Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Sports

Beresņevs: "Nevis pateicoties LHF, bet par spīti"

© Mārtiņš Aiše

Gan pirms Pasaules čempionāta, gan šobrīd pirms Olimpiskā kvalifikācijas turnīra, tā vietā, lai maksimāli koncertētos darbam, bija nelietderīgi jātērē enerģija, nervi un laiks visādām muļķībām, jo viss notika intrigu, strīdu un apvainojumu gaisotnē. Uzskatu, ka tas, ko Latvijas hokejisti līdz šim ir sasnieguši ir nevis pateicoties LHF, bet par spīti visiem radītajiem šķēršļiem! Atklāti runā Latvijas Hokeja izlases bijušais galvenais treneris Leonīds Beresņevs. Turpinājumā - tikai trenera teiktais.

"25.08.2016. es uzrakstīju iesniegumu Latvijas Hokeja Federācijas valdei par to, ka atkāpjos - Latvijas izlases trenera amata un iesniegumā pamatoju savu lēmumu, tādēļ esmu ļoti izbrīnīts, ka sabiedrība tiek dezinformēta par maniem atkāpšanās iemesliem.

23.08.2016. notika LHF valdes sēde, kurā es atskaitījos par sagatavošanās darbu Olimpiskajam kvalifikācijas turnīram, kas notiks Rīgā no 1. - 4.septembrim, kā arī informēju LHF valdi par plānoto izlases sastāvu un saņēmu atzinīgus vārdus. Vienlaikus informēju LHF valdi arī par aktuālām problēmām, t.i. par faktu, ka izlases spēlētājiem vēl arvien nav izmaksātas Pasaules čempionātā Maskavā apsolītās prēmijas, kā arī par to, ka LHF nepilda manā darba līgumā noteiktās saistības, un konkrēti - kopš Pasaules čempionāta Maskavā maijā neizmaksā man darba algu.
Ņemot vērā, ka pēc LHF valdes sēdes nekas nemainījās, pieņēmu lēmumu izbeigt šo darba līgumu, jo mans pacietības mērs bija pilns, saņemot tikai tukšus solījumus un nekontrolētu dusmu laikā apvainojumus no Kirova Lipmana.

Parakstot darba līgumu ar LHF pirms 2016.gada Pasaules čempionāta, es uzņēmos saistības sagatavot Latvijas izlases komandu gan startam Maskavā maijā, gan Olimpiskajam kvalifikācijas turnīram septembrī. Es godprātīgi pildīju savus pienākumus, un uzskatu, ka mūsu treneru komanda labi sagatavoja izlasi, par ko liecināja komandas saturīgā spēle. Galveno LHF un K.Lipmana uzdevumu - palikt A grupā mēs izpildījām, bet iekļūt Pasaules stiprāko komandu desmitniekā, diemžēl, neizdevās, un iemesli tam bija vairāki. Pirmkārt, ir jāsalīdzina visu spēlējošo komandu sastāvs, spēlētāju meistarības un pieredzes līmenis, kā arī konkrētā sporta veida attīstības līmenis valstī, otrkārt, sportiskā veiksme līdz galam arī nebija mūsu pusē.

Lai sasniegtu augstus rezultātus sportā ir nepieciešama ļoti labi noorganizēta šī sporta veida menedžmenta sistēma, kurā katrs precīzi un noteiktā laikā pilda savus pienākumus, lai gan spēlētāji, gan treneri varētu maksimāli fiziski un psiholoģiski koncentrēties noteikto sportisko mērķu sasniegšanai. Tādēļ liels paldies Savicka kungam, kurš piešķīra Rīgas „Dinamo” ģērbtuves Latvijas nacionālās hokeja izlases sagatavošanai 2016.gada Pasaules čempionātam, jo arī kvalitatīvām ģērbtuvēm ir liela nozīme sportā.

Diemžēl, gan pirms Pasaules čempionāta, gan šobrīd pirms Olimpiskā kvalifikācijas turnīra, tā vietā, lai maksimāli koncertētos darbam, bija nelietderīgi jātērē enerģija, nervi un laiks visādām muļķībām, jo viss notika intrigu, strīdu un apvainojumu gaisotnē. Uzskatu, ka tas, ko Latvijas hokejisti līdz šim ir sasnieguši ir nevis pateicoties LHF, bet par spīti visiem radītajiem šķēršļiem!

Es publiski gribu pateikt paldies mūsu hokejistiem par sadarbību un pašaizliedzību gan U-20, gan nacionālā hokeja izlasē! Liels paldies par darbu maniem palīgiem - treneriem Ģirtam Ankipānam, Kārlim Zirnim un Jurim Klodānam - manuprāt, mums izveidojās laba treneru komanda. Īpaša pateicība Jurim Štālam, kas bija U-20 izlases un arī nacionālās hokeja izlases menedžeris, un par kura atlaišanas iemesliem no darba nekas nav zināms.

Trenerim Haraldam Vasiļjevam no sirds gribu novēlēt veiksmi un izturību, kā arī to, lai Kirovs Lipmans izpildītu savus solījumus viņam!
Es ticu, ka Latvijas hokeja izlase var uzvarēt Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, jo spēlētāji ir labā formā un treneris ir ļoti pieredzējis. Ceru, ka arī hokeja fani mani sapratīs kā treneri un kā cilvēku, jo Latvijas hokejs ir visa mana dzīve, un man sāp sirds par visu notiekošo Latvijas hokejā. Es centos darīt visu, lai sagādātu kārtējos hokeja svētkus Latvijas sabiedrībai, taču apstākļi neļāva man to izdarīt!"