Latvijas ir zaudējusi pirmās trīs spēles un jaušams, ka mājās palikušajiem ir iestājusies panika. It īpaši pēc 1:8 pret zviedriem. Jānomierina satrakojusies tauta, jo iztiekot bez liekuļošanas, Latvijas hokejam nav vietas pie Kanādas, Čehijas un Zviedrijas galda.
Pēdējo divu dienu laikā klātienē esmu redzējis divas spēles - Kanāda pret Vāciju un Latvija pret Zviedriju. Ja es būtu pavisam nejauši ieklīdis Prāgas O2 arēnā, ja ne reizi dzīvē nebūtu redzējis dzīvu hokeju, pēc šīm divām spēlēm mani par ar mietu neaiztriektu uz hokeju. Ko tur redzēt, ja vieni otrus mazgā ar visprastāko padomju laiku vešas dēli un pie reizes caur diviem ruļļiem izgriež pēdējo pāri palikušo pārliecību, ka arī Latvijā un Vācijā tiek spēlēts hokejs.
Ja kāds nav piefiksējis, tad atgādināšu, ka Kanāda vāciešus noslānīja ar 10:0, bet zviedri latviešus - ar mazliet pieklājīgāku 8:1. Šie rezultāti nebūt atspoguļo patieso bildi uz laukuma. Tikai kanādiešu iecietība un zviedru žēlsirdība apstājās pie 10 un 8 gūtajiem vārtiem. Un šādi rezultāti tiek fiksēti pasaules čempionātā hokejā, kurš katru pavasari tiek notrallināts teju līdz kliņķim un arvien biežāk (jau daudzus gadus) slavenākais Šveices zobārsts Renē Fāzels tiek masēts ar jautājumiem par ikgadēju šāda čempionāta nepieciešamību. Šie divi rezultāti (arī citi) liek aizdomāties, ka hokejs pamazām kļūst mats matā kā florbols.
Florbolā tikai divas izlases cīnās par medaļām, bet nākamās no Zviedrijas un Somijas varēšanā un meistarībā atpaliek par pāris gaismas gadiem. Hokejā šis pirmais galds ir nedaudz platāks, pie tā grūstās lielais sešinieks, bet kas notiek pie pārējiem galdiem... Tie atpaliek pa piecām, sešām un pat desmit ripām vienas spēles ietvaros. Kaut kad lielos izņēmuma gadījumos lielajam sešiniekam starp kājām izskrien kāds šunelis un izjauc viņu idilli, bet tie ir izņēmumi... Diemžēl, bet 19 gadu laikā, kopš Latvija spēlē tā sauktajā pasaules hokeja elitē, tikai pāris reizes ir atņirgusi zobus, bet kopumā čempionāti tiek raksturoti ar pāris vārdiem - mēs cīnījāmies, mums pietrūka pavisam nedaudz u.t.t. Un tā katru pavasari, bez lielām izmaiņām un pazīmēm, ka var būt arī savādāk.
Kas tālāk? Trešdien Šveice, pēc tam Vācija, tad Austrija, visbeidzot Francija. Kāda ir atlikušo spēļu likme? Ja ņemam punktus no Šveices, tad aktuāls joprojām ir ceturtdaļfināls. Ja zaudējam, tad aktuāli ir citi plaukti - kā palikt elitē. Viss ir vienkārši un saprotami.
