LTV raidījumā Aculiecinieks izskanējis skaudrs stāsts par to, kā šobrīd dzīvo populārais mūziķis Rolands Ūdris jeb Ūdrītis, kurš pirms pusotra gada janvārī piedzīvoja traģisku avāriju, gūstot smagas traumas un nonākot uz slimības gultas.
Žurnāliste Aija Kinca izsekoja vienai dienai, kurā Rolanda sieva Ilona cīnās par vīra veselību un rehabilitaciju.
Lai ar Ūdri izietu no mājas, viņa sieva Ilona ieslēdz dīvainu “uzparikti”. Tas ir kāpurķēžu pacēlājs. Ar to viņa Ūdri ar visu ratiņkrēslu var dabūt lejā no 4. stāva bez citu palīdzības. Pirms tam bija traki.
“Pirms tam mēs nodarbojāmies [ar vingrošanu] mājās. Tad es izdomāju, ka vajag iziet motivāciju uz [rehabilitācijas centru] “Pogu”, uz nodarbībām. Mēs dzīvojam 4. stāvā, un es sāku organizēt pilnīgi dīvainu pasākumu: “džekus”, kas var Ūdri nonest un uznest,” par agrāk piedzīvoto stāsta Ūdrīša sieva Ilona Balode-Ūdre.
“Mums bija saraksts: tas un tas nāk tad un tad. Pēc tam mūsu ergoterapeite Lelde izstāstīja par šādu pacēlāju. Sociālajā dienestā neko tādu nebija pat dzirdējuši. Prasīju - “kā tiek ārā cilvēks, kas dzīvo 4. stāvā?” [Atbilde:] Vai nu viņam ir draugi ar stiprām rokām, vai arī gaida rindā, kamēr ierīkos pacēlāju. 4-7 gadi [jāgaida]. Mēs arī stāvam tai rindā,” viņa apstiprina.
Par ķēžu pacēlāja īri Ilona maksā ap 100 eiro mēnesī. Viņa saka - Ūdrim paveicies, ka ir ziedojumi. Savukārt ar fonda “Līdzskaņa” palīdzību Ilona cer atrast arī uzticamu cilvēku ar stiprām rokām, kas Ūdri varētu trīs reizes nedēļā aizvest līdz rehabilitācijas centram “Poga” un atpakaļ. Tad viņai būtu kaut dažas stundas laika sev vai mazajam Bārtam.
Dēlēnam tagad ir gads un četri mēneši. Viņa pamanās viņu ņemt līdzi arī skrienot, kārtojot dokumentus un visu ko citu. “Bārtam bija 1 mēnesis, kad Ūdrim notika avārija. Žēl, viņam viss iet garām! Rāpo, ceļas, tagad nāk un sāk rādīt mantas. Kaut ko runā. Bet es visu dienu esmu noskrējusies ar Ūdri,” stāsta Balode-Ūdre.
Ilona stāsta, ka visu laiku meklē jaunus veidus, kā ļaut atkal Ūdrim izpausties radoši. Tas ir izdevies. Ergoterapijas nodarbībās rehabilitācijas centrā “Poga” Rolands kopā ar ergoterapeiti Leldi Kalvāni ne tikai mācās elementārās lietas, piemēram, roku mazgāšanu vai sevis apģērbšanu, bet arī dzejo.
Divi vārdi stundas laikā. Kāds teiktu - ārprāts, cik maz! Ilona un Lelde zina - tas ir ļoti, ļoti daudz.
“Sākumā viņš saka to vārdu. Es prasu - “Tu domā to vārdu? Nē, tas vārds, nē? Bet es nesaprotu, ko viņš domā. Beigās Ūdris saka “muļļa” (smejas). Skaidrs, ka pacietība pazūd, gaidot, kamēr es sapratīšu,” par nodarbībām stāsta Kalvāne.
“Var redzēt, ka viņš ir mainījies, noteikti pateicoties Ilonai un tam, ka viņi mājās ļoti strādā. Rolands gan rokas labāk apzinās. Nu jau apzinās, ka ir otra roka, pievērš uzmanību, piemēram, noslaukot to. Ar ģērbšanos, mācāmies noģērbt cepuri, cimdus. Es teiktu, ka tas asistēšanas līmenis ir liels, bet, ja skatās mazas nianses, tomēr vairāk dara pats!” viņa slavē Ūdri.
Katru dienu ar Ūdrīti kāds nodarbojas. Fizioterapeits vai logopēds. Daļa speciālistu nāk mājās, citus viņš satiek rehabilitācijas centrā “Poga”. Sākusies arī mūzikas terapija. Ja laiks ir labs, tad laukā, Grīziņkalnā.
“Viņš ir savādāks. Kodols jau tas pats Ūdris, ko es pazīstu! Dvēsele jau tā pati. Nav tik vieglprātīgs, ārišķīgs. Liekais ir nolobījies. Nopietnāk uztver kaut ko,” pārmaiņas pamanījusi Balode-Ūdre.
