Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Skandalozi

VAKARA ZIŅAS: Krēslas iezīmētā jeb Kā visu mūžu sadzīvot ar izvarošanu

© F64

Latvijā 39%, bet Eiropas Savienībā vidēji 33% sieviešu vecumā no 15 līdz 75 gadiem savas dzīves laikā ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Latvijā tās esot 270 000 sieviešu, kas kopumā cietušas no vardarbības.

Precīzi dati par izvarotām sievietēm patiesi diezin vai būs jebkādā statistikā.

Baisi, bet kāda jūsu daudzdzīvokļu nama kaimiņu meitene, vientuļa lauku mājas saimniece, augstskolas studente, bērnunama iemītniece, pagasta draiskule, «stopētāja», un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl - varētu būt viena no tām sievietēm, kuras savas dzīves laikā paņemtas ar varu, pret savu gribu. Liela daļa upuru pat nevēršas policijā ar iesniegumu! Krimināllikuma izpratnē «izvarošana» definēta precīzi un sausi, bet pat taisnas tiesas simbols Temīda kā sieviete diezin vai spētu noturēt taisnīguma svarus līdzsvarā, ja ieskatītos sagrauto sieviešu acīs. Tajās atspīd asaru aizmiglots dusmu un vainas nozieguma zīmogs - PAZEMOJUMS. Noziegumu krēslas iezīmētā Marta atklāja, kā viņa spēja mazināt atmiņas par miesas un dvēseles saplosīšanu un atgūties tikai attiecībās ar mīļoto. Savas dzīves īsto vīrieti.

Tetovējums, solo ģitāra un moči

Gadu simtos vīriešu vēlme gūt baudu, pakļaut, pazemot sievietes zemiskā veidā nav mainījusies. Salaužot upura gribu, sievietes apziņā uz visu mūžu iegulsnējas pazemojuma duļķis. «Dievs dod, pārdzimstot dvēselei nākamajā dzīvē, neatcerēties ne sekundes simtdaļu, ko ar mani pastrādāja tie zvēri. Es viņus esmu satikusi pēc gadiem un tagad spēju drosmīgi, pat nicinoši izaicinoši, palūkoties uz viņiem. Viņi zina, ka es zinu - ko viņi pastrādāja. Bet tagad viņi uz mani nevar pacelt acis, jo vainas apziņa kā tārps grauž un moka viņus gadu desmitiem, un tā būs līdz viņu nāves stundai. Vai šis nav vistaisnīgākais tiesas spriedums?» pārliecinoši nosaka Marta. Viņai šogad vasaras sakumā paliks 40 gadi. Harismātiskā sieviete stāsta, ka pretēji nelāgajam ticējumam, ka šo apaļo dzīves jubileju nedrīkst svinēt ne vīrieši, ne sievietes, viņa sarīkos varen smalkas svinības privātā saietu namā, ar kuplu draugu un radu pulku, roķīgu mūziku un apkalpojošo personālu baltos cimdos, kuri, mākslīgi uzsmaidot ikvienam viesim, pasniegs smieklīgi mazas un dārgas kanapē maizītes un vēsu «Prosecco» šampanieti kristāla glāzēs. Daļa viesu gan labprātāk izvēlēsies «Jameson» viskiju, un, ja vēl būtu cepti vistu spārniņi asajā marinādē, uh, laime būtu pašā pilnībā! Šoreiz viss būs noorganizēts perfekti un ekselenti, atbilstoši izsmalcinātiem pieņemšanas standartiem. Dzīves svinību vidū iznāks pati gaviļniece un, visu apbrīnas skatienu pavadīta, kāps uz improvizētās skatuvītes. Viens no uzaicinātajiem muzikantiem pasniegs viņai ģitāru, un Marta nospēlēs sirdi plosošu solo gabalu «Laiks ir laiks» no leģendāro «Līvu» a la «Leģiona» repertuāra, pasakot viesiem paldies, un drosmīgi atrādīs viesiem savu dāvanu - jaunāko tetovējumu ar spilgtu un zvīļojošu pūķi, kura šķeltā mēle ar uguns liesmām no rīkles sākas pie kakla, bet zvīņainais ķermenis izlokās pa visu muguru, ar raupjajām ķepām aptverot viņu no abiem sāniem, un asti, kas pārvij abus dupša apaļumus. «Skaists zvērs,» atsedzot daļu notetovētās muguras, nosaka Marta. Tāds arī dzīvo Martā. Viņa pēc horoskopa ir Dvīņi. Sabiedriska un ļoti aktīva dāma vienā no Zemgales pilsētām, bet diametrāli atšķirīga no mietpilsoniskās vides ar saviem uzskatiem par dzīvi un izskatu. Martai patīk tetovējumi, pīrsingi un moči. Dzīvesbiedrs Aleksis viņu dievina un nēsā uz rokām. Marta zina, ka dzimšanas dienā pēc viņas muzikālā pārsteiguma Aleksis kāps uz skatuves un uzdāvinās viņai prestiži dārgā motociklu pasaules «vectētiņa» «HarleyDavidson» atslēgas. Kad visi viesi sajūsmināti dosies aplūkot rūcošo šedevru, viņu abu puika Aksels sēdēs uz moča un tētim pasniegs glabāšanā līdz šim vakaram uzticēto kastīti ar gredzenu, kas pie Rīgas aprindās pazīstamā juveliera Jāņa taisīts par bargu naudu. Viņa to zina, jo mazākā meita Emija nedēļu pirms mammas dzimšanas dienas savā bērna naivumā jautāja, kāpēc tētis viņdien garāžā brāli dzina ar taisnu muguru sēdēt uz moča un pats tupēja uz viena ceļa kā pastulbais princis Šarmantais no mazulītes iemīļotās animācijas filmas «Šreks». Tā būs viņas atdzimšanas un saderināšanās diena. «Rokeri dzīvo īstu dzīvi. Viņi to dara pa īstam un izbauda. Tā, kā to vienkārši savulaik skaidroja agrāk populārā LTV 1 raidījuma «Šeit un tagad» vadītājs, reanimatalogs un dzīves pazinējs Pēteris Kļava. Starp citu, fantastisks cilvēks, kurš daudziem sniedzis apgaismību par dzīves jēgu un pēcnāvi. Šajā matriksā, ko sauc par dzīvi, es izdzīvoju katru dienu un, pateicoties Aleksim un viņa brīvības elpai, esmu iemanījusies dzīvi tvert viegli. Savukārt lielāku romantiķi par savu bārdaino «moču» vīru šajā dzīvē es neesmu sastapusi,» nosmej Marta. Beidzot, savā dzimšanas dienā, viņa būs atbrīvojusies no sarūgtinājuma pelniem par to, ko dzīve viņai nodarīja precīzi pirms 23 gadiem.

