Latvijas kamaniņu sportistes pēc Phjončhanas olimpisko spēļu sieviešu sacensībām atskatījās uz savu veikumu un komentēja trasi, kurā šodien smagu kritienu piedzīvoja amerikāniete Emīlija Svīnija.
Ulla Zirne pēc sacensību pirmās dienas ieņēma septīto vietu, taču šodien atkāpās uz 12. pozīciju. Jāpiebilst, ka Ulla startēja uzreiz pēc Svīnijas piedzīvotā kritiena. "Kritienu neredzēju, un visi teica - labi, ka neredzēju. Kritiens psiholoģiski neietekmēja, taču tā dēļ bija ļoti ilga pauze, kuras laikā es paspēju nosalt un atslābināties. Startu atlika par piecām minūtēm, tad vēl par piecām. Tas ļoti traucēja. Jutos kā izpumpēta."
"Raudāt neraudāšu, bet rūgtums ir. Pagaidām visu vēl neesmu sagremojusi, tam būs nepieciešams laiks. Tad visu sapratīšu," norādīja Ulla. "Ja būtu bijusi stabilitāte visos četros braucienos, tad viss būtu bijis kārtībā. Taču, ja vakar viss salikās - atslēgas vietā, devītajā virāžā viss bija kārtībā un vienkārši, iegāju tajā precīzi uz milimetriem. Bet šodien varbūt man piezagās pārāk liela pārliecība, kā dēļ tur neizdarīju visu, ko vajadzēja."
"Uz šo trasi arī turpmāk braukšu ar prieku. Neatkāpjos no saviem vārdiem, ka šī ir mana mīļākā trase. Man patīk ātrums un sajūtas, un vēl tā intriga par devīto virāžu. Žēl, ka šoreiz nepaveicās," piebilst Zirne.
PAR LATVIJAS OLIMPIEŠU CERĪBĀM PHJONČHANĀ LASI JAUNĀKAJĀ "SPORTA AVĪZES" NUMURĀ / Publicitātes foto
Elīza Cauce ar medijiem sarunājās uzreiz pēc amerikānietes kritiena un izdarīja savus secinājumus par trasi. "Viegla tā nav, tā ir ļoti specifiska. Vienā virāžā jāpielieto viss spēks, bet citā nedrīksti izmantot pat pusspēku. Kā redzams, tā ir arī ļoti bīstama. Kad pirmoreiz šeit bijām, tā bija līdzīga kā tagad. Treneri gāja un aicināja izmainīt devītās virāžas profilu. Atbraucām rudenī, un devītā virāža bija pavisam viegla, bet tagad tā atkal bija citāda. Trase vienmēr ir sagatavota kvalitatīvi, bet profili ir atšķirīgi."
"Protams, neesmu apmierināta ar rezultātu. Ne tāpēc es četrus gadus trenējos un cīnījos visu vasaru. Ne jau dēļ pusotra laba brauciena," nopūšas Elīza. "Bet tāds ir sports. Katram jāieņem sava vieta. Kādam bija jāieņem arī 16. vieta."
"Jā, šī man bija sliktākā sezona karjerā. Bija daudz visādu lietu, kas to padarīja arvien grūtāku. Kādas? To es pagaidām paturēšu pie sevis. Taču viss ir kārtībā, nevienu nevainoju. Ne jau kāds cits manā vietā brauc pa trasi un pieļauj kļūdas. Kamanas man nav sliktas. Kaut kas nav ar mani kārtībā," smejas Cauce. "Par nākotni es vēl nezinu. Šobrīd nesaku, ka turpināšu braukt, un nesaku, ka vairs nebraukšu. Bet, ja braukšu, tad tas būs olimpiskā cikla garumā."
Arī Kendija Aparjode atzina, ka Phjončhanas olimpiskajās spēlēs cerējusi uz augstāku vietu. "Olimpiskajā debijā gribējās nostartēt labāk. Nedomāju, ka vispār netikšu pie ceturtā brauciena. Taču jau pirmajā braucienā palika visas cerības uz labu rezultātu."
"Šodien vispār nebija nekāda uztraukuma, vakar gan tāds bija. Nezinu, vai man šajā trasē pietrūka braucienu, jo pirmie treniņi man šeit bija labi, nebija nekādu problēmu iziet no devītās virāžas. Taču pēdējos divos treniņbraucienos tas neizdevās, un neizdevās arī turpinājumā," piebilst Aparjode.
