Ziemas sezonas sākumā uz plašāku sarunu aicinājām Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidentu Einaru Fogeli, kurš informēja par jaunākajām aktualitātēm sporta nozarē Latvijā, atskatījās uz paveikto vasaras sezonā, LSFP un atzīto federāciju darbību, kā arī ieskicēja nākotnes mērķus.
Kādas šobrīd ir galvenās aktualitātes sporta nozarē Latvijā?
Ja šobrīd sadala sporta pasākumu plānu trijos blokos, tad, pirmkārt, tā ir sporta politika. Šeit ietilpst, gan veidošana, gan īstenošana, kas skar arī federācijas. Sagatavoti un iesniegti 98 priekšlikumi Sporta likuma iespējamajām izmaiņām. Iesniegti arī vairāki priekšlikumi, kas skar ne tikai konkrētus sporta jomu reglamentējošus likumus. Kā būtiskākos varu minēt divas grozījumus krimināllikumā pret sporta spēļu sarunāšanu, kā arī stingrākus drošības noteikumus publisku sporta pasākumu norisē, kas visvairāk attiecas uz tehniskajiem sporta veidiem. Aktualizējies jautājums par sabiedriskā labuma statusu, ko iniciējusi Kultūras ministrija. Šis jautājums varētu skart arī sabiedriskās sporta organizācijas ar sabiedriskā labuma statusu. Mūsu galvenais uzdevums ir nepieļaut esošās situācijas pasliktināšanos, bet strādāt, lai palīdzētu radīt vidi, kurā uzņēmumu ziedojumi sporta organizācijām pieaugtu. Šajā plašajā jautājumā vēl ir citi nozīmīgi jautājumi, tostarp sporta pedagogu un treneru atalgojuma sistēma.
Otrais nozīmīgais bloks ir budžets. Šī procedūra nemainās gadu no gada. Nākamā gada budžeta projekts, kas iesniegts Saeimā no Izglītības un zinātnes ministrijas, sadarbojoties Latvijas Sporta federāciju padomei, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijai, Latvijas Paralimpiskajai komitejai un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomei, salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, ir ar nelielu, tomēr pluss zīmi. Jāsaka paldies visām iesaistītajā pusēm, arī Izglītības un zinātnes, kā arī Finanšu ministrijām par konstruktīvu sadarbību. Tas nebūtu iespējams bez Latvijas Nacionālās sporta padomes atbalsta. Šobrīd jau notiek tālāks darbs komisijās, kur arī aktīvi piedalāmies.
Trešais bloks ir sporta infrastruktūra un sadarbība ar pašvaldībām. Gribētu uzsvērt, ka jau pirms diviem gadiem LSFP parakstīja sadarbības memorandu ar Latvijas Pašvaldību savienību. Ar gandarījumu jāsaka, ka visi jautājumi, kas varētu skart sporta izglītības iestādes, sabiedriskās sporta organizācijas un arī sporta budžetu, tiek koordinēti un skaņoti ar Pašvaldību savienību. Nekas, ko mēs darām sporta jomā Latvijā, bez pašvaldību tiešas iesaistes un atbalsta nav iespējams. Nav nozīmes, vai tas būtu atbalsts sporta pasākumiem, infrastruktūrai vai sporta skolām. Jau šīs ziemas laikā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī vairākām lielajām sporta organizācijām dienas gaismu varētu ieraudzīt izstrādātā sporta infrastruktūras koncepcija, kas runās par infrastruktūras attīstību valstī kopumā.
Vasaras sporta sezona praktiski jau ir noslēgusies. Kāda tavuprāt tā ir bijusi?
Notikumiem bagāta. Ja paejam nost no augstā sporta sasniegumiem un pasākumiem, kas ir notikuši Latvijā, bet paskatāmies vairāk uz tautas sporta pasākumiem, tad jāsaka, ka nav bijusi praktiski neviena nedēļas nogale, kurā nebūtu noticis kāds tautas sporta pasākums. Tie ir gan lielie masu skrējieni, riteņbraukšanas, orientēšanās vai kompleksie sporta pasākumi. Vasaras tautas sporta piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs vēl līdz šai dienai. Manuprāt, mēs šobrīd ejam Skandināvijas valstu ceļu, kur tautas sporta kustība, pateicoties arī privātajai iniciatīvai, ir palikusi lielāka un nozīmīgāka. Īpaši priecē, ka pasākumu rīkotāji pēdējā gada laikā vairāk domā par ģimeņu iesaisti. Masu sporta pasākumos iesaistās gan mazi bērni, gan seniori. Nevaram nepieminēt augsta sasnieguma sporta pasākumus Latvijā. Februārī Siguldā notika pasaules čempionāts kamaniņu sportā, bet sezonas kulminācija bija Eiropas čempionāts basketbolā. Jāuzteic Latvijas Basketbola savienība un izveidotā organizatoru komiteja, kas padarīja šo notikumu par īstiem svētkiem.
