Tukuma dzīvnieku patversme dalījusies ar stāstu par smagi ievainotu kaķēnu, kuru tomēr kādai sievietei bija dūša saķert un nogādāt patversmē.
"Cilvēki pamanījuši, ka pa daudzstāvu namu pagalmu skraida kaķēns ar traumētu pakaļkāju. Pēc cilvēku reakcijas uz šo, mūsuprāt, baiso notikumu, mēs varam izdarīt secinājumus! Izņemot paniku, histēriju, lamas un dusmas, nekādus reālus ieteikumus, nedz palīdzību, nedz kādu darbību, kura palīdzētu mazo kaķēnu noķert, nesekoja! Kaķēns atradās kādus 5 kilometrus no pilsētas, saņēmuši zvanu, nekavējoši braucām uz norādīto vietu. Aizbraucot, kaķēnu neatradām, bet kāds bija mēģinājis kaķēnu ķert un tas bija pazudis, nākamajā reizē, ieraugot kaķēnu piezvana mums, tik nesagaida līdz atbraucam un kaķēns atkal ir pazudis, vai arī aizbaidīts...
Vasara, karsts laiks un ievainotā kaķēna kāja sāk strutot un mušas tajā ar steigu sadēj kāpurus. Tārpi lielu postu nenodara, bet tie vairojas un mazulis lēnām iet bojā...Vairākas dienas nav zvanu, kad kāds būtu mazuli manījis... Nodomājām, ka viņa vairs nav.
Kādu vakaru mums zvana, ļoti satraukta un norūpējusies sieviete, kura braukusi un ceļa malā ieraudzījusi ievainoto kaķēnu. Kundze neapjuka, bet novilkusi jaku, pieliekot pūles, noķērusi mazo kaķēnu, kurš tika nogādāts patversmē.
Nevajag no mušas ziloni taisīt, kāds teiks, bet no brīža, kad mazais šņācošais kaķēns tiek ielikts tavās rokās, sāc domāt, ko darīt, kā rīkoties...Pirmajā brīdī, tiek pieņemts lēmums, no rīta vest uz klīniku mazuli un pārtraukt viņa ciešanas...Taču rīts sākās ar pārsteigumu, jo pēc vakarā saņemtās atsāpinošās potes, mazulis sēdēja būrī un mierīgi ēda?!
Tāds spēks, izturība un dzīves spars mazajā cīnītājā! Daktere apskatot kaķīti, pieņēma lēmumu operēt. Savādāk nedrīkstēja nedz domāt, nedz rīkoties! Šādi gadījumi mums iemāca atbildību, pacietību un dod spēku un izturību! Šādu gadījumu nav simtiem, mazulim jādzīvo un jācīnās par iespēju DZĪVOT!!!
Lūdzam, atbalstīt mūsu mazo brīnumiņu ar spēcinošu veselības zvanu 90006089," aicina Tukuma dzīvnieku patversme.