Aizmirstā dzimšanas diena bez rozēm

Marta bija sajūsmināta un uzvilkta. Šodien ir viņas dzimšanas diena. Viņa svinēs savus 17 pavasara mirkļus! Meitene pati bija kā krāšņs pavasara ziediņš, kas uzplauka agri un spilgti. Kursabiedri arodvidusskolā (padomju laikos tā sauktajā tehnikumā) kaitināja viņu par lielajām krūtīm jeb «buferiem», kurus viņa savos pusaudzes gados mēģināja slēpt, ejot ar saliektu muguru. Tomēr ar gadiem viņa iztaisnoja muguru un pašapziņu, jo to vairoja puišu komplimenti un citu meiteņu skaudīgie izteicieni. Marta sāpīgi uzkasīja matus un «čolku», sapūta garajos matos dubulto devu matu lakas, ar melno zīmuli ievilka līniju acu plakstiņu iekšpusē un vēl treknāk ārpusē. Ar pirkstu galiem ietušēja lūpu krāsu vaigos galos un ķērās pie skropstu krāsošanas. Tām arī bija jābūt melnām. Viņa palūkojās uz savu atspulgu spogulī un tam blakus piespraustās populārās dziedātājas Sandras plakātu (nejaukt ar pašmāju duetu «Sandra», kas dzied salkani lipīgo dziesmiņu par mazcenas mobilo kabatā). Nu dvīnes kas dvīnes! Smuka! Viņa ik pa mirklim lūkojās pulkstenī un gaidīja, kad pie kopmītnes durvīm piebrauks žigulītis ar Aivaru, ko stūrēs draugs Ritvars (vīriešu vārdi rakstā ir mainīti). Marta nikni palūkojās uz istabas biedreni Ilzi, kura, izstiepusies gultā, demonstratīvi lasīja pavārmākslas «bībeli» un nelikās zinis par Martas uzstājīgo nīdēšanu doties viņai līdzi uz diskotēku ar nesen iepazītajiem puišiem. Tagad Aivars dusmosies, ka apaļīgā zilace Ilze palika mājās, un draugs Ritvars paliks bez potenciālās deju partneres ballītē. Oh, gan jau viņa dusmas rimsies, kad viņš ieraudzīs, cik ļoti īpaši viņa gatavojusies šim vakaram, kas sakrīt arī ar viņas dzimšanas dienu. Droši vien Aivars ieradīsies ar daudz, daudz rozēm. Izkāps no mašīnas un romantiski apsveiks viņu pagalmā, bet pie logiem pieplakušās kopmītnes audzēknes ieelsosies un nolūkosies uz viņiem baltā skaudībā. Marta skaidri zināja, kā visam būtu jānotiek. Diemžēl Aivars par puķēm bija aizmirsis, tāpat kā par viņas dzimšanas dienu.

