Pavisam nesen Latvijā viesojās igauņu gaišreģe un ekstrasense Ilona Kaldre. Sarunā ar »Vakara Ziņām« simpātiskā blondīne, kuru sastopot uz ielas nekad nepateiksiet, ka viņa spēj darīt brīnumus, atklāja, kā mainījusies dzīve pēc ekstrasensu cīņu šoviem, par apsardzes nepieciešamību un sadarbību ar Krievijas un Ukrainas policiju, palīdzot šķetināt īpaši smagas krimināllietas.
- Cik bieži jūs iegriežaties Latvijā?
- Man ļoti patīk ciemoties Latvijā, jo ar šo zemi man saistās daudzas un labas atmiņas. Ir jāatzīst, ka Latvija manā dzīvē ir spēlējusi lielu lomu un nesusi veiksmi. Pirmo reizi kā ekstrasensi un gaišreģi plašākai publikai sevi atklāju tieši Latvijā. Te arī sākās mans ekstrasenses ceļš. 2009. gadā Rīgā norisinājās Krievijā populārā TV šova «Ekstrasensu cīņas» Baltijas valstu dalībnieku atlase, kurā es uzvarēju. Latvija manā dzīvē bijusi liktenīga un devusi man veiksmīgu startu.
Jāatzīst, ka jaunības gados Latvija un Igaunija man bija kā viena liela dzimtene, jo mana mamma, kas gan pēc tautības ir somiete, kādu laika posmu dzīvoja Latvijā.
- Kāds ir šīs ciemošanās mērķis, ko darījāt Jūrmalā un Rīgā?
- Manā piesātinātajā darba grafikā bija trīs brīvas dienas, un abi ar vīru Dmitriju Kaldri, kurš ir katru dienu kopā ar mani, jo ir arī mans menedžeris, nolēmām atbraukt atpūsties uz Jūrmalu. Apmeklējām Dzintaru koncertzālē notiekošo Ukrainas festivālu. Viss, kas saistās ar Ukrainu, mani ļoti interesē. Lai arī ļoti bieži esmu Kijevā, man nav laika apmeklēt vietējo mākslinieku koncertus un sarīkojumus, tādēļ Jūrmalā apvienoju patīkamo ar lietderīgo. Ne tikai atpūtos, bet iepazinos arī ar ukraiņu kultūru.
Man gan jāatzīst, ka beidzamajā laikā esmu pieradusi pie siltākiem laika apstākļiem. Arī festivāla viesi atzina, ka Jūrmalas kūrortā laika apstākļi jau ir kā vēlā Ukrainas rudenī. Piemēram, Kijevā šobrīd ir 38 grādi. Un man līdz ar to bija par aukstu, tāpēc negāju jūrā peldēties. Pastaigājāmies ar vīru gar krastu un priecājāmies par jūru un priedēm.
- Ar ko šobrīd nodarbojas populārā ekstrasense un gaišreģe? Kopā ar policiju šķetināt krimināllietas?
- Beidzamajā laikā esmu ļoti noslogota un visu savu laiku pavadu, ceļojot no vienas valsts uz otru un strādājot. Vai nu esmu Krievijā, vai Ukrainā, kur abi ar vīru dzīvojam mazā dzīvoklītī. Mans dēls jau ir izaudzis, tādēļ mierīgu sirdi varu doties uz vairākiem mēnešiem prom no mājām un nodarboties ar savu sirdslietu.
Pēc ekstrasensu cīņu šoviem mana dzīve ir kardināli mainījusies. Tā kļuvusi ļoti piesātināta un tajā pašā laikā diezgan sarežģīta. Manā dzīvē ienākuši ļoti daudzi sveši cilvēki ar dažādiem likteņiem. Pirms pievērsos šīm lietām, mani īpaši neuztrauca citu cilvēku dzīves. Taču šodien man ir piesātināts grafiks un es ik dienu palīdzu pilnīgi svešiem cilvēkiem. Neslēpšu, ka emocionāli ir smagi visu to šķetināt, bet tajā pašā laikā es nevarētu vairs dzīvot citādi. Ja būtu iespējams laiku pagriezt atpakaļ, es tieši tāpat būtu darījusi un izvēlējusies šādu dzīves ceļu, nevis palikusi strādāt pēc profesijas par medicīnas māsu.
Palīdzot konkrētam cilvēkam, es saprotu, ka man tas ir jādara, jo kurš gan cits palīdzēs, ja ne es. Atbildība pret šiem cilvēkiem mani motivē sēsties lidmašīnā un doties uz jebkuru pasaules valsti, lai palīdzētu.
