Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pēc zaudējuma Eiropas čempionāta ceturtdaļfināla spēlē pret Slovēniju (97:103) atzina, ka mazliet pietrūcis vēsas galvas un pāris veiksmīgu epizožu aizsardzībā vai pamatotu metienu uzbrukumā.
"Lielākā vilšanās ir par galarezultātu. Par ko tad vēl? Spēle ir spēle, tā aizmirsīsies, emocijas pierims, bet rezultāts paliks," norādīja Bagatskis. "Viens no punktiem, ko izcēlām pirmsspēles videosesijā, ir tas, ka viņi daudz skrien un bieži pārtver bumbas. Tādēļ teicām, ka aizsardzība būs vienkāršāka, ja nesasteigsim metienus uzbrukumā. No vienas puses tas ir skaidrs un vienkārši izpildāms, bet no otras puses slovēņu aizsardzība ir tāda, ka mūsu ārējā līnija visu laiku ir pa pusei brīva."
"Iespējams, tieši trešās ceturtdaļas sākumā viens divi sasteigti metieni deva slovēņiem iespēju gūt vieglos punktus un atgriezties spēlē. Turpinājumā bija nosacīti līdzīga spēle," skaidroja treneris. "Protams, spēles sākums bija katastrofāls. Jau pirms mača teicu, ka šī komanda izceļas ar to, ka spēlētāji pie mazākā kontakta krīt gar zemi, tēlo, un viņiem tas padodas. Mēs kaut kādā brīdī nepratām saglabāt vēsu galvu."
"Mēs totāli zaudējām cīņu zem groziem (28 pret 41) un izmetām par 21 soda metienu mazāk (18 pret 39), taču tik un tā bijām spēlē. Mums ir 97 punkti. Varbūt pietrūka vēsa galva, viena laba atlēkusī bumba, viena laba aizsardzība, viens pamatots metiens uzbrukumā. Mazās lietiņas, kas basketbolā bieži vien ir vissvarīgākās. Protams, nevar arī neatzīmēt, ka trakus metienus līdzīgā spēlē iemeta Dončičs. Tajā brīdī aizsardzība bija izdarījusi visu - metiens bija ar pretestību un augstu trajektoriju, taču iekrita grozā. Tas arī beigās izšķīra rezultātu."
"No pirmās dienas atkārtojām, ka vajag meklēt balansu starpdivpunktu metieniem un tālmetieniem, caurgājieniem un bumbas atmešanu. Otrajā ceturtdaļā salauzām spēli tieši ar to, ka spēli paātrinājām, jo varbūt esam pat ātrāki. Atsevišķās situācijās vajadzēja nospēlēt pacietīgāk, iespēlēt bumbu lielajiem, izmantot miss match. Taču iemetām 97 punktus, tādēļ ir lieki runāt par uzbrukumu. Statistika ir vienkārši iespaidīga, jo īpaši, soda metienos. Pirmajā ceturtdaļā izmetām divus, bet slovēņi 13."
"Viņi jau neizcīnīja daudz bumbu pie mūsu groza. Viņiem nebija tādu garo spēlētāju, kā Melnkalnei, Krievijai vai Turcijai. Lielais pārsvars bija uz tā rēķina, ka dažus metienus izmetām ātrāk nekā vajadzēja un viņi viegli paņēma bumbas. Ar visu totāli zaudēto grozu bijām spēlē, jo mums bija maz kļūdu. Lielākā atšķirība bija izmestajos soda metienos. Cita lieta, cik no tiem bija pamatoti. Piemēram, snaiperim Prepeličam ļāvām iemest tikai vienu tālmetienu, bet viņš trāpīja 12/12 no soda metienu līnijas. Vismaz trīs reizes noteikumi pret viņu tika pārkāpti, kad mums jau bija piezīmju norma. Varbūt vajadzēja nospēlēt gudrāk, atturīgāk, nedod iespēju svilpt piezīmi," izteicās Bagatskis.
"Esmu bēdīgs. Mums bija kolosāla iespēja, mēs vasarā padarījām milzīgu darbu. Nesaku, ka tas bija veltīgs, mēs esam Eiropas astoņniekā, aiz mums palika labas komandas," norādīja treneris, piebilstot, ka par savu nākotni pašlaik nav gatavs runāt. "Man ir beidzies līgums. Mani kolēģi šādās situācijās reizēm saka, ka atkāpjas. Es neatkāpjos, jo man ir beidzies līgums. Izvērtēsim darbu un skatīsimies. Lai nu kā, man bija milzīgs prieks strādāt ar šo komandu, es izbaudīju šo laiku. Paldies visiem, arī LBS, kas ar sapratni izturējās pret dažām mūsu kaprīzēm."
"Varam tikai iedomāties, kā šo pieredzi spēlētāji izmantos klubos. Žēl, ka braucam mājās piecas dienas ātrāk nekā gribētos. Labākās spēles mums vēl noteikti ir priekšā," piebilda Bagatskis. "Gribētos būt ģēnijiem, kas mācās no citu klūdām, bet būs vien jābūt vienkārši gudrajiem, kuri mācās no savām kļūdām. Šeit ieguvām vērtīgu pieredzi, kuru jāmāk izmantot nākotnē. Mums nav pamata nokārt galvu."
