Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanēja informācija, ka bijušais Latvijas basketbola izlašu direktors Māris Jučmanis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vainojot Latvijas Basketbola savienību (LBS) ar tās ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu priekšgalā šantāžā un mēģinājumos izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju par izciliem sasniegumiem sportā – 3 pret 3 basketbolā. Ielu basketbols lielākajai daļai sporta draugu Latvijā saistās ar Raimonda Elbakjana vārdu, kurš ir kustības “Ghetto Games” aizsācējs. Lai atskatītos Eiropas čempionu komanda tapšanu, darbu tajā, kā arī to, kurš ko paveicis, un, vai pelnījis prēmiju, Sportacentrs.com aicināja uz sarunu tieši Elbakjanu. Taisnības labad jāpiemin, ka Raimondam attiecības ar esošo LBS ģenerālsekretāru nekad nav bijušas diez ko labas...
Raimond, kā cilvēks tu esi politiski? Darbojoties jomā, kurā darbojies tu, bez politikas neiztikt. Tu esi Jaunupa cilvēks, Lemberga, Ušakova?
Politiski es esmu veselā saprāta cilvēks. Katrā pašvaldībā, ar kuru strādājam, ir cilvēki gan no Nacionālās apvienības, gan Saskaņas centra. Rīgā es organizēju ap 50 pasākumiem, tāpēc daudzi man ir uzlikuši “Saskaņas” zīmogu. Skaidrs, ka mums ir ciešas attiecības ar Rīgas pašvaldības vadību, ar viņiem roku rokā mēs strādājam pēdējos sešus, septiņus gadus. Saņemam gan pašvaldības finansējumu, gan domes atbalstu dažādu tehnisku jautājumu risināšanā. “Ghetto Games” nav nekādu atlaižu, mēs tāpat rakstām papīrus, lai pie šīs naudas tiktu. Par katru centu, kuru saņemam, arī mums ir jāatskaitās - tāpat kā citām organizācijām. Līdzīgi ir ar citām pašvaldībām. Līdz 25 gadu vecumam es arī cilvēkus dalīju divās daļās - normālajos un kretīnos, politiķos -, taču tagad tas ir mainījies. Tagad redzot, kā strādā Lembergs vai Ušakovs, es tikai secinu, ka līdz brīdim, kad to nebiju pamanījis, vispār neko nedarīju. Es gribētu aicināt cilvēkus nebaidīties no politikas. Ja ir vēlme un idejas, tad ir īstais laiks nākt un darīt. Tikai ir jārēķinās, ka tās nebūs astoņas vai deviņas stundas darba, tā kļūst par jūsu ikdienu. Kā cilvēks es esmu politiski? Domāju, ka neviena.
Pašam nav bijusi vēlme iet politikā? Pastāv viedoklis, ka Elbakjans šobrīd veido tēlu, lai pēc kāda laika startētu Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās.
Tu jau to tēlu nemaz nevari izveidot. To visu var sabeigt pāris neveiksmīgas kampaņas. Mēs arī neesot politikā veidojam valsti. Mums katram ir jāiet un jādara, nekas pats no sevis nenotiks.
Kādas ir tavas attiecības ar Jaunupu?
Ļoti labas! Mēs deviņus gadus esam organizējuši dažādus pasākumus. Edgars ir paveicis labas lietas, ir paveicis mazāk labas, bet viņš ir darītājs, tāds pats kā es. Tie, kas dara, tie kļūdās. Arī Jaunups kaut kur ir kļūdījies, taču tā enerģija un laiks, kuru viņš ir ieguldījis basketbolā ir milzīgi. Parādi man vēl kādu, kurš pēdējo desmit gadu laikā bez viņa un Ventspils ir izdarījis vairāk. Ja tu man prasi, vai Jaunups tagad vēlas pārņemt varu Latvijas Basketbola savienībā, tad es atbildu, ka to nemaz tā nevar izdarīt. Šobrīd vara LBS nepieder nevienam. Ir valde, ir dažādi viedokļi, cilvēki sēž pie galda un vienojās, kā dzīvot tālāk.
Skatoties un nedaudz izvērtējot arī pēdējos notikumus, kas šobrīd notiek Basketbola savienībā?