Kuri notikumi tev visvairāk ir palikuši sirdī un atmiņā no šī gada?
Šis jautājums ir nedaudz subjektīvs. Atmiņā vairāk paliek tie pasākumi, kuros tu pats esi bijis un piedalījies. Runājot par lielajiem sporta notikumiem, tas ir Eiropas čempionāts basketbolā ar savu masveidību, mērogu un emocijām, kuras sagādāja Latvijas izlase. No tautas sporta pasākumiem nevar nepieminēt Lattelecom Rīgas maratonu. No sezonas noslēguma atmiņā palicis ir Vienības velobrauciens, kas tradicionāli pulcē mūsu labākos riteņbraucējus. Velobrauciens dod arī iespēju ikvienam piedalīties un izjust šo lielisko kopības sajūtu, kas ir vienreizēja un fantastiska. Arī es, tāpat kā iepriekšējos gados, biju dalībnieku vidū. Novēlu visiem tautas sporta pasākumu organizatoriem uzņēmību un iniciatīvu arī turpmākajos gados. Tas mūsu tautai Latvijai ir ļoti vajadzīgs.
Aktīvi iesācies jaunais mācību gads. Kādi ir galvenie izaicinājumi bērnu un jaunatnes sportā?
Galvenokārt tas ir skolu sports. Esam deleģējuši savu pārstāvi darbam Izglītības un zinātnes ministrijā, kur rit darbs par stabilu trešās sporta stundas ieviešanu skolās. Ministrija nopietni ķērusies pie darba, lai skaidri noteiktu, kas ir sporta stundas saturs un kā mēs vērtējam skolnieku. Vēl nesen, tiekoties ar ministrijas valsts sekretāru, kopā ar kolēģiem runājām par skolu sporta attīstību, kas notiek ārpus stundām. Šeit mazāk koncentrējāmies uz sporta skolām, kur iesaistās tikai aptuveni 10 - 15 procenti no visiem skolēniem. Mūsu uzdevums ir ar visām iesaistītajām institūcijām aktivizēt skolu sportu un tā prestižu. Vēlamies panākt, lai katram būtu gods pārstāvēt savu skolu dažāda līmeņa sacensībās. Sporta spēļu federācijas un Latvijas Vieglatlētikas savienība ir galvenie spēlētāji šeit, jo piesaista lielāko bērnu daudzumu. Skolu sportā liela nozīme ir sekmīgai sadarbībai starp skolu sporta federāciju, pašvaldībām un sporta veidu federācijām.
Kuras lietas vēl būtu jāuzlabo bērnu un jaunatnes sportā?
Jau minētā trešā sporta stunda ir viena no pirmajām prioritātēm. Tāpat arī saprātīgs stundu plānojums, lai bērniem būtu iespēja nodarboties ar sportu. Ir pilnīgi atšķirīgas situācijas Latvijas reģionos un Rīgā. Lielā daļā reģionu pilsētu un lauku skolu pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas ir atjaunotas sporta zāles un sporta laukumi vai stadioni. Pretēja situācija ir Rīgas centra skolās, kur sporta infrastruktūra ir grūtāk pieejama. Šeit jāplāno mācību grafiks tā, lai bērni sporta stundu laikā varētu doties uz kādu no pieejamajām sporta bāzēm tuvākajā apkārtnē.
Mācību iestādēs kopumā samazinās audzēkņu skaits. Kāda situācija ir sporta skolās?
Drīzumā mums būs pilna informācija no Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta par šajā gadā pieteikto audzēkņu skaitu, nokomplektētajām un licencētajām grupām sporta skolās. Nedomāju, ka šogad būs kādas lielas atšķirības no iepriekšējiem gadiem skaita ziņā. Kopējais skaits saglabājas līdzīgs, bet, ja paņem skolēnu skaitu vispārizglītojošajās skolās, tad nodarbināto skaita procents sporta skolās ir ievērojami audzis. Pozitīvs faktors ir jau minētie tautas sporta pasākumi, kur vecākie ģimenes locekļi var iesaistīt savus bērnus sportiskā aktivitātēs, lai notiktu pēctecība.
