Kāda sieviete sociālajos tīklos dalījusies ar pārdomām par redzēto piektdien, 13. janvārī, Liepājā. Aculiecinieci šokēja redzētā cilvēku vienaldzība pret nelaimē nokļuvuši cilvēku.
"Braucu un manā skatu priekšā aina - cilvēks guļ ielas vidū, asinīs, slapjumā, aukstumā. Notikusi avārija, diemžēl, gājējs šķērsojis ielu neatļautā vietā..
Pēc skata viss liecina, ka notikusi sadursme ar sabiedrisko autobusu. Braucot garām man izbrīnīja, tas, ka pasažieri sēž autobusā ar autobusa vadītāju un necenšas sniegt palīdzību cietušajam," vēsta sievietes ieraksts.
Sieviete apstājusies un steigusies palīdzēt cietušajam: "Aizskrēju pie autobusa vadītāja un jautāju, vai ātrie izsaukti un, ka vajag pirmās palīdzības aptieciņu, lai cietušajam palīdzētu - apsegt, lai nezaudē siltumu, kā arī, lai seja nav peļķē. Vadītājs tik runāja pa telefonu privātu sarunu, kurā stāstīja, ka cietušais pats vainīgs...
Tad es uzstājīgā balsī pieprasīju, lai pasaka, kur vismaz [aptieciņa] stāv, pati to izdarīšu uz ko autobusa vadītājs man atbildēja, ka tāpat viņš esot beigts, vai es neredzot to asins peļķi, kurā cietušais guļ. Es uzstāju, ka jāmēģina palīdzēt, jo nav [viņš] speciālists, kurš to var konstatēt, uz ko viņš man atbildēja: "Tad velc nost savu jaku un apsedzot, ja vajag".
Vadītājs mani ar varu vēlējās izstumt no autobusa. Ieteicu to nedarīt, uz ko viņš man atbildēja, ka autobusā pirmās palīdzības aptieciņa neesot! Garām brauc policijas mašīna, kura apstājās un bija jau izsaukusi ātro palīdzību, tikai tad autobusa šoferis pārtrauca runāt pa telefonu un sāka kustēties. Tad jau arī bija paspējis atbraukt “Liepājas autobusu parka” direktors, kurš atrunājās, ka autobusu vadītājs esot šoka stāvoklī.
Es, protams, saprotu vadītāju, bet kur paliek cilvēciskums? Jautājums arī “Liepājas autobusu parka” direktoram, kādēļ nav aprīkots sabiedriskais autobuss? Vai mēs varam justies droši šajā sabiedrībā? Cietušais izrādījās dzīvs un ceru, ka atveseļosies, spēs izdzīvot no traumām.”
