Latvijas kamaniņu sporta izlases galvenais treneris Kaspars Dumpis atskatījās uz Latvijas sportistu sniegumu Phjončhanas olimpisko spēļu individuālajās sacensībās un izteicās par gaidāmajām divnieku ekipāžu un komandas stafetes sacensībām.
„Nobraukts šajā trasē ir daudz, bet katru reizi tā ir bijusi citāda. Arī tagad atbraucot uz šejieni, sākotnēji tā bija vieglāka, taču regulāri lejot to ar ūdeni, trase atkal pamainījās uz sarežģīto pusi. To var manīt ne tikai mūsu meiteņu, bet arī citu sportistu gadījumā. Četros braucienos caur adatas aci izlīst neizdevās, tādēļ šāds ir rezultāts,” stāsta Dumpis.
Šobrīd esot zināms, ka komandu stafetē ceturtdien Latviju pārstāvēs Kristers Aparjods un Ulla Zirne, bet izvēle starp Andri Šicu/Juri Šicu un Oskaru Gudramoviču/Pēteri Kalniņu tiks izdarīta pēc divnieku sacensībām trešdien. „Nav garantijas, ka brauks tie, kuri iegūs augstāku vietu. Arī šodien domas dalījās - Ulla vai Elīza [Cauce], jo paši redzat, ka tur jālien caur adatas aci. Trase ir viltīga, bet šoreiz to labāk sanācis izbraukt Ullai un Kristeram.”
Vai divnieku ekipāžām šī trase varētu būt vēl sarežģītāk izbraucama? „Arī divniekiem ir sarežģīti. Pastāv viens variants, kā to izbraukt. Tie, kas to ir uzķēruši, tiem izdodas, bet citiem ne. Diemžēl mūsējie pagaidām nav uzķēruši, bet sacensības ir jau rīt. Mums ir video, daudz un dažādi, ar visādiem veidiem, bet kaut kā nesanāk,” atzīst Dumpis.
„Arī ar tehniku nav gludi. Iespējams, tādēļ, ka mēs neizvēlamies pašu stabilāko variantu, taču ar stabilāko variantu uzreiz būtu lēnāk. Neviens jau negrib nobraukt labus braucienus, ja finišā nav labs rezultāts. Izejam uz risku. Tāds ir mūsu sporta veids. Zinu, ka arī vācieši ir izvēlējušies piezemētāku variantu, lai meitenes varētu izstūrēt. Pēc Fēliksa Loha neveiksmes arī viņi ir ieslēguši bremzi uz stabilitāti.”
PAR LATVIJAS OLIMPIEŠU CERĪBĀM PHJONČHANĀ LASI JAUNĀKAJĀ "SPORTA AVĪZES" NUMURĀ / Publicitātes foto
Runājot par iepriekšējo divu olimpisko spēļu medaļniekiem brāļiem Šiciem, Dumpis neslēpj, ka sākotnēji sportisti bijuši mierīgāki, bet no sešiem treniņu braucieniem ieskaitīt var tikai vienu. „Un tas visus dara bažīgus. Var redzēt, ka arī pašiem ir satraukums. Cerams, ka sacensībās tomēr izdosies nobraukt labāk. Mēģināsim vēl uzlabot kaut ko tehnikā, padarīt kamanas drošākas. Pārējais jau būs pašu sportistu ziņā.”
Latvijas kamaniņu sportisti olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikuši jau kopš 2006. gada olimpiādes Turīnā, taču šogad Phjončhanā pagaidām nav izdevies iekļūt kaut desmitniekā. Vai tas nerada spiedienu arī uz treneru štābu? „Protams, ka spiediens ir, jo visi gaida, bet tāds ir sports. Tā ir viena trase, tā nav desmit trašu turneja, kad vari izvērtēt, kurš ir stiprākais kopumā. Šeit ir tā - ja māki izbraukt, tad māki, bet, ja nemāki, tad...”
„Spice jau brauc pa priekšu jebkurā gadījumā, tomēr vīriešu sacensībās pārsteidza Glaišera uzvara. Viņš nekad iepriekš nebija bijis pat uz goda pjedestāla. Tātad pārsteigumi notiek. Lūk, arī kanādiete [Aleksa Gafa] beidzot izcīnīja medaļu,” raugoties trasē esošajā televizora ekrāna Dumpis.