Kāds ir tavs vērtējums par atzīto sporta federāciju aktivitāti Latvijā?
Ņemot vērā pieteikto sporta pasākumu daudzumu, ir jāsaka, ka federācijas un viņu biedri ir ļoti aktīvi. Šeit jāskatās divos virzienos. Viens, kas attiecas uz starptautisko pasākumu piesaisti Latvijā, bet otrs uz tautas sporta pasākumu veidošanu pašvaldību un valsts mērogā. Pieprasījumus dažādu sporta pasākumu rīkošanai vietējā un starptautiskā mērogā uz šo gadu bija iesniegušas vairāk nekā 80 atzītās sporta federācijas.
Cik lielu lomu atzītās federācijas pievērš sava tēla spodrināšanai?
Federāciju prioritātes, kam vairāk tiek veltīta uzmanība, atšķiras. Ir vairākas federācijas, kuras sabiedrisko attiecību laukā ir ļoti stipras un velta tam milzīgu uzmanību, izprotot darbu ar potenciālajiem atbalstītājiem un valsts struktūrām. Ir federācijas, kas objektīvu iemeslu dēļ šajā laukā ir inertākas. Kopumā federāciju darbu vērtēju ļoti augstu. Jāuzteic arī brīvprātīgie, kuri brīvajā laikā nodarbojas ar sava sporta veida popularizēšanu. Jo vairāk strādāsim pie savu sporta veidu popularizēšanas un pozitīva tēla veidošanas, jo labāk būs visai sporta sabiedrībai. Caur sportu mēs nesam Latvijai pozitīvas emocijas. Federāciju darbībā ir notikusi pozitīvā evolūcija.
Kāds ir šī brīža LSFP galvenais uzdevums?
Mūsu galvenais uzdevums ir stiprināt sporta federāciju lomu un nodrošināt reālu mehānismu, ar kuru, atbilstoši Sporta likumam, sporta veidu federācijas atbild par savu sporta veidu. Galvenā prioritāte šobrīd ir federāciju lomu palielināšana.
Kas ir tavs galvenais izaicinājums LSFP prezidenta amatā?
Mans galvenais izaicinājums ir panākt stāvokli, kad jebkura no federācijām būtu stabils un spēcīgs sociālais partneris valstij. Sabiedriskās sporta organizācijas, tostarp sporta klubi, reāli dzīvē īsteno sporta politiku. Vēlos, lai mēs kā sporta nozare būtu vienota, lai arī iekšēji esam ļoti dažādi. Tikai kā vienota nozare mēs varam būt vērā ņemami un stabili partneri valdībai un Latvijas sabiedrībai.
Viena no LSFP deleģētajām funkcijām, ko tā veic, ir treneru sertifikācija. Kā norisinās tā?
Šobrīd mēs ejam nākamajā fāzē. Nesen ministrijā runājām par vienotās sporta datu bāzes izveidi, kas attiektos gan uz treneru, gan arī sporta bāžu reģistru un citām lietām. Viena daļa jau ir sakārtota, bet šobrīd uzmanība jāvelta sporta bāžu reģistram. Treneru sertificēšanas organizēšana pēdējo gadu laikā arī tehniski ir ievērojami attīstījusies. Vēlamies nodefinēt arī tādu specializāciju, kā sertificēts fiziskās sagatavotības treneris, jo gan komandu, gan arī individuālajos sporta veidos strādā arvien vairāk speciālisti, kas atbild tieši par sportistu fizisko sagatavotību.
Kādas situācija ir ar treneru motivāciju iegūt augstākas pakāpes sporta speciālista sertifikātus?
Svarīgi, lai treneru sertifikācija iet roku rokā ar viņu materiālo motivāciju. Tas, kas šobrīd notiek atalgojumu sistēmā, īpaši skatoties uz sporta skolām, ir zem katras kritikas. Mums nav iemesls brīnīties, ka ir tik zems procents augstskolu absolventi, kuri aizgājuši strādāt pamatdarbā sporta skolās. Šis jautājums būtu tuvākajā laikā jāatrisina kopā ar pašvaldībām un sporta pedagogiem. Naudas masa, kas nākamajā gadā parādīsies tikai sporta skolu tīklā un atalgojumā, salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, kad tie bija seši miljoni, būs jau 11 miljoni euro. Bet vēl gadu vēlāk plānoti 14 miljoni euro. Tas ir ļoti nopietns resurss, kas ir rūpīgi un racionāli jāizmanto, lai motivētu trenerus un celtu viņu izglītību.
