Juglas dzīvnieku patversmes Labās mājas pārstāve Laura Karnīte feisbukā emocionāli vēstīja par kādā krogā Vecrīgā klientu pievilināšanai turētu trusi un tā dramatisko likteni. Neatkarīgā turpina dzīvnieku draugu diskusiju.
Truša dzīvesstāsts
«Trusenīte ir baltum balts, mīkstum mīksts pūkains kunkulītis glītām austiņām, maigu, šņukurējošu deguntiņu. Kunkulītis gan viņa drīzāk bija tolaik, kad bija maziņa un kāds viņu nopirka zooveikalā - šobrīd viņa ir izaugusi pamaza kaķa augumā, taču aizvien vēl... Nē, diemžēl arī ne vairs mīksta, ne pūkaina, ne arī īsti balta... Austiņas gan joprojām ir glītas un deguntiņš šņukurējošs, taču baltais, pūkainais kažociņš viscaur ir savēlies kunkuļos, bet vēderiņu klāj centimetru biezs spalvu un mēslu slānis, zem kura plīsusī āda izveidojusi milzīgu, iekaisušu brūci...
«Necilvēks - saimnieks, kas ko tādu pieļāva,» jūs sašutuši teiksiet. Un kļūdīsieties, jo lieta tāda, ka šai trusenītei nebija saimnieka. Viņas saimnieki bijām mēs visi kopā - sabiedrība. Jo trusenītes liktenis bija sagriezies tā, ka kādā brīdī viņa kļuva par Vecrīgas kroga Paddy Whelan’s «dekorāciju». Viņas smirdošais (..) būris stāvēja pašā pilsētas sirdī lielajā skatlogā, dienu un nakti visu acu priekšā. Cilvēki taisīja selfijus un laimīgi smaidošu bērnu foto kopā ar viņu, un pēc tam, riebumā viebdamies, tualetē mazgāja mēslu nosmērētās rokas. Un nevienam neienāca prātā, ka tam tā nebūtu jābūt...
Trusenei par laimi, Paddy Whelan’s iegriezās kāds jauns pāris no Norvēģijas - trušu mīļotāji. (..) Jau nākamajā dienā trusenīte tika nogādāta patversmē, un nu būs jācīnās par viņas dzīvību...
Narkozē (kas visiem grauzējiem ir ļoti bīstama) trusenīte tika noskūta, notīrīts mēslu slānis no vēderiņa un sakopts jēlums zem tā. Tika novīlēti šķībi greizi saaugušie zobi (nepareizas barošanas rezultāts, kā dēļ viņa īsti nevarēja ēst) un nogriezti pāraugušie nagi. Viņa ir iekārtota tīrā būrītī, un viņai tiek piedāvāta vislabākā barība, un mēs patiesi ceram, ka viņa izķepurosies...»
Krogs nav īstā vieta
Kroga Paddy Whelan’s pārvaldnieks Edijs Bērziņš, runājot par trusi, atzīst: «Mūsu gadījumā tie dzīvošanas apstākļi izskatījās viņam par smagu. Vasarā, kad bija tas milzīgais karstums, tad viņam nebija viegli. Un citas reizes nedēļas nogalēs, kad ir trokšņaināks. Beigās izdomājām, ka viņam vajadzētu mierīgākas mājas. Atdevām labās rokās cilvēkiem.» Kroga apmeklētājiem interese par trusi bijusi. Dzīvnieks paticis bērniem. Arī pieaugušiem cilvēkiem. «Mīlīgi bija,» viņš saka.
L. Karnīte uzsver: «Ar šo stāstu es neapsūdzu Paddy Whelan’s - tas ir bezjēdzīgi. Tie cilvēki, kas tur šobrīd strādā, visticamāk, ne tikai negribēja, bet patiešām arī neprata parūpēties par trusi.» Viņas apsūdzība esot vērsta uz sabiedrību kopumā, jo tā mēnešiem ilgi «izmantoja šo nabaga dzīvnieku savam priekam un izklaidei, ne uz mirkli neiedomājoties, ka mēslu pilns būris uz kroga palodzes nav īstā vieta trusim».
