Tikko kā atgriezies no Maskavas, Maestro Raimonds Pauls nevis baudīja mājās atpūtu, bet gan steidza uz Latvijas Nacionālo operu, kur uzstājās ar muzikālu priekšnesumu «Lielās mūzikas balvas 2015» ceremonijā. Sarunā ar »Vakara Ziņām« Pauls atklāja, kā viņam gājis Maskavā, dalījās ar piedzīvotajām emocijām un prieka brīžiem, kā arī atminējās laikus, kad toreiz jaunās dziedātājas Allas Pugačovas dzīvoklī tapa dziesmas, kas klausītājiem mīļas un tuvas daudzu gadu garumā.
Sieva vēro mēģinājumus un jūt līdzi
Maestro ir sajūsmā par Maskavas koncerta organizatoru Grigorija Ļepsa koncertaģentūras veikumu. «Viss bija augstā līmenī. Ko tad mums daudz vajag, galvenais, lai ir viesnīca un nodrošināti mēģinājumi. Mums bija milzīgi lieli divi mēģinājumi, kuros piedalījās liels solistu skaits. Nebija jau vienkārši to izturēt. Koncerts vien gāja trīs stundas. Tā kā viegli jau nekas nenāca, bet katrā gadījumā rezultāts ir ļoti labs,» stāsta Pauls.
Jubilejas koncertā uz skatuves kāpa ne tikai vecā mūziķu gvarde, bet arī jaunie dziedātāji, kas vēl nav kļuvuši par lielām zvaigznēm. «Protams, kur nu bez Pugačovas, Kirkorova, Ļeontjeva un Vaikules! Jaunie dziedātāji ir ar labām balsīm, viņiem piemīt liels balss diapazons. Viņi visā mēģinājumu procesā kā jau krievu cilvēki iesaistījās ar lielu atdevi. Ko nu es tur daudz stāstīšu, to visu jau televīzijā varēs redzēt. Bez tam man pašam arī bija jāvada sava koncerta programma. Kaut ko jau tur mēģināju runāt savā stilā. Kaut kas man iznāca, kaut kas varbūt neiznāca,» nosaka Maestro.
Maskavieši sociālajos tīklos jau izteikuši virkni komplimentu par dievīgo koncertu un iespēju redzēt un dzirdēt Paulu. Maestro gan pats izsaka cerību, ka cilvēki viņam nepārmetīs un neveltīs dzēlīgus komentārus, ka izvēlējās piedalīties šajā koncertā.
Visu laiku Maskavā kopā ar Paulu bija arī viņa sieva Lana Paula. Viņa pacietīgi gāja līdzi vīram uz mēģinājumiem un ar lielu interesi vēroja notiekošo uz skatuves. «Viņai ļoti patīk skatīties, kā tie cilvēki mokās uz skatuves,» savā ierastajā manierē nosmej Maestro.
Nostalģiskas atmiņas
Vaicājot, kā patika Allas Pugačovas sarūpētais pārsteigums, kad uz skatuves koncerta izskaņā tika atnestas grozos izkārtotas 1500 sārtas rozes, Maestro atzīst, ka tas bijis pārsteigums un viņš tikai pēc koncerta uzzinājis, ka šo dāvanu sarūpējusi krievu estrādes primadonna. «Tas bija daudz un skaisti. Visādā ziņā atmosfēra bija ļoti patīkama un sirsnīga,» tā Pauls. Tiesa gan, visas 1500 rozes palikušas Maskavā, atdāvinātas koncertzālei, jo diezgan problemātiski milzīgo rožu kravu būtu atgādāt līdz Rīgai.
Lai arī par Maestro sadarbību jaunības gados ar Allu Pugačovu jau viss uzrakstīts, interesanti uzzināt, vai Pauls jelkad ir bijis iemīlējies skatuves dīvā un jutis pret viņu simpātijas. Viņš nosmej, ka viņus saistījis tikai darbs. Medijos izskanējušas daudzas dažādas ziņas par Paula un Pugačovas sadarbību, arī fakts, ka estrādes dīva bijusi sieviete ar raksturu un reiz pat vēlā vakara stundā, radot jaunas dziesmas un diskutējot, izdzinusi no sava dzīvokļa Maestro.
«Jā, protams, šis koncerts ir savā veidā nostalģisks. Tās atmiņas ir par laiku, kas ir bijis un kopā pavadīts. Repertuārs, kas skanēja koncertā, ir radīts 70. un 80. gados. Un Pugačova mani pārsteidza ne tikai ar ziediem, bet arī ar divām jaunām dziesmām, ko biju uzrakstījis 80. gados. Tolaik Alla tās dziesmas savos koncertos nedziedāja, bet tagad tās ierakstītas ļoti labā kvalitātē,» priecīgs ir Maestro.