Nakts, kas pirms 23 gadiem salauza meitenes garu

Viņa iekāpa mašīnā ar uzmestu lūpu. Tās salons dvesmoja pēc alkohola un uzdzīves. Aivars jau mašīnā sāka grābstīties gar meitenes kājām, un, kad viņa atstūma puiša uzmācīgās rokas, tās jau snaikstījās ap viņas krūtīm. Viņa tā kā pa smieklam pretojās, bet tomēr negribēja, lai par viņu domā kā par «ņepritrožku» (neaizskaramā). Šodien viņai paliek 17 gadu, nu, bučoties viņa noteikti drīkst un vēl ar tik izskatīgo Aivaru! Ritvars nebrauca uz pilsētu, bet iegrieza auto kādā privātmājā pāris kilometrus no kopmītnēm. Puiši dzēlīgi teica, ka pirms balles ir jāiestiprinās un jāiedzer šampanietis meitenes skaistajai dzimšanas dienai par godu. Piesmakušajā virtuvē pie ēdieniem un pudelēm piekrauta galda sēdēja nepazīstama vīriešu trijotne. Dzirkstošā svētku dzēriena vietā uz galda bija «samagonka», no kuras pacēlās smārds kā īstā spirta brūzī. Smaka bija šķebinoša. «Katram ir dzīvē situācijas, kad pār muguru pārskrien skudra vai pakrūtē iezogas nemiers. Pat ja tev prāts saka, varbūt tikai tev likās, varbūt tikai tā šķita - bēdz! Pagriez muguru un drosmīgi dodies prom no tā cilvēka, vietas un situācijas. Neļauj bailēm un neērtumam sasiet tevi un palikt. Pēc tam vēlākajos gados es vienmēr ieklausījos pirmā mirkļa sajūtās jeb intuīcijā. Tā bieži palīdzējusi pieņemt pareizus lēmumus,» nosaka Marta. Vīrieši uzaicināja viešņu piebiedroties, un, uzzinot, ka jaunajai lēdijai šodien ir jubileja, viens no vīriešiem uzkāpa uz krēsla, teica kaismīgu apsveikuma runu, un tad visi pēc kārtas līda viņai dot apsveikuma bučas. Marta noskurinājās, bet izdzēra iedoto grādīgās dziras glāzi sausu. O! Tā apsvilināja rīkli, un pēc mirkļa kuņģī pārvēlās siltuma vilnis. Tad sekoja otra glāze, trešā, un vīrieši vairs nešķita biedējoši. Pazuda pašsaglabāšanās instinkts. Iereibušais Aivars sāka murmulēt, ka viņa pati šodien ir dāvana visiem vīriešiem šajā mājā un, it kā lieloties ar meitenes skaistumu, parāva noreibušās Martas svārkus uz augšu. Ar otru roku viņš parāva krekliņu tik stingri, ka izplīsa pogas un atsedza jau sievišķās krūtīs iespīlētajā krūšturī. Divas rokas paveica priekšdarbus, kas pamodināja piecos vīriešos izsalkuša zvēra sindromu. Pirmais uz Martu ieguva «tiesības» Aivars, jo viņš meiteni atveda uz māju ar vīriešiem. Blakus istabā uz grīdas nomestā piesmakušā matrača Martu izvaroja visi pēc kārtas un brīžam vairāki kopā. Drēbes viņai norāva pārējie, kāda roka satvēra garos matus un lika sūkāt daiktu, kamēr Aivars vardarbīgi atņēma viņai jaunavību. Sākumā viņa pretojās, koda un kliedza, tad Aivara rokas viņai vairākas reizes ieblieza ar dūri pa zobiem tik stipri, ka izsita priekšējo zobu. Viņa asiņoja iekšēji un ārēji. Pēc pirmā izvarošanas rituāla viņu vīrieši ņēma priekšā pa vienam, tad pa diviem, kā nu viņiem sakārojās un kad starp iedzeršanas pauzēm atgriezās seksuālās spējas. «Viņi mani salauza garā. Pazemoja. Tā nakts uz ilgiem gadiem atņēma man pašapziņu, piekala vainas apziņas važas un iededzināja naidu pret vīriešu dzimumu,» skatoties tālumā, saka Marta.

