Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ir daudz aprunāts, kritizēts un kariķēts. Tik ļoti pieradis pie skauģu runām, jo negatīvais mijas ar pozitīvo, kas paveikts Ventspils pilsētā, un viņu atbalsta ne tikai ģimene, bērni un sieva, bet arī ventspilnieki stāv kā mūris par savu pilsētas mēru.
Pirms pāris nedēļām Ventspils domes priekšsēdētājs noskatījās Jaunā Rīgas teātra izrādi «Kārkli», kuras iestudējumu pasūtījuši viņa politiskie pretinieki. Izrādes programmiņā skaidri un gaiši norādīti šo dāmu vārdi, kas konsultējušas izrādes tapšanu, - Juta Strīķe, Sarmīte Ēlerte, Lolita Čigāne, Ilze Viņķele.
Latvietis norej latvieti tā vietā, lai saliedētos
Internetā par šo izrādi var atrast ne tos glaimojošākos komentārus. Ļaudis ir neizpratnē, kāpēc vispār šāda izrāde iestudēta un kāds ir tās vēstījums? Piemēram, kāda kundze, kas vairāku gadu garumā baudījusi Jaunā Rīgas teātra izcilo aktiermākslu un augstvērtīgo režisoru veikumu, šoreiz ir vīlusies par redzēto izrādē «Kārkli» un nesaprot, kāpēc teātris ir iestudējis tādu murgu.
Pārpublicējam pastāvīgās teātra apmeklētājas komentāru: «Daudzus gadus apmeklējot Jauno Rīgas teātri, cienu augsto māksliniecisko kvalitāti, kas tiek piedāvāta skatītājiem, bet šoreiz ir liela vilšanās. Lai arī izrāde «Kārkli» tiek dēvēta par pasaku, tomēr personāži tiek saukti vārdos un uzvārdos, līdz ar to kļūst ļoti konkrēta un konkrētus cilvēkus aizskaroša, jo no skatuves paustais ir radīts uz aizdomu pamata un izteikts puspatiesībās. Nav nedz faktu un notikumu analīzes, nedz likumsakarīgu atklāsmju. Izrādē attēlotās amatpersonas tiek pazemotas, tiesātas, uzskaitot virkni apgalvojumu bez jebkādiem pierādījumiem. Uzskatu, ka šis nav veiksmīgs veids, kā paust savu - režisora, aktieru, mītisku konsultantu un tā saukto sabiedrības sargsuņu - neapmierinātību, dusmas par valstī notiekošajiem politiskajiem procesiem. Domāju, ka šāda žults izliešana pār dažu amatpersonu galvām nav attaisnojusies, jo izrādei nav satura, nav dziļas, šajā gadījumā, politiskās anatomijas, un tas viss neatbilst Jaunā Rīgas teātra pozicionējumam un vērtībām. Turklāt beigās skatītājs no humora šova tiek pārcelts uz mītiņu, kur no tribīnes ar patosu tiek pausta neizprotama propaganda. Kopā savelkot - vai nesanāk tā, ka latvietis norej latvieti tā vietā, lai saliedētos un paustu spēku tur, kur mēs esam stipri, gudri un drosmīgi.»
Politisko konkurentu pasūtījuma izrāde
Jaunā Rīgas teātra izrādē, kas pirmizrādi piedzīvoja pērnā gada nogalē, kariķēts un pazemots Valsts prezidents Raimonds Vējonis, politiķe Solvita Āboltiņa, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kuram arī beidzot izdevies klātienē noskatīties politisko konkurentu pasūtījuma izrādi: «Protams, politiķi ir kariķēti. Neatņemama sastāvdaļa ir satīra, un izrādes laikā var pasmieties. Iegādājoties izrādes programmiņu, kurā ir norādīti spēlējošo aktieru vārdi un režisors, ir arī norādīti izrādes pasūtītāji, kuriem izteikts paldies par scenāriju un politisko uzstādījumu. Un tie vārdi ir gaužām pazīstami -Viņķele, Ēlerte, Čigāne - «Vienotība», «Pilsoniskā savienība», Meierovica biedrība, «Sorosa fonds - Latvija». Turklāt pati Strīķe, kas izrādē ir Baltā feja, ir devusi padomus, kādai viņai jāizskatās un kādi teksti jārunā. Atspoguļots Jānis Bordāns, kura partijā šobrīd ir Strīķe, Roberts Ķīlis, kas neapšaubāmi ir viens no vadošajiem politiķiem nu jau mirušajā Valda Zatlera partijā, kā arī attēlota angažētā sorosistu žurnāliste - Inga Spriņģe.»