- Jūs esat ļoti pieprasīta?
- Es vairāk darbojos Eiropā. Savu darbību pozicionēju kā palīdzību un nekā citādi. Ja runājam par konkrētiem gadījumiem, esmu piedzīvojusi ļoti šausminošas situācijas. Piemēram, kapsētā pazuda astoņus gadus vecas meitenītes mirstīgās atliekas. Vecāki, aizejot uz kapsētu, secināja, ka kaps ir atrakts un zārks ir tukšs. Protams, ka viņi nespēja ar šo situāciju samierināties un dzīvot tālāk. Vecākiem obligāti bija jānoskaidro, kas ir noticis ar viņu meitas mirstīgajām atliekām, kāpēc līķis ir pazudis. Atminos, ka, tiekoties ar vecākiem, viņi bija tik uzvilkti un nespēja rast mieru. Policija tika iesaistīta, bet viņi bija bezspēcīgi šajā jautājumā. Šī lieta izskanēja ar skaļu rezonansi. Tikai pateicoties ekstrasensiem, tika atrasts cilvēks, kurš jau vairākkārt bija kapsētās atracis bērnu zārkus un no viņu mirstīgajām atliekām veidoja lelles - mūmijas. Gala rezultātā šis vīrietis bija izkropļojis aptuveni simt bērnu līķus. Šādu baisu notikumu ir ļoti daudz.
Ir gadījumi, kad cietumos sēž notiesāti nevainīgi cilvēki un viņi vairs pat nepaļaujas uz Dievu, bet gaida brīnumu, ka krimināllieta tiks atšķetināta un viņus atbrīvos. Tad arī jāiejaucas ekstrasensam, lai pavērstu citā virzienā krimināllietu un atrastu īsto noziedznieku. Varu reāli uzskaitīt cilvēkus, kas ir iznākuši no cietuma, jo nevainīgi notiesāti.
Šogad lidoju uz Somiju, kur devos kāda bezvēsts pazuduša vīrieša, kas bija mans novadnieks igaunis, meklējumos. Sadarbojoties ar bezvēsts pazudušā vecākiem, atradām vīrieša mirstīgās atliekas.
Šie dzīvesstāsti man ir ļoti svarīgi. Cilvēki gala rezultātā atrod savus tuviniekus, ko ir tik ļoti meklējuši.
- Sadarbojoties ar policiju, palīdzat meklēt bezvēsts pazudušus cilvēkus, kā arī ķert bandītus un citus bīstamus noziedzniekus?
- Bandītiem gan pakaļ neskrienu. Bandītus, slepkavas un citus noziedzniekus aiztur policija. Tas ir viņu darbs. Es tikai cenšos palīdzēt policijai atklāt noziegumu. Mēs, gaišreģi un ekstrasensi, ar policiju sadarbojamies tikai tādā gadījumā, ja mūs uzrunā un iesaistīties lūdz radinieki vai tiesībsargājošās instances. Ukrainā ar policiju sadarbojos jau septiņus gadus. Pirms diviem gadiem saņēmu pat apbalvojumu no augsta ranga amatpersonas par sava darba ieguldījumu, atklājot īpaši skaļas krimināllietas.
Diemžēl Baltijas valstu policija šādu praksi, gaišreģu iesaistīšanu krimināllietu izmeklēšanā, gandrīz neizmanto. Baltijas valstu policijai pat ir aizliegts sadarboties ar gaišreģiem un iesaistīt mūs nozieguma atklāšanā, jo mēs neesam policijas struktūrvienību darbinieki. Ja arī ir kāds gadījums, kad ekstrasensus tomēr piesaista, tas ir neoficiālā līmenī, un pie mums policija vēršas kā pie privātpersonām.
- Kā jūs varat mierīgi gulēt pēc visiem piedzīvotajiem šausmu skatiem un situācijām?
- Ekstrasenss un gaišreģis ir tāds pats cilvēks kā visi citi. Man ļoti palīdz ūdens, kas aizskalo prom visu slikto, un kārtīga atpūta. Atpūšos tāpat kā visi normāli cilvēki, kuri ikdienā daudz strādā.
Man ir svarīgi pavadīt brīvo laiku pozitīvās kompānijās un ģimenes lokā. Daži brauc atpūsties un atjaunot spēkus uz kādu no kūrortiem, es braucu uz Igauniju, kur Baltijas jūras krastā Toila pilsētiņā ir manas ģimenes māja. Man ļoti palīdz un nomierina dārza darbi.
