njatuna, kura pēdējos divos apļos bija ātrāka par Vīstu, bet pirmie 200 metri tomēr bija izšķirošie, norvēģietei zaudējot 0.11 sekundes.
Pēc pārtraukuma ātrslidotājas cīnījās vairāk nevis ar Vīstas laiku kopumā, bet tieši ātro pēdējo apli. Līdz tam lielākā daļa sportistu bija vadībā, bet finišā nespēja pārspēt ātrslidošanas leģendas uzstādīto laiku. 11. slidojumā ļoti laba iespēja pārņemt līderpozīciju bija Soču olimpisko spēļu čempionei šajā disciplīnā Hoņai Žaņai no Ķīnas, kura kļūdījās vienā no līkumiem un beigās zaudēja 0.35 sekundes. Tādējādi oficiāli olimpiskās čempiones vieta kļuva vakanta.
PAR LATVIJAS OLIMPIEŠU CERĪBĀM PHJONČHANĀ LASI JAUNĀKAJĀ "SPORTA AVĪZES" NUMURĀ / Publicitātes foto
Ļoti ātrs bija 12. slidojums, kurā sacentās Vīstas tautiete Joriena ter Morsa un Britānija Bove no ASV. Ātrslidotājas uzturēja ļoti augstu tempu visu distanci, uzvaru duelī ar jaunu olimpisko rekordu 1:13.56 sekundes izcīnot Ter Morsai, kas jau bija nopietns pieteikums uz vismaz medaļu. Viņa Vīstu pārspēja uzreiz par 1.76 sekundēm, bet Bove vēl gandrīz par sekundi. Iepriekšējais olimpiskais rekords piederēja Krisai Vitijai no ASV un bija 1:13.83 minūtes, tiekot uzstādīts uz ātrā Soltleiksitijas ledus 2002. gadā.
Pēdējā aplī no cīņas par medaļām izstājās čehiete Karolina Erbanova, bet no labāko trijnieka izspieda arī Irēnu Vīstu. Erbanova slidoja kopā ar Miho Takagi no Japānas, kurai izdevās pēdējā aplī izraut otro labāko laiku, atpaliekot no līderes 0.42 sekundes. Nākamais duelis bija vēl aizraujošāks, jo startēja Vanesa Hercoga no Austrijas un Nao Kodaira no Japānas. Abas pirms pēdējā apļa bija priekšā Ter Morsai, bet pēdējā aplī austriete izstājās no cīņas par medaļu. Viss nu palika Kodairas rokās, kura tomēr par 0.26 sekundēm zaudēja Nīderlandes ātrslidotājai.
Pēdējā slidojumā vēl varēja pamainīties labāko trijnieks, par ko cīnījās Hetere Bergsma no ASV un Marita Līnstrano Nīderlandes. Pirmajos 600 metros par medaļām varēja pacīnīties vien Bergsma, bet pēdējā aplī bija pārāk lēna. Līnstrai pat izdevās viņu apsteigt, bet galā tikai sestais labākais rezultāts.
Līdz ar to par jauno olimpisko čempioni ar jaunu olimpisko rekordu kļuva Joriena ter Morsa, otrā vieta Nao Kodairai no Japānas, bet bronza tika Kodairas tautietei Miho Takagi.
| V. | Sportiste | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | J. ter Morsa | Nīderlande | 1:13.56 OR |
| 2. | N. Kodaira | Japāna | +0.26 |
| 3. | M. Takagi | Japāna | +0.42 |
| 4. | B. Bove | ASV | +0.80 |
| 5. | V. Hercoga | Austrija | +0.91 |
| 6. | M. Līnstra | Nīderlande | +1.29 |
| 7. | K. Erbanova | Čehija | +1.39 |
| 8. | H. Bergsma | ASV | +1.59 |
Piedalījās 35 sportistes
| Datums | Sākums | Disciplīna | Čempions/-e |
|---|---|---|---|
| 10.02. | 13:00 | 3000m sievietēm | K. Ahterēkte (Nīderlande) |
| 11.02 | 9:00 | 5000m vīriešiem | S. Krāmers (Nīderlande) |
| 12.02 | 14:30 | 1500m sievietēm | I. Vīsta (Nīderlande) |
| 13.02 | 13:00 | 1500m vīriešiem | K. Nuis (Nīderlande) |
| 14.02 | 12:00 | 1000m sievietēm | J. ter Morsa (Nīderlande) |
| 15.02 | 13:00 | 10km vīriešiem | |
| 16.02 | 13:00 | 5000m sievietēm | |
| 18.02 | 13:00 | 500m sievietēm | |
| 19.02 | 13:00 | 500m vīriešiem | |
| 21.02 | 13:00 | Komandu sacensību fināli | |
| 23.02 | 12:00 | 1000m vīriešiem (Silovs) | |
| 24.02 | 13:00 | Masu starts vīr. (Silovs) un siev. |
| V | Valsts | Z | S | B | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Nīderlande | 5 | 2 | 2 | 9 |
| 2. | Japāna | 0 | 2 | 1 | 3 |
| 3. | Kanāda | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 4. | Norvēģija | 0 | 0 | 1 | 1 |
| 4. | Dienvidkoreja | 0 | 0 | 1 | 1 |