Tur notiek lēns ikdienas darbs. Cik tas ir rezultatīvs, nedrīkst vērtēt tikai izlašu griezumā. Šis darbs būtu jāvērtē ilgtermiņā, un jāskatās, ko katra darbība vai aktivitāte mums dos pēc desmit gadiem. Ja runājam par jaunatnes sistēmu, tad labs projekts ir Junioru NBA, bet tā nav LBS iniciatīva, tas nāk no pasaules. Jaunatnes līgai, manuprāt, būtu jābūt spērušai pāris soļus tālāk. Laikā, kad jaunieši vāc laikus un šērus Feisbukā, izšķirošās spēles tiek spēlētas pie tukšām tribīnēm. Es uzskatu, ka sporta skolas un skolas būtu jāapvieno.
Kā to paveikt? Kāpēc?
Būtu jāsāk ar dažādiem pilotprojektiem, visticamāk, lielajās pilsētās. Mazajās pilsētās jau nemaz citādāk nevar, jo bieži vien pilsētā ir viena skola, kuras sporta skolotājs ir arī sporta skolas treneris. Jaunietim būtu jāpārstāv sava skola.
Laikā, kad pats mācījies un spēlēji, tu pārstāvēji gan savu skolu, gan savu sporta skolu. Kur problēma?
Jā, bet šobrīd es organizēju Rīgas skolu Superlīgu un redzu šo situāciju citādāk. Mazākā problēma ir lielais spēļu skaits, ar ko patiesībā jau nemaz nav tik traki. Nav jau tā, ka spēļu būtu pārāk daudz, un jauniešiem sirds kāpj pa muti laukā. Es vienkārši mēģinu pateikt, ka šo enerģiju vajag veltīt vienam projektam. Kāpēc es pieminēju laikus un šērus, ar to palīdzību sporta zālēs var dabūt iekšā daudz vairāk skatītāju. Šobrīd jaunietis skolā dzīvo vienu dzīvi, sporta skolā - otru, bet beigās no tā neiegūst. Ar šīs sistēmas palīdzību var ļoti labi sekot arī mācību procesam. Mums VEF Rīgas skolu Superlīgas finālos nedrīkst spēlēt jaunietis, kuram kādā no priekšmetiem vidējā atzīme ir zemāka par četri.
Tu pats ar savām atzīmēm un sekmēm savulaik šobrīd nemaz nevarētu spēlēt?
Nē! Bet man jau arī nebija motivācijas domāt par atzīmēm. Man svarīgāka bija sporta skola, vienmēr uz treniņiem nācu pirmais un pēdējais gāju prom, trenējos pa sešām stundām dienā. Ja man savulaik būtu bijusi vajadzība būt sekmīgam, es visu būtu sakārtojis.
Neslēpšu, ka uz sarunu pamatā tevi aicināju, lai saprastu situāciju par un ap LBS un trīs pret trīs basketbola izlases prēmēšanu, tāpēc turpināsim par to. Pastāsti, kā tika veidota izlase, kas devās uz Eiropas čempionātu?
Negribās jau tagad sev celt asti vai pucēt spalvu.
Nedari to. Vienkārši izskaidro cilvēkiem lietas būtību.
LBS bija jāsūta izlase uz Eiropas čempionātu. Iepriekš bija notikusi mistiska atlase, un mūsu komanda toreiz čempionātā izgāzās. Tas vēl bija laiks, kad man ar Šnepu bija konflikts.
Atgādini, kas bija konflikta pamatā?