Kāda ir LSFP sadarbība ar augstskolām?
Mūsu valdes locekle Agita Ābele sekmīgi vada Latvijas Augstskolu sporta savienību. Šī saikne pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies. Esam tikušies arī ar rektoru padomi. Tomēr jāsaka, ka šobrīd Latvijas studentu sporta situācija ir smagā situacijā, jo nav neviena likumdošanā noteiktā punkta, kas noteiktu augstskolām vismaz pirmajos divos kursos studentiem nodrošināt sportot iespējas. Šeit būtu ļoti daudz darāmā. Augstskolas pie mums ir ļoti daudz, tomēr sporta nodarbības ir nodrošinātas tikai aptuveni desmit procentos no tām. Pie labajiem piemēriem jāizceļ Ventspils un Liepājas augstskolas, kur, pateicoties pašvaldībām, ir nodrošināta sporta infrastruktūra un notiek nodarbības. Daudz smagāka situācija ir Rīgā, kur īpaši jaunajās augstskolās vai koledžās sportam nav nekādas lomas. Izņēmums ir biznesa augstskola “Turība”, kur ir sava basketbola komanda. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, LSFP nodrošina stipendijas labākajiem sportistiem, kuri paralēli sekmīgi mācās. Gribētos lielāku pretimnākšanu no augstskolām, īpaši runājot par sporta lomu tajās.
Vai Latvijas Sporta federāciju padome ir iesaistījusies starptautiskajos projektos?
Aizvadītajā gadā, sadarbojoties ar Latvijas Handbola federāciju, īpaši Anriju Brencānu, kā arī Ilvja Pētersona vadīto Latvijas Florbola savienību, kopā izveidojām pieteikumu Erasmuss+ projektā. Projektam ir vairākas sadaļas, kurā ietilpst ne tikai sacensību turnīri, bet arī sporta izglītība, informāciju tehnoloģiju pilnveidošana un citas nozīmīgas lietas. Kopumā projektā ir iesaistītas sešas valstis, vairākas to florbola un handbola sporta federācijas, to vidū starptautiskās federācijas. Tāpat iesaistītas arī sporta organizācijas. Naudas izteiksmē projekta summa sasniedz 432,083,20 euro. Projekta ietvaros ir sniegta palīdzība handbola un florbola federācijām sacensību turnīru rīkošanai abos sporta veidos. Tiek rīkotas arī vairākas nozīmīgas konferences, no kurām viena norisinājās Liepājā, bet otra nākamā gada pavasarī arī tiks rīkota šajā Kurzemes pilsētā. Tēma gan pavasara konferencei būs vairāk attiecināma uz popularitāti iegūstošo tautas sportu un labu pārvaldību sadarbībā ar valsti, kā arī pašvaldībām. Šis projekts sākotnēji bija liela avantūra, jo mēs startējām pirmajā kārtā, kad tika atvērta Eiropas Savienības projektu programma sporta izglītībai. Tas sākotnēji bija lielais nezināmais. Ja kultūrā un izglītībā bija savi atbalsta un konsultāciju punkti, tad sportā šāda lieta nav un arī nebija. Katra organizācija autonomi strādāja pati ar Briseli. Jāsaka atzinība arī mūsu valdei, kā arī kolēģiem birojā, kas izvērtējot visus riskus, atbalstīja mūsu projektu un palīdz tā realizācijā.
Nav daudz laika atlicis līdz gada beigām. Kuras ir tās galvenās lietas, kas būtu jāpaveic?
Viennozīmīgi tas ir budžets. Ne tikai nākamā gada, bet arī šī gada budžets. Norisinās darbs ar visām lietām, kas saistītas ar atskaitēm. Jāizanalizē vietējo un starptautisko federāciju aktivitātes. Protams, jānoslēdz arī nākamā gada plānošanas process. 2016. gada budžeta sastādīšana ir novembra mēneša viens no svarīgākajiem uzdevumiem.
Kāds ir tavs novēlējums Latvijas sporta sabiedrībai?
Vēlu turpināt būt aktīviem un nebaidīties no jauniem izaicinājumiem. Vēlos pateikties kolēģiem un federāciju pārstāvjiem par lielo atbalstu, ko es strādājot jūtu. Aicinu strādāt, lai mūsu nozare būtu stipra un neatkarīga.
