Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Sports

Francija pēc 20 gadiem atkal pasaules čempione!

© scanpix.ee

Pasaules čempionātā futbolā Francijas izlase finālā ar 4:2 pārspēja Horvātiju un otro reizi vēsturē kļuva par spēcīgāko izlasi pasaulē un tas notika divdesmit gadus kopš pirmā titula.

Francija un Horvātija 4:2 (2:1)

Mandžukičs 1:0 (18, savos vārtos), Perisičs 1:1 (28), Grizmans 2:1 (39, 11m), Pogbā 3:1 (59), Mbape 4:1 (65), Mandžukičs 4:2 (69)

Francijas izlasei grupas turnīrā divas uzvaras un viens neizšķirts. Čempionāts tika iesākts ar 2:1 uzvaru pār Austrāliju, tad 1:0 pār Peru un grupa pabeigta ar 0:0 pret Dāniju. 1/8 finālā ar 4:3 mājās aizsūtīts Mesi un Argentīnas izlase, bet ceturtdaļfinālā bez variantiem ar 2:0 pārspēta Urugvaja. Pusfinālā franči lai arī tikai ar 1:0, taču neatstāja ne mazākās izredzes beļģiem kaut uz papildlaiku.

Horvāti savu apakšgrupu pabeidza bez zaudētiem punktiem. 2:0 pār Nigēriju, 3:0 pār Argentīnu un 2:1 pār Islandi. Astotdaļfinālā ar pēcspēles 11m sitienu palīdzību uzvarēta Dānija, bet ceturtdaļfinālā arī ar pēcspēles 11m sitieniem ar 3:2 arī Krievija. Pusfinālā, līdzīgi kā divos iepriekšējos mačos, horvāti neiztika bez papildlaika, kurā ar 2:1 tika uzvarēta Anglija un pirmo reizi vēsturē sasniegts fināls.

No piecām savstarpējām spēlēm viena bijusi finālturnīrā - 1998. gadā, kad Francija ceļā uz zelta pjedestālu, horvātus pieveica ar 2:1. Savukārt 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā tika spēlēts neizšķirti 2:2. Pēdējā savstarpējā tikšanā bija 2011. gada martā pārbaudes spēlē, kurā vārti netika gūti.

Iekļūstot finālā, Francijas izlases galvenais treneris Didjē Dešāms ir pamatīgi pārrakstījis savas valsts futbola vēsturi. Raug, Francijas izlase sešas reizes iekļuvusi pasaules un Eiropas čempionātu finālos un četros no tiem ir bijis Dešāms. 1998. gada pasaules čempionātā un 2000. gada Eiropas čempionātā kā spēlētājs, bet 2016. gada Eiropas un 2018. gada pasaules čempionātos jau kā galvenais treneris.

Savu vārdu vēsturē ir ierakstījis arī Kilians Mbape, kurš ir jaunākais Francijas izlases futbolists, kurš spēlējis finālos. Viņam spēles dienā bija 19 gadi un 207 dienas. Savukārt pasaulē viņš ir trešais jaunākais finālists. Jaunāki bijuši tikai Pele (1958. gadā) un Džuzepe Bergomi (1982. gadā). Mbape šajā mačā atzīmējās arī ar vārtu guvumu un viņš ir tikai otrais spēlētājs, kurš finālos guvis vārtus būdams jaunāks par 20 gadiem (vēl Pele).

Francijas izlase pirmā guva vārtus un tas nozīmētu to, ka… Francijai jākļūst par čempionu. Pēdējos desmit finālos deviņos gadījumos par čempioni kļuva tā komanda, kura pirmā guva vārtus. Kas par to visu ir sakāms horvātiem? Pirmo vārtu guvumā frančiem nedaudz piepalīdzēja paši horvāti. Konkrēti, Mandžukičs, kurš raidīja bumbu savos vārtos kļūstot par pirmo, kurš finālos ieraida bumbu savos vārtos. Šajā čempionātā tas bija jau divpadsmitais raidījums savos vārtos, kas ir divreiz vairāk kā iepriekšējais rekords, kurš tika fiksēts 1998. gadā. Mandžukičs vēlāk bumbu raidīja arī pareizajos vārtos un kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vienā mačā raidījis bumbu abos vārtos. Pirmais bija holandietis Ernijs Brands, kurš to pašu izdarīja 1978. gada spēlē pret Itāliju.

Vēl viena slikta zīme horvātiem - vēsturē bijis tikai viens gadījums finālos, kad par čempioni kļūst komanda, kura pēc pirmā puslaika bijusi zaudētājos un tas notika 1930. gadā mačā starp Urugvaju un Argentīnu.

Kad Francijas izlase panāca 2:1, šā gada fināls kļuva par pirmo kopš 1974. gada, kad pirmajā puslaikā gūti tik daudz vārtu. Arī toreiz Vācijas un Nīderlandes mačā rezultāts bija 2:1… Grizmanam realizējot 11m soda sitienu, viņš panāca Zinedinu Zidānu un abi tagad ar 10 vārtiem finālturnīros Francijas izlasē dala ceturto vietu starp labākajiem vārtu guvējiem. Vairāk ir Platinī (14), Fontēnam (13) un Anrī (12). Grizmans arī kļuvis tikai par trešo spēlētāju vēsturē, kurš viena gada laikā gūst vārtus Eiropas klubu turnīru finālā un pasaules čempionāta finālā. Pirms tam to pašu bija paveikuši Gerds Millers 1974. gadā un Horhe Valdano 1986. gadā.

Francijas izlasei tiesības uz 11m sodas sitienu ar spēli ar roku soda laukumā nopelnīja Ivans Perisičs un viņš kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vienas spēles ietvaros pats guvis vārtus un nopelnījis 11m soda sitienu. 2006. gadā par pirmo kļuva Marko Materaci.