Latvijas bobsleja pilots Oskars Melbārdis pēc Phjončhanas olimpisko spēļu apbalvošanas ceremonijas izteicās, ka apbalvošanās olimpiskajā parkā var gūt vairāk emociju nekā apbalvošanā trasē, bet Jānis Strenga piebilda, ka pēc sacensībās ciematā atgriezies tikai nakts vidū, jo tikušas veiktas dopinga pārbaudes.
„Šī medaļa varētu būt mazliet smagāka nekā Soču olimpisko spēļu godalga, jo tai vidū bija stikliņš,” pētot iegūtās medaļas, saka Melbārdis. „Kad nakts ir izgulēta un medaļa ir saņemta, tagad beidzot tas viss ir pa īstam. Saviļņojums ir liels.”
„Vakar ciematā mūs sagaidīja ar plakātiem un baloniem, bija izrotāts gaitenis,” atceras Strenga. „Bet, kad es ierados, praktiski visi jau gulēja. Pārrados tikai pēc trijiem naktī, jo man vēl bija jāiet uz dopinga pārbaudēm. Ciematā visi jau gulēja.”
„Es negulēju,” iejaucas Oskars. „Es tev panācu pretī!”
„Šodien satraukums pirms apbalvošanas bija vēl lielāks nekā vakar vakarā ejot uz starta pirms pēdējā brauciena,” atzīst Melbārdis. „Šāda apbalvošana mums vēl nebija bijusi. Sočos pēc sudraba godalgām četriniekos apbalvošana notika trasē un valdīja milzīga steiga. Šeit var noķert saviļņojumu, viennozīmīgi patīkamāk medaļas ir saņemt šeit.”
„Atšķirībā no Pasaules kausa posmiem šeit ir lielāks uztraukums. Pasaules kausos tā nav, jo tur ir visi savējie. Šeit pasākums ir lielāks, ir vairāk emociju,” saka Jānis.
„Lielāka apbalvošana par šo vairs nevar būt, var tikai atšķirties medaļas krāsa,” teic Melbārdis. „Izbaudījām šo mirkli.”
Vakar puiši saņēmuši arī daudzus apsveikumus, no kuriem sirsnīgākie, protams, bijuši no tuviniekiem. „Mana sieva bija atsūtījusi video apsveikumu no dēla. Tas bija... Man nākas secināt, ka es esmu ļoti emocionāls. Emocijas ņēma virsroku. Bet paldies visiem cilvēkiem no Latvijas, kas mūs atbalstīja un apsveica.”
„Sieva ar mazo meitiņu bija saģērbušās Latvijas karoga krāsās, tas bija ļoti patīkami. Saņēmu no viņām bildes,” piebilst Strenga.
„Jānofotografējas ar Latvijas delegāciju, bet tad medaļas jānoliek plauktā, jo jau rīt no rīta jākaļ jauni plāni,” tā Oskars.