Tas bija ļoti sen. Viņš pateica, ka 3 pret 3 basketbolu spēlē narkomāni, alkoholiķi un cilvēki, kuri nav īpaši turīgi, nekas tur nebūs un tas nevienu nespēs ieinteresēt. Viņš 3 pret 3 basketbolu toreiz uzskatīja par citu realitāti. Pēcāk, kad tas sāka formēties kā olimpiskais sporta veids, šo un to nācās pievilkt aiz matiem, radās turnīrs pie Brīvības pieminekļa. Mēs lieliski redzam, ka šī brīža ģenerālsekretāram Latvijā patīk organizēt dažādus turnīrus. Katrs pats var izdarīt secinājumus, kāpēc viņam šī interese ir tik liela. Pat es vairs nespēju izsekot, kāda vecuma čempionāti katru gadu te notiek. Liepājā un Ventspilī tagad notiks Eiropas U-18 čempionāts, bet, vai kāds to zina? Sabiedrība ir neziņā, bet tur tiek tērēta valsts un pašvaldības nauda. Būtu taču jāiet un jāskaidro, ka tas ir tiešām liels turnīrs. Tas ir prestižs jauniešu turnīrs. Jā, bet atgriežamies pie Eiropas čempionāta, kurā Latvija vēlāk uzvarēja. LBS uz čempionātu bija jāsūta komanda, Jučmanis zvana mums un prasa mūsu domas. Man ar viņu labas attiecības ir jau no “Rīdzenes” laikiem. Mēs ar Jāni Āri (Eiropas čempionu treneris - autors) sākām domāt un likt kopā sastāvu. Nauris Miezis - trīskārtējs “Ghetto Games” čempions, Agnis Čavars - beidzis spēlēt Valmierā, jau pievērsies ikdienas darbam, Kārlis Lasmanis - atlētisks spēlētājs, kurš aizvadījis vairākas kvalitatīvas sezonas Getiņā, Edgars Krūmiņš - pieredzējis, ar labu metienu un stabilu nervu sistēmu, arī trīskārtējs Getiņa čempions. Tādu mēs to komandu redzējām. Te Šnepam uzreiz radās jautājums par Miezi. Diskvalificēts par totalizatora spēlēšanu un tagad spēlēs izlasē? Mums savulaik tika lūgts neļaut diskvalificētajiem spēlēt arī Getiņā, taču noteikumi ir vienkārši: mēs neskatāmies vēsturē, tu vari darīt visu, bet tev ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Par atklātu sitienu tu tiec diskvalificēts uz mūžu, tas viss. Čaļi aizbrauca, nospēlēja, kvalificējās un vēlāk uzvarēja arī visā čempionātā. Jučmanis pirms tam kārtoja visus dokumentus, formēja pieteikumus, pirka biļetes, bet Āre skaitījās treneris. Jučmanis izdarīja visu papīru darbu, tāpēc man tagad šķiet muļķīgi jautājumi par viņa ieguldījumu.
Āre prēmiju saņēma kā treneris?
Jā!
Ielu basketbolā trenera loma ir tāda pati kā tenisā vai pludmales volejbolā? Treneris paveic savu darbu, bet spēļu laikā ar komandu kopā nav.
Tieši tā. Ir tikai normāli, ka prēmēts tika gan Āre, gan Jučmanis. Basketbola savienība taču pēc titula izcīnīšanas neteica, lai valsts prēmē tikai četrus spēlētājus un treneri. Cik zinu, tad Jučmanis arī kārtoja visus dokumentus, kas saistīti, lai saņemtu šīs prēmijas. Man izskatās, ka Basketbola savienībā šobrīd ir kārtība, kas man nav saprotama. Es to redzu sekojoši - mēs ar tevi ieejam kazino, tu uzliec naudu ruletē, izcel, bet es tev vēlāk saku, ka par taksi taču maksāju es… (smejas). Vai es Ārem esmu prasījis “atkatu”? Nē, man pat prātā nav ienācis, lai gan viņš ir manis algots darbinieks. Man ir liels prieks, ka Jučmanim pietika drosmes, lai šo visu nenoklusētu.
Vai viņam būtu pietikusi drosme, ja viņš šobrīd vēl strādātu LBS?