- Jūs esat tik sievišķīga - vai, iesaistoties tik baisu notikumu atšķetināšanā, nepārņem bailes, ka kāds nelabvēlis jums varētu atriebties, ka esat viņu atmaskojusi?
- Jā, beidzamajā laikā man ir apsardze. Esmu kļuvusi diezgan populāra un bez apsardzes vairs nevaru nekur doties. Nevaru pat mierīgi pastaigāties pa Kijevu, jo cilvēki, mani ieraugot, dažādi reaģē. Ir ļaudis, kas nāk klāt un pieprasa, lai es atgriežu Krimu. Ir arī tādi, kas aktivizējas pilnmēness laikā un pilnīgi neadekvāti izturas. Ir agresīvi noskaņoti. Protams, ka ir arī pozitīvie un laba vēlētāji. Starp citu, arī Latvijā man ir daudz pielūdzēju un mana talanta cienītāju.
- Pasauli pārņēmuši terorisma draudi. Ko jūs paredzat, kas notiks ar Eiropu?
- Tas viss, kas notiek, nav šodien sācies un rīt nebeigsies. Tas būs garš un ilgs process. Es varu pateikt, ka cilvēku drošība ir kļuvusi daudz trauslāka. Mēs daudz biežāk runājam par terorismu, par ieročiem, par tiem, kas nogalina nevainīgus cilvēkus. Diemžēl arī par lielo starpību starp bagātajiem un nabagajiem. Šobrīd cilvēki iedalās divās daļās: vieni ir tādi, kas peldas bagātībā un greznībā, bet citi, kas skaita pēdējos centus, lai varētu izdzīvot līdz nākamajai algai. Banku sistēma cilvēkus dzen kredītos un parādsaistībās, tādējādi lielākā sabiedrības daļa ir pataisīti par nabagiem. Savukārt globāli runājot, šausmīgi, ka mēs dzīvojam uz ļoti trauslas kara un miera takas. Un visas saasinātās Baltijas valstu kaimiņattiecības var slikti beigties. Politiķi, runājot par kaimiņvalstu attiecībām, ar savu rīcību cenšas iebiedēt cilvēkus. Ir jāņem vērā, ka politiķi ir sākuši diezgan bīstamu spēli. Taču Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva - visos laikos ir mīlējušas mieru, bijušas draudzīgi noskaņotas. Tādēļ cerēsim, ka tuvākā nākotne Baltijas valstīm neatnesīs kataklizmas un nenovēršamu sagrāvi.
Runājot par Eiropu, cilvēkus ļoti daudz soda daba par to, ka tiek izjaukti dabas ierastie procesi. Rudenī mēs saņemsim dažādus uzliesmojumus, asinsstindzinošus notikumus, un var runāt par atkārtotiem teroraktiem Francijā un Anglijā. Šogad piedzīvosim arī momentu, kad liksies, ka karš jau ir klāt un gaidāma sagrāve. Taču, skatoties gada beigu prognozi, redzēju, ka mēs izbēgsim no šīs situācijas. Vienīgi Eiropā būs aktuāli nacionālie konflikti starp musulmaņiem un citu konfesiju pārstāvjiem.
- Varat kaut ko uzmundrinošu un motivējošu ieteikt latviešiem?
- Man gribētos, lai latvieši savā dzīvē ievieš daudz spilgtākas un košākas krāsas. Latvijas tauta no citām valstīm atšķiras ar savu ieturēto stilu gan attiecībās ar cilvēkiem, gan interesēm, izpausmēm un arī ģērbšanās stilu. Un, tā kā košas krāsas ļoti ietekmē cilvēka garastāvokli un attieksmi pret dzīvi, latviešiem vajadzētu savās garderobēs ieviest spilgtākus toņus. Nevajag baidīties eksperimentēt ar ārējo izskatu, matu krāsām un apģērbu, jo pavisam drīz Latvijā iestāsies aukstais rudens, un arī komunikācija ar apkārtējiem būs daudz saulaināka, ja nebūsiet drūmi melns vai pelēks. Kā arī iesaku mazāk risināt jautājumus, kuros neesam kompetenti. Tas vairāk attiecas uz politiku. Lai politiskos jautājumus risina speciālisti, un nevajag par katru cenu lauzties tur, kur mēs neko nesaprotam. Cilvēkiem vajadzētu ikdienā atrast vairāk prieka brīžu, apmeklēt teātri un koncertus, mākslas izstādes un doties dabā. Tikties ar draudzīgiem un pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tad arī dzīves kvalitāte uzlabosies.
