Triju gadu garumā Latvijā netraucēti un pilnīgi atklāti darbojusies vergturu banda un neviens par sagūstīto cilvēku ciešanām nelikās ne zinis. Tāpēc, ka sabiedrībai bezpajumtnieki nerūp.
Policijas atmaskotā noziedzīgā grupējuma darbības shēma bija sekojoša. Izplatot Jelgavā ļergu, viņi pievilināja bezpajumtniekus. Tad šos cilvēkus nolaupīja, atņēma dokumentus, bankas kartes, ieslodzīja kādā graustā Līvbērzes pagastā - un dzirdīja no vienas pensijas dienas līdz nākamajai. Naudu atņēma. Pensijas un invaliditātes pabalsti viņiem mazi, tāpēc vajadzēja daudz bomžu.
Līdzdalībniekus nearestē
Grupējumu tur aizdomās par vismaz 55 nozieguma epizodēm. Abi vadoņi šobrīd atrodas aiz restēm, savukārt pārējie pieci līdzdalībnieki - vēl divi vīrieši un trīs sievietes - atrodas uz brīvām kājām. Policija izmeklēšanas tiesnesim apcietināšanu nemaz nav prasījusi, jo tie bijuši sīkāki gariņi, un neesot bažu, ka viņi varētu atjaunot grupējuma darbību. Tā skaidro Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins. Viņi, piemēram, pavadījuši savus vergus līdz pastam, pieskatījuši, lai tie nepalaiž muti un atgriežas savā ūķī. Lielais vairums to darījis bez papildu motivācijas, jo zināja, ka galā viņu atkal sagaida ļerga. Tā arī būs šīs krimināllietas lielākā problēma - daudzi upuri no cietušā statusa atsakās. Pašlaik lietā - vien 16 cietušie, kaut gan policija skaidri zina, ka upuru ir vairāk.
Izmeklētāji šajā lietā strādājuši ātri. Iesniegums par naudas izspiešanu saņemts pērn 1. jūnijā, un jau drīzumā aizdomās turamie paņemti ciet. Izmeklēšana pabeigta, lieta šonedēļ nodota prokuratūrai. Par savākto pierādījumu kvalitāti varēs spriest, kad prokuratūra sūtīs lietu uz tiesu.
Sabiedrības izstumtie
Būtisks ir jautājums, vai tiešām noziedzīgo grupējumu nevarēja atmaskot agrāk. Policija nespēj izskaidrot līdzcilvēku pasivitāti, vai tiešām neviens nemanīja ko aizdomīgu - veikalā, pastā, uz ielas. Kāds taču varēja ziņot. Taču sabiedrībai par bezpajumtniekiem maza bēda. Kriminologs profesors Andrejs Vilks skaidro, ka bezpajumtnieki lielākoties ir pilnībā atkarīgi no alkohola un no sabiedrības tiek izstumti.
Līvbērzes pasta nodaļā Neatkarīgajai gan skaidro, ka nekādi aizdomīgi tipi neesot nākuši. Visus savējos cieminiekus te labi pazīstot. Tātad varbūt pensijas un pabalsti ņemti laukā kādās pilsētu pasta nodaļās.
Tomēr bezsaimnieka ēka, kurā uzturējušies paverdzinātie cilvēki, pašvaldībai bija labi zināma, un arī tas, ka tajā tiek tirgots un lietots nelegālais alkohols. Sociālais darbinieks pašvaldības policista pavadībā pirmo reizi tur ieradies jau 2012. gadā, jo kāds tur dzīvojošais pieteicās uz maznodrošinātā statusu. Pēc tam šī vieta tika apsekota vēl reizes četras katru gadu un informācija nodota arī Valsts policijai. Tā vismaz skaidro Jelgavas novada sociālais dienests. Vairāk par pieciem cilvēkiem uz vietas tur nekad neesot sastapts, lielākoties visi jelgavnieki. Dokumenti viņiem bijuši uz rokas. Jebkādu palīdzību mājas iemītnieki noraidīja. «Konkrētajā miteklī cilvēki dzīvoja uz brīvprātīgiem principiem, izvēloties pastāvīgu alkoholisma dzīvesveidu. Ar varu cilvēkus, kuri paši atsakās no jebkādas sociālās palīdzības, nevar ievietot ne patversmēs, ne pansionātos,» teikts pašvaldības izplatītajā skaidrojumā.
37 miljoni vergu
Tikmēr no policijas sniegtās informācijas izriet, ja upuriem ar parasto motivatoru - pudeli - nepietika, viņi tika iebiedēti. Noziedznieki laida darbā mietus, kastetes (tas ir tāds dūrei uzvelkams dzelzis). Ja kāds arī aizklīda projām, drīz vien tika atrasts un atgādāts atpakaļ.
Andrejs Vilks stāsta, ka saskaņā ar zinātniskām aplēsēm mūsdienās pasaulē ir 37 miljoni vergu, pirms desmit gadiem bija par trešdaļu mazāk. Un nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijā cilvēku izmantošana un tirdzniecība iet mazumā. Vismaz nekas neliecina, ka valdības pieņemtās Cilvēku tirdzniecības apkarošanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam kaut kā atvieglotu vergu ciešanas Latvijā.
Ja pavēro bezpajumtniekus, piemēram, Rīgā, Čiekurkalna tirgū un 45. vidusskolas apkaimē, - viņu rīcība ir biedējoši precīza un atbildīga. Noteiktos laikos viņi pulcējas noteiktās vietās. Kaut ko atstiepj savam klibajam saimniekam, kurš brauc pavecā Mitsubishi. Citkārt lūžņus, citkārt kaut kādas somas. Droši vien zagtas. Pretī viņi saņem sauju sīcenes vai 0,5 litru plastmasas pudelēs safasētu šķidrumu. Tad apkārtējo namu pagalmos un patrepēs atslēdzas durvis līdz nākamajam rītam. Arī viņi ir vergi un organizētās noziedzības upuri. Katru dienu viņus redz garāmgājēji, katru dienu viņus redz policisti. Redz, bet palīdzēt laikam roka neceļas. Bomži taču.