Domāju, ka nē. Cik es saprotu, tad viņam šobrīd vēl ir ieturēta alga, tiek runāts par tūkstošu zaudējumiem, kas radušies Jučmaņa neizdarības rezultātā… Tādā gadījumā, kas Šneps ir par saimnieku, ja viņa saimniecībā ir tāds iztrūkums? Pēkšņi, no nekā! Jučmanis nav tas cilvēks, es varu atkārtot - viņš nav tas cilvēks! Vīrišķīgi būtu, ja ģenerālsekretārs šobrīd pats atkāptos. Tādā gadījumā viņš manās acīs spētu saglabāt kaut kādu cieņu. Man pēc šādiem gadījumiem ir nopietnas grūtības pārdot reklāmas laukumus basketbola jomā. Ja ģenerālsekretārs ir publisks kretīns, tad basketbols nevienu neinteresē. Lai nebūtu jātaisa lielāka revolūcija, Šnepam būtu jāatkāpjas. Pret Valdi Voinu man ir liela cieņa, laikā, kad basketbolam bija grūti laiki, viņš nāca un darīja. Iespējams, viņš Šnepam iedevis pārlieku lielas pilnvaras. Praktiskie darītāji visās federācijās ir ģenerālsekretāri, bet prezidenti - publiskas personas. Es gribētu norobežoties no tā, kādas ir manas attiecības ar Šnepu, vai kādas tās bija agrāk. Šim viedoklim nav nekāda sakara ar to.
Tad individuāli prēmēti tika spēlētāji, treneris un izlašu direktors. Vēl kāds?
Jā, turklāt visiem nauda tika skaitīta pa taisno, ne caur savienību. Ielu basketbols tiek pieskaitīts pie individuālajiem komandu sporta veidiem, tāpēc spēlētāji pat sākotnēji bija gatavi dalīties ar Jučmani, jo domāja, ka viņš neko nesaņem. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka spēlētāji novērtēja izlašu direktora paveikto.
Kāds šobrīd ielu basketbola izlases finansējums? Ko valsts un LBS dara, lai iegūtu ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm?
Manis pieminētie četri spēlētāji šobrīd saņem stipendijas no Latvijas Olimpiskās vienības - katrs pa 520 eiro mēnesī, bet Jānis Āre 320 eiro mēnesī. No LOK ir piešķirti 30 000 eiro 3 pret 3 basketbola attīstībai, bet 21 600 eiro, kas paredzēti izlases dalībai turnīros - viesnīcu un ceļa apmaksai. Ģenerālsekretārs šos 30 000 vēlas tērēt biļetēm uz turnīriem visām izlasēm. 3 pret 3 basketbols nav iekļauts 2018. gada LBS budžetā... Iespējams, tiek cerēts, ka trakais Elbakjans ar sponsoriem un pašvaldību atbalstu visu sakārtos. Ļoti ieinteresēta tikmēr ir LOK vadība, kas cenšas sadarboties, cerot uz labiem rezultātiem.
Nedalīsim krēslus, kuri ir aizņemti, bet, vai basketbola sabiedrībā tu šobrīd redzi, kādu, kurš varētu nākt Šnepa vietā?
Manuprāt, sākotnēji būtu jānozīmē vietas izpildītājs. Esmu domājis arī par kandidatūrām, un domāju, ka Liene Blūma (LBS juriste - autors) būtu labs vietas izpildītājs. Jā, viņai pašai, iespējams, būtu grūti aprast ar domu, ka jānomaina esošais priekšnieks, bet pēc diviem gadiem ir vēlēšanas. Viņa ir iekšā visā, izlases kapteiņa dzīvesbiedre, kurai pateicoties lielā mērā arī Blūms ir tur, kur ir. Redzēsim, kas notiks ārkārtas valdes sēdē.
Redzēsim! Klau, tuvojas desmitā “Ghetto Games” sezona. Ar ko tā būs īpaša?
Šī būs visu laiku skaļākā sezona. Galvenās lietas - sezonas atklāšana, “Ghetto Games” festivāls Ventspilī, “slam dunk” konkurss, FIBA Challenger turnīrs Ventspilī, kurš gan šobrīd vēl ir uz nelielas jautājuma zīmes, tieši saistībā ar pēdējo divu gadu notikumiem, būs arī viens liels futbola turnīrs, arī ierastā Superfinālu nedēļa, ielu dejas Jūrmalā, Rīgā un Ventspilī. Šī būs līdz šim bagātākā “Ghetto Games” sezona.
”Slam dunk” konkurss risināsies “Arēnā Rīga”?
Nē, atgriezīsimies Grīziņkalnā, kur tiek būvēta īpaša centrālā laukuma konstrukcija - liels ieguldījums. Es pat teiktu lielākais ieguldījums desmit gadu laikā. Pie “Arēnas Rīga” idejas atgriezīsimies vienpadsmitajā sezonā.
