Šodien FIFA kongresā tiks lemts par futbola pasaules vadošā amata izpildītāju, proti, FIFA prezidentu. Uz šo godu pretendē pašreizējais prezidents Zeps Blaters un Jordānijas princis Ali bin al Huseins. FIFA kongress šogad noris īpaši nokaitētā atmosfērā vairāku augsta ranga amatpersonu aizturēšanas dēļ.
Zeps Blaters futbola notikumus pārrauga kopš 1998. gada un bija izteicis vēlmi pēc ceturtā pilnvaru termiņa aiziet no amata, taču pārdomāja un nu kandidē uz piekto termiņu. Ar 79 gadus veco šveicieti pie stūres FIFA kļuvusi par ietekmīgāko un bagātāko sporta organizāciju pasaulē, taču pēdējos gados arvien biežāk tās vārds tiek piesaukts kā sinonīms korupcijai.
Jau kopš 2011. gada netrūka skandālu medijos - kontroversiālais Kataras PK 2022, Vornera kukuļu lieta, Garsijas ziņojums, baumas par FIB krimināllietu -, taču kulminācija tika sasniegta divas dienas pirms vēlēšanām, kad Šveices un ASV varas iestādes aizturēja vairākas augsta ranga FIFA amatpersonas, izvirzot apsūdzības korupcijā, kuras apjomi sniedzas vairākos simtos miljonu, turklāt tiek norādīts, ka tas ir tikai lietas sākums.
Pirms aizvakardienas Blatera pārvēlēšana tika uzskatīta par teju vai pašsaprotamu faktu, ko prognozēja arī LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, savu personīgo atbalstu gan paturot pie sevis. Blatera vienīgais konkurents ir Ali bin al Huseins, 39 gadus vecais Jordānijas princis. Viņš ir savas valsts Futbola federācijas prezidents un FIFA viceprezidents. Ironiski sanāk, taču Ali visplašāko atbalstu bauda tieši UEFA, kamēr eiropieša Blatera lielākais balstu skaits nāks no Āfrikas un Āzijas. Tāpat stereotipus lauzoša ir abu nostāja - kamēr ar eiropieša Blatera konservatīvismu daudz nav jāiepazīstina, Āzijas pārstāvis Ali pazīstams kā visai liberāls cilvēks, kurš sola plašāku demokrātiju futbolā.
Balsojumā piedalīsies 209 FIFA dalībvalstis, un katras balss būs vienlīdz vērtīga, un Latvijai kongresā (vismaz teorētiski) ir tikpat liela ietekme noteikt rezultātu kā futbola lielvalstīm. Pirms balsojuma abiem kandidātiem būs iespēja īsā uzrunā prezentēt savu programmu. Balsojums būs aizklāts, un, lai uzvarētu tā pirmajā kārtā, nepieciešamas divas trešdaļas balsu. Ja pirmajā kārtā jaunais FIFA prezidents netiek noskaidrots, otrajā kārtā uzvarai pietiek ar vienkāršu vairākumu. Ir iespējams arī atturēties.
Sākotnēji kandidātu gan bija daudz vairāk, taču Portugāles futbola leģenda Luišs Figu un Nīderlandes Futbola federācijas vadītājs Miheals van Prāgs neilgi pirms vēlēšanām atsauca savas kandidatūras, tādējādi stiprinot Ali pieteikumu. Par vēlmi kandidēt janvārī paziņoja arī Davids Žinolā, bijušais Francijas izlases futbolists, un viņa tautietis Žeroms Šampaņs, kuri nespēja gūt nepieciešamās piecu nacionālo federāciju rekomendācijas. Mežeckis portālam Sportacentrs.com iepriekš norādīja, ka pie LFF pēc rekomendācijas neviens no abiem francūžiem nebija vērsies.
UEFA prezidents Mišels Platinī ir ļoti asi iestājies pret Blatera palikšanu amatā, taču konfederācijām pašām savas balss nav, tāpat arī to oficiālā nostājā nav obligāts priekšnosacījums, lai, piemēram, Eiropas valsts balsotu tieši par Ali. Platinī gan sagaida, ka no 54 UEFA dalībvalstīm par Ali balsos 45 vai 46. Ir gan nopietns pamats uzskatīt, ka Latvijas balss varētu tikt Blateram, jo viņam savu atbalstu sarunā ar Sportacentrs.com sniedza LFF prezidents Guntis Indriksons, tiesa, tas bija vēl pirms Šveices tiesībsargu iznāciena.
UEFA pieprasīja vēlēšanu pārcelšanu, kā arī apsvēra kongresa boikota iespēju, taču tomēr piedalīsies vēlēšanās, kurās nu jau var runāt par patiesu intrigu. Ali vakar medijiem norādīja, ka sagaida apmēram 60 valstu atbalstu ārpus Eiropas. Saliekot kopā ar Platinī solīto, tas sniedz apmēram 105 balsis, un tieši tas ir minimālais balsu skaits, lai pārņemtu prezidenta amatu.
FIFA kongress savu darbu šodien sāks 9:30 pēc Latvijas laika, un FIFA piedāvā to vērot tiešraidē savā mājaslapā. Blaters joprojām ir to favorīts ar atbalstu četros kontinentos, taču tikai Āfrikā (54 dalībvalstis) un Okeānijā (11 dalībvalstis) tas ir nesatricināms. Āzijas konfederācija publiski paudusi atbalstu šveicietim, taču jau ilgāku laiku tiek runāts, ka atsevišķas valstis daudz labprātāk izturas pret labi iepazīto Ali, un, piemēram, Austrālija arī oficiāli paziņoja, ka balsos par viņu. Arī Amerikā, izņemot ASV, Blateram bija milzīgs pārsvars, taču jāņem vērā, ka vairāki potenciālie balstotāji nu aizturēti.
Blateram pagaidām nav izvirzītas nekādas apsūdzības un viņa vārds ar korupcijas skandālu oficiāli netiek sasaistīts, taču ASV ģenerālprokurore Loreta Linča savā uzrunā norādīja, ka apsūdzētās FIFA amatpersonas ar kukuļdošanu iesaistītas arī iepriekšējās FIFA prezidenta vēlēšanās. Linča, neminot konkrētus vārtus, ļoti asi kritizēja FIFA vadību, un līdzīgu viedokli, pieprasot Blatera atkāpšanos, izteikušas vairākas futbola pasaulē ietekmīgas personas, taču Blaters pagaidām spiedienu izturējis un negatavojas pats labprātīgi pamest savu posteni.
Ņemot vērā FIFA organizācijas struktūru, grūti arī sagaidīt, ka jauna prezidenta atnākšana varētu nest ātras un krasas izmaiņas, taču futbola elite šobrīd pieprasa jaunu virzienu, pieprasa simbolisku vecā ar korupciju un neuzticību pārpildītā virziena galu. Vai tas notiks un kurš kļūs par futbola pasaules aizgādni nākamajos četros gados - to uzzināsim, visticamāk, jau šodien.