Sievietes pateiktajam «nē» ir dzelzs svars Temīdas svaru kausos

Uz rīta pusi, kad pārdzērušos vīriešu bars gārdza miegā, Martai izdevās aizlavīties. Viņa basām kājām, saplēstām drēbēm pārradās kopmītnēs. Kaut kā iešmauca pa atvērtajām durvīm, garām kopmītnes komandantei un klapēja pie istabiņas durvīm. Ilze, viņu ieraugot, saprata, kas ar istabas biedreni noticis. Viņa apķēra draudzeni, un tad Marta sāka atkal neapturami raudāt. Viņa negāja no istabiņas ārā visas brīvdienas, atguvās. Par izsisto zobu un zilo aci mammai sameloja, ka sporta nodarbībās neveiksmīgi kritusi. Viņa neziņoja policijai, lai kā arī Ilze to lūdzās un skaidroja, ka tos vīriešus vajag sodīt, cietumā ieslodzīt un vispār cietumā šitādiem varmākām citi notiesātie spriež savu tiesu. Viņu verdikts un sods ir vēl nežēlīgāks par to, ko sievietei nākas izciest nozieguma laikā. Diemžēl vērtību izpratne un apkārtējo domas veido paradoksu, ka seksuālā vardarbībā cietusī sieviete savā prātā ieslēdz vainas apziņu, ka viņas īsie svārki, spilgtais grims, iedzeršana vai atrašanās nepareizā kompānijā un vietā ir tikai viņas pašas radītie apstākļi, kas izprovocē vīriešus uz izvarošanu. Te uzreiz saprātam pat ar minimālo izpratni un virspusējām zināšanām par Latvijas krimināllikumu būtu jānokliedzas, ka izvarošana ir dzimumnoziegums pret sievieti un viņas pateiktajam «nē» ir visstiprākā dzelzs sakausējuma svars uz šīs pasaules. Temīdas turētajos svaros sievietes izkliegtais vai izčukstētais noraidījums vīrietim ir smagākais pierādījums, kas, spriežot tiesu, svaru kausus noliec uz leju. Par sliktu varmākam. Marta to nezināja un arī negribēja zināt. Viņai bija grūti sadzīvot ar sevi un notikušo. Ar šodienas saprātu un dzīves pieredzi viņa teic - ikvienam dzimumnoziegumā cietušajam noteikti ir jāvēršas policijā. Vainīgajiem ir jāsaņem sods. Tagad arī Marta to darītu, tā vismaz viņa apgalvo. Laiks lēnām aizvilka nodarījuma brūces, viņa ārēji atkopās, pabeidza arodvidusskolu un sāka strādāt. Savas dzimšanas dienas viņa nesvinēja, jo tās atgādināja to pretīgo nakti. Viņa iepazinās ar daudziem jauniem cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem par dzīvi. Viņa aizgūtnēm lasīja par dažādām reliģijām, uzdeva jautājumus konfesiju mācītājiem. Viņa sodīja savu ķermeni ar pīrsingiem, nogrieza īsus matus un krāsojās vēl spilgtāk nekā pusaudžu gados. Tad kāds nozīmīgs vīrietis viņas dzīves posmā aizveda Martu uz tetovēšanas salonu, kur sieviete izvēlējās savu pirmo tetovējumu. Viņa domāja, ka arī tetovējumi piesegs viņas kaunu, kas turpināja svilināt dvēseli gadiem, bet tad Marta sāka apjaust, ka skaistie mākslas darbi uz ādas viņai sniedz brīvību. Viņa sastapa daudzus vīriešus, bet nevienu sirdī neielaida. Tad bārā, kur bieži dzīvi un alu baudīja rokeri, viņa sastapa Aleksi. Vīrietis nograuza pēdējo vistas spārniņu, iedzēra malku alus, noslaucīja pirkstus ādas biksēs un piedāvāja jauno sievieti aizvizināt uz pasaules malu. Viņa dzīves uzskati un pozitīvā attieksme lika Martai atkal uzticēties vīriešu dzimumam. Pamazām kopā ar Aleksi viņa aizdzina ļaunos nozieguma rēgus, kas gadiem turēja apziņu ieslodzījumā. Viņa apjauta un noticēja, ka pašai vien būs jāpaceļas un, atbalstoties uz stiprā vīrieša pleciem, jālec nezināmajā - attiecībās un jāveido ģimenes dzīve. «Visa pamatā ir jautājums sev pašai, vai tu spēsi pacelties un uz notikušo paraudzīties no citas dimensijas līmeņa. Izstumjot no prāta tirdošo vainas un pazemojuma sajūtu, kas kā smags akmens ķermeni un dvēseli velk uz leju un neļauj pacelties jaunam lidojumam,» saka Marta. Viņa atvēra sirdi un acis. Cita varianta vienkārši nebija - Aleksis vai «traķene». Tagad, savos 40 gados, viņa spēra pēdējo soli - palaida brīvībā aizvainojumu. Savukārt aizdomājoties par piedošanu varmākām, Marta saka, ka vēl nav pārliecināta par šādu soli.

Krimināllikuma 159. pants. Izvarošana

Par dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli, vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo (izvarošana) - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par izvarošanu, ja to izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgā izvarošanu - soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.