Gulbenes novadā palielinājies gadījumu skaits, kas liecina par nežēlību pret cilvēka labāko draugu – suni.
Stāmerienā iedzīvotāji ar vietējā laikraksta starpniecību gaismā cēluši faktu par to, ka kāds vīrietis ietūcījis maisā dzīvu suni un sitis to pret sienu tik ilgi, kamēr dzīvnieks bijis beigts. Nogalināta tika nesterilizēta, klaiņojoša kucīte, kura skraidījusi pagasta centrā un kritusi cilvēkiem uz nerviem. Suņuks nogalināts pirms apmēram divām nedēlām un aprakts novada deputāta Dzintara Poļaka zemē, protams, zemes īpašniekam nezinot. Iedzīvotāji nosauc arī suņa slepkavas vārdu - tas esot kāds vietējais iedzīvotājs Māris, apmēram 60 gadu vecs. Viņš it kā esot veicis pasūtījuma slepkavību. Par to viņam esot samaksāts ar alkohola pudeli.
Runā, bet policijai neziņo
Par notikušo pagastā jau labu laiku cilvēki runā no mutes mutē, zina arī pagasta pārvaldē, taču Valsts policijai neviens nav ziņojis. Nogalinātais suņuks it kā bijis paņemts no dzīvnieku patversmes kādas ģimenes bērniem par prieku. Taču suns nav spēļmanta. Tam ir savas vajadzības, tas prasa ne tikai barību, bet arī rūpes, uzmanību, attieksmi. Laikam tas viss ģimenei drīz vien apnika, un dzīvnieks vadīja dienas pats savā vaļā, līdz no viņa klātbūtnes Stāmerienā atbrīvojās neiedomājami vardarbīgā veidā.
Tas nav vienīgais satriecoši nežēlīgais gadījums. Divas reizes - pagājušā gada oktobrī un šogad janvārī - Stradu pagastā iedzīvotāji ceļa malā ir atraduši maisu ar nesen dzimušiem kucēniem, kuri bija nolemti lēnai un mokošai nāvei nosalstot. Kucēni tika izglābti un nogādāti Alūksnes dzīvnieku patversmē. Tur uzskata, ka gan pirmos, gan otros suņukus pasaulē ir laidusi viena un tā pati sune. Visi kucēni ir ļoti līdzīgi - kā jau brāļi un māsas. Patversme tiem visiem ir atradusi mājas, kur viņiem, cerams, labi klāsies.
Necieņa pret dzīvību
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības Ķepaiņu draugu klubs vadītāja Ira Žeigure laikrakstam saka, ka cietsirdība pret dzīvniekiem mazāk ir saistīta ar nabadzību, bet vairāk ar necieņu pret dzīvību kā tādu un nevēlēšanos pildīt elementāras dzīvnieku labturības prasības. Ne reizi vien viņa pati, uzrunādama un iztaujādama suņu saimniekus, ir izjutusi pret sevi agresiju. Uz jautājumu, vai suns ir sterilizēts, čipēts, pretī skan atbilde, ka sabiedrībai gar to nav nekādas daļas un saimnieks ir tiesīgs savu suni nosist, ja uzskatīs to par vajadzīgu.«Šausmas!» izsaucas Alūksnes dzīvnieku patversmes vadītājs Modris Briedis, uzzinādams par suņa nosišanu Stāmerienā. Viņš uzskata, ka suņa slepkava ir nelabojams. Žēlot tādu un notikušo noklusēt nekādā gadījumā nedrīkstot. Vainīgajam jāsaņem sods. Viņš ir pārsteigts par to, ka iedzīvotāji tik ilgi ir klusējuši par notikušo un nav ziņojuši Valsts policijai.Tagad diezin vai varēšot noskaidrot patiesību un pierādīt notikušo noziegumu. M. Briedis ir neizpratnē, kāpēc noziegums nav novērsts izdarīšanas brīdī, ja tam ir bijuši liecinieki. Bet, ja novērst noziegumu nebija iespējams, vajadzējis nofilmēt notiekošo kā pierādījumu. «Tagad visiem ir smalki telefoni, ar kuriem fotografē un filmē visi un visu, bet, kad tiešām vajadzētu to izdarīt, nav neviena, kas izdara,» saka M. Briedis. Viņš arī sola pārbaudīt informāciju un noskaidrot, vai nogalinātais suņuks paņemts tieši Alūksnes patversmē, par ko gan esot jāšaubās.
Krimināli sodāms noziegums
Dz. Poļaks laikrakstam atzīst, ka ir dzirdējis - it kā viņa zemē aprakts suns, kuru nositis vietējais iedzīvotājs: «Es to cilvēku neesmu saticis. Kur ir apracis? To es nevaru pateikt. Kā es varu zināt, kur kas naktī aiziet un ko aprok?! Kad tas bija? Sniegs uzsnieg... Pierādīts taču tas nav! Es uz katrām baumām neskrienu. Man ir citas darīšanas.» Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis laikrakstam saka, ka arī viņš baumas ir dzirdējis līmenī «viena tante teica». Kaut kas esot zvanījis un teicis, bet tie - «tikai tādi nepārbaudīti fakti». Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurs Helmuts Brasovs laikrakstam apgalvo, ka policijā informācijas par šādu gadījumu nav. Ja baumām ir pamats, ir noticis krimināli sodāms noziegums, uzsver viņš. H. Brasovs saka, ka mūsdienās tāda veida noziegumus var pastrādāt cilvēks vai cilvēki, kuriem «domāšana nav stiprā puse». Ja suns kādam traucēja, tas nav pietiekams arguments, lai dzīvnieku brutāli nosistu. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat trim gadiem. H. Brasovs informē, ka pagājušajā gadā Gulbenes novadā piecos gadījumos uzsākti kriminālprocesi par cietsirdību pret dzīvnieku, no tiem divos gadījumos lieta tika izbeigta, jo neizdevās noskaidrot vainīgās personas. Piemēram, par pagājušajā vasarā Stradu pagastā maisā noslīcinātu suni, kuram pie kakla bija piesiets akmens. No visiem šiem pieciem kriminālprocesiem pagaidām vienā gadījumā ir uzrādīta apsūdzība un lieta ir nosūtīta izskatīšanai Gulbenes rajona tiesā.
Biedrība palīdz iedzīvotājiem
I. Žeigure saka, ka problēmas ar traucējošu suni Stāmerienā bija jārisina tikai un vienīgi saziņā ar pagasta pārvaldes vadību. Ja suns ir klaiņojošs, tas bija jānogādā Alūksnes dzīvnieku patversmē. Par to, ka Stāmerienā, iespējams, brutāli nosists suns, I. Žeigure piektdien ir informējusi Valsts policiju, kas sola veikt informācijas pārbaudi. I. Žeigure arī uzsver - biedrība palīdz iedzīvotājiem risināt materiālas problēmas saistībā ar suņu sterilizāciju, čipēšanu.