Pēc redzētā iestudējuma Aivars Lembergs ir neizpratnē, vai šis piemērs pierāda, ka visi politiķi var pasūtīt valsts finansētajā Jaunajā Rīgas teātrī pret politiskajiem konkurentiem vērstas izrādes?
«Un vai šeit nesmird pēc korupcijas? Jo vairāk tāpēc, ka vienīgais gaišais tēls, superšķīstā jaunava Strīķe, šobrīd ir aktīvajā politikā un viņa ir Rīgas mēra kandidāte. Tas drīzāk izskatās pēc priekšvēlēšanu politiskās aģitācijas. Izrāde izsaka dziļu sāpi un aizvainojumu, ka politiskās cīņas kareive, vadošā komisāre Strīķe ir zaudējusi savu politisko pozīciju KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) un ģenerālprokurors Kalnmeiers nav viņu aizstāvējis. Tādēļ pret Kalnmeieru ir vērsta vislielākā žults un naids, kā arī izdarīts viss, lai šo cilvēku pazemotu. Viņš faktiski no visiem ir vismazāk aizsargātais, jo Kalnmeiers nav politiķis un nav pieradis, ka var saņemt politiski nemotivētus uzbrukumus. Par cik izrādes tapšanu pasūtījušas Čigāne, Ēlerte un Viņķele, tad, protams, Āboltiņa nevar nebūt šīs izrādes viena no antivaronēm. Un tāpēc, ka Valsts prezidents Vējonis nebija šo personāžu prezidenta kandidāts, arī viņam tiek sava ironija un sarkasms,» tā Lembergs.
Kas tik nav izdzīvots politiskās karjeras laikā
«Par mani ir uzzīmētas aptuveni 200 karikatūru un noteikti ir vēl, tikai es nezinu. Un visas jaunākās karikatūras redzamas domē pie mana kabineta durvīm. Cilvēki, kas nāk pie manis, var papētīt karikatūras, pasmaidīt un, ko nu kurš grib, padomāt. Īpaši interesantas karikatūras par mani zīmējusi karikatūriste Ludmila Bulikina,» savu lielisko humora izjūtu atklāj Lembergs. Tieši tādēļ arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs izrādi «Kārkli» noskatījās no sākuma līdz beigām. «Pēc izrādes nejutos ne aizskarts, ne pazemots. Es pat teiktu, ka mans personāžs ir saudzīgs. Tā ir politkultūras sastāvdaļa. Ja politiskā sāncensība pāraug naidā un cilvēki redz nevis politisko konkurentu, bet ienaidnieku, kā to saskata Strīķe, Ēlerte, Čigāne, Viņķele, Zatlers un Kristovskis, tā diemžēl ir viņu politiskās kultūras izpratne par politisko konkurenci. Kas tik nav piedzīvots un izdzīvots! Esmu dedzināts un slīcināts. Vēl pirms sešiem gadiem bija liela mēroga pasākums pašā Rīgas centrā par manām bērēm, ko plaši atspoguļoja sorosistu kontrolētie mediji,» neraugoties uz politisko konkurentu nelietīgajām izdarībām, Aivars Lembergs turpina iesākto un strādā pie Ventspils pilsētas attīstības, kurā augu gadu var sajust Eiropas lielpilsētu šarmu, stilu un dizainu.
