Latvijas skeletonists Martins Dukurs pēc pirmās oficiālo treniņu dienas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs atzīst, ka fiziski jūtas labi un pakāpeniski uzlabojas arī viņa braucieni trasē.
"Pirmajos oficiālajos treniņbraucienos veicās normāli. Pirmais bija ļoti labs, tas mani patīkami pārsteidza. Tādus braucienus saucu par "mūžiniekiem", jo tādi padodas vien pāris reizes mūžā. Otrajā izmantoju citas slieces, kuras šiem apstākļiem izrādījās nepiemērotas, turklāt arī nobraucu sliktāk," skaidro Martins.
"Atkosta šī trase būtu tad, ja no sešiem braucieniem sanāktu pieci. Ideja jau visiem ir skaidra, bet svarīgs ir izpildījums. Pietiek ieiet virāžā 20 centimetrus pa labi vai pa kreisi un visa programma mainās. Kļūdas rodas ļoti vienkārši. Pirmkārt, lēkāju ar slidām - četri braucieni, četras dažādas slidas. Taču gribas saprast, lai varētu uzsēsties uz vienas un tad to piebraukt."
"Startā šodien bija uzdevums uzskriet mazliet ātrāk - par kādu desmitdaļu, pusotru. Tas uzreiz maina braucienu. Katra simtdaļa lejā jāreizina ar trīs. Septiņas simtdaļas augšā būs jau divas desmitdaļas finišā. Gribu uzskriet ātrāk arī tādēļ, lai patestētu otro virāžu," norāda Dukurs.
Treniņbraucienos negaidīti augstas vietas ieņēmis ķīnietis Venjans Gengs. Martins atzīst, ka ķīnietis šobrīd patiešām lido, lai gan paši braucieni nebūt nav tik labi. "Nedomāju, ka viņš šeit būtu trenējies vairāk par citiem. Viņš arī treniņu nedēļā šeit bija ātrs, bet sacensībās nespēja pietuvoties saviem treniņu rezultātiem."
PAR LATVIJAS OLIMPIEŠU CERĪBĀM PHJONČHANĀ LASI JAUNĀKAJĀ "SPORTA AVĪZES" NUMURĀ / Publicitātes foto
Tikmēr abi korejiešu skeletonisti, ieskaitot galveno favorītu Sunbinu Junu, turpina spēlēt paslēpes. Trasē viņi joprojām nav manīti, šodien izlaižot arī pirmos divus oficiālos treniņbraucienus. "Laikam viņi ir par sevi ļoti pārliecināti. Redzu, ka daudzi ir tikuši pie korejiešu trenera, brita [Ričarda Bromlija] sliecēm. Viņš tirgo šīs slieces un runā, ka viens no viņa zīmējumiem labi skrien. Ik pa laikam viņš kādam tās iedod un redz, ka tās tiešām ir labas. Piemēram, šodien trases rekordu uzstādīja brits Doms Pārsons."
"Fiziski es jūtos slabi. Braucieni trasē arī sāk vākties kopā tādi, kādus tos gribētos redzēt. Nav par ko sūdzēties," saka Martins. "Starta grope varēja būt labāka, bet ledus trasē ir ļoti labs. Turklāt aukstuma dēļ kvalitāte īpaši nekrītas. Var braukt un salīdzināt inventāru."
Latviešu skeletonists Tomass Dukurs pēc pirmajiem oficiālajiem treniņbraucieniem Phjončhanas olimpiskajā trasē izteicās, ka tagad trase ir izbraucama vieglāk nekā treniņu nedēļā rudenī, taču braukšanu sarežģī lielais aukstums.
"Manuprāt, trase ir kļuvusi vieglāka, bet visu ļoti sarežģī tas, ka tagad ir tik zema gaisa temperatūra un ledus temperatūra ir pat -17 grādi," stāsta Tomass. "Oktobrī mēs trenējāmies, kad gaisa temperatūra bija +10 līdz +15 grādi. Tā arī ir visa lielā atšķirība, bet profili, manuprāt, ir vieglāk izbraucami. Zemās temperatūras dēļ kamanas iet šķērsām. Vismaz man nav tik asu slidu, lai būtu gatavs kam tādam. Visu sezonu Eiropā ir siltāki laika apstākļi, sāds aukstums šosezon nebija pat Amerikas posmos. Cerams, ka tuvākajās pāris dienās kļūs siltāks."
"Varam censties tik ļoti neriskēt un braukt ar, teiksim tā, konservatīvāku inventāru," norāda Dukurs. "Nevarētu teikt, ka devītajā virāžā vairs nav problēmu. Tomēr tagad no sešiem braucieniem esmu šo virāžu izbraucis četras reizes. Rudenī varēju izbraukt labi ja vienu vai divas reizes. Bet tagad devīto virāžu labāk izbrauc visi, jo ir vairāk ledus, lielāks ātrums. Tikmēr problēmas rodas citās vietās. Nespiediena virāžās kamanas tagad iet šķērsām."
"Teica, ka februāris Korejā ir pats aukstākais mēnesis, taču pērn bijām martā, un tad bija ļoti silts. Koreja atrodas pussalā, vējš iepūš tā vai citādi un viss mainās," prāto Tomass.
Runājot par korejiešiem, kuri treniņbraucienos vēl ne reizes nav piedalījušies, Dukurs skaidro, ka būtu bijis interesanti pavērot, kā viņi šeit brauc, jo mājinieki šeit ir aizvadījuši neskaitāmas reizes lielāku braucienu skaitu. Varbūt mēs, pārējie kaut ko darām nepareizi. Taču viņi ir izvēlējušies šādu taktiku - neko nerādīt. Katrā ziņā tā nav ierasta mājinieku prakse , Vankūverā un Sočos neko tādu neatceros. Rīt vai parīt jau viņi parādīsies, jo lai startētu sacensībās, treniņos vismaz viens vai divi braucieni ir jāfinišē."
"Ar kamanu izvēli esam tikuši skaidrībā, tagad atliek izvēlēties pareizākās slidas. Šodien otrajā braucienā vienas pamēģināju un sapratu, ka tās galīgi nekam neder. Rīt vēl kaut ko pamēģināšu, bet trešdien jau braukšu ar to, ko būšu izvēlējies sacensībām," piebilst skeletonists.