Latvijas Veterinārārstu biedrības biedre Baiba Reinika saka - mājas/istabas dzīvnieku turēšana klientu pievilināšanai ir «jautājums, kuru var apskatīt», jo «pieredze ir dažāda» no dzīvnieku labturības viedokļa. Ar akvārijiem un zivtiņām esot vismazāk problēmu. Parasti tie esot ūdens pasaules mīļotāji, kuri izvēlas savās tirdzniecības vai klientu apkalpošanas vietās turēt akvāriju. Daudzi akvāriju uzturēšanu, kopšanu uztic speciālistiem, par to samaksājot. Problēmas sākoties tad, ja klientu pievilināšanai tiek turēts trusis vai kaķis. B. Reinikas viedoklis - «jebkurš pūkains dzīvnieks» ir piemērots turēšanai tikai tādās vietās, kas nav saistītas ar pārtiku. Būtiski arī esot, vai šie dzīvnieki ir vakcinēti un vai regulāri tiek apstrādāti pret parazītiem, piemēram, pret blusām.
«Esmu redzējusi trušus krogos. No truša viedokļa tas ir diezgan pabriesmīgi. Katrs viņu tur baksta, ja priekšā nav plastikāta sienas, kurai būtu jābūt obligāti. Ja nu vēl pēkšņi krogā ir smēķēšanas zona! Krogā mūzika var būt skaļa. Trokšņi! Arī apgaismojums var būt mainīgs. Dzīvniekam tas ir stress. Būris trusim, protams, ir jātīra katru dienu. Tas ir tāds dzīvnieks. Es pat nerunāšu par to, ka viņa pūkas tur lidinās pa gaisu un kādam iekrīt ēdienā uz galda,» saka B. Reinika.
Viņa ir novērojusi arī kaķu turēšanu veikalos. Piemēram, kādā šūšanas piederumu bodē. «Kur šis dzīvniek paliek pa nakti, jo veikals taču tiek slēgts, tur ir signalizācija? Ja veikalā ir iekārtots «būcenis nakšņošanai ar kastīti, kur izkārtoties, ar ēdiena trauku un dzeramo ūdeni», tad viss ir kārtībā, ja vien kaķis tiek arī regulāri vakcinēts,» stāsta B. Reinika.
Maz kontrolēta joma
B. Reinika saka: «Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir kontroles funkcijas gan ēdināšanas iestādēs, gan visur. Taču viņiem pēc grafika ir tematiskās apgaitas. Vai inspektors īpaši pievērš uzmanību, ja tur būrī kaut kur sēž trusis? Diezin vai. Ja tur dzīvo kaķis - vēl jo mazāk. Kaķis inspektora viesošanās brīdī noteikti ātri tiek kaut kur novākts. Man ir bijis tā, ka es inspektoriem zvanu un saku, ka tur veikalā sēž tāds kaķis, ka ir bail iekšā ieiet. Man atbild: «Nu un? Lai viņš tur sēž!» Tāpēc B. Reinika uzskata, ka, pamanot kāda dzīvnieka ciešanas, sliktu veselības stāvokli, vislabāk ir runāt pa tiešo - ar cilvēkiem uzņēmumā, kur tiek turēts šis dzīvnieks.
PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa saka - iedzīvotāji reti vēršas dienestā ar bažām, ka slikti klājas kādam dzīvniekam, kurš publiskā vietā pilda klientu pievilinātāja uzdevumu. «Ir jāievēro dzīvnieku labturības noteikumi, bet nav jau teikts, ka tos tur nedrīkst turēt. Ja tās ir kaut kādas kafejnīcas, vienīgi ir jāievēro tas, kas attiecas uz pārtikas higiēnu. Tur jau ir citi normatīvie akti,» viņa saka, uzsverot, ka mazo dzīvnieku turēšana dzīvās dekorācijas vietā nemaz neesot tik izplatīta. Esot bijušas kādas sūdzības par akvārijiem. «Mājas/istabas dzīvnieku turēšana vispār nav PVD uzraudzības objekts. Mēs tur ejam tikai tad, ja ir iesniegumi vai sūdzības,» saka M. Riekstiņa.
