1. septembrī, Zinību dienā, Vladimirs Putins piedalījās hokeja spēlē vienā komandā kopā ar Krievijas hokeja mūsdienu zvaigznēm, leģendām un veterāniem, un pa visiem viņiem izdevās apspēlēt bērnus no Soču izglītības centra «Siriuss». Prezidents bija ļoti aktīvs ledus laukumā un guva divus vārtus, bet spēles beigu rezultāts bija 9:5 par labu Kremļa saimnieka komandai. Nepilna mēneša laikā Vladimirs Putins četras reizes sevi spilgti apliecinājis žurnālistiem un sabiedrībai.
Propaganda – pārbaudīta vērtība
Lielvalstis savā starpā allaž ir sacentušās ne tikai finanšu un militārajā jomā, bet arī masu ietekmēšanas jeb propagandas jomā. Tas nav nekāds jaunmodīgs paņēmiens ārvalstu ietekmēšanai un savas valsts iedzīvotāju uzmundrināšanai. Propagandu ļoti veiksmīgi izmantoja Eiropā pirms 2. pasaules kara gan nacistiskajā Vācija, kur Ādolfs Hitlers bija parādīts kā visu bērnu un dzīvnieku draugs, gan fašistiskajā Itālijā, kur dokumentālajās filmās Benito Musolīni redzams kā fiziski attīstīts un sportisks valsts vadītājs, kurš jāj zirga mugurā, spēlē tenisu un slēpo, gan tepat pie mums Latvijā, kad kinohronikās iemūžināts Kārlis Ulmanis apmeklējam parastos lauku cilvēkus un cienājam bērneļus ar bonbongām. Kā ierasts, propagandu sava tēla spodrināšanai un varas vēl lielākai nostiprināšanai izmanto uz diktatūru orientētas valstis. Pēckara periodā tādas bija Tuvo Austrumu valstis Irāka, Irāna, Lībija un citas. Bet mūsdienās propagandas līderi ir Ziemeļkoreja un Krievija. Un, ja pirmās valsts vēstījums pasaulei ir agresīvi militārs, dižojoties ar ieročiem un neuzvaramu armiju, tad Krievijai tas ir mierīgs, un galvenais propagandas ierocis ir visā valstī augsti godātais un mīlētais prezidents Vladimirs Putins, kurš ar savu izcilo fizisko formu un veselīgo dzīvesveidu dod signālu tautai – ja ar viņu viss ir kārtībā tad arī valstī viss ir labi un stabili un pilsoņiem nav par ko uztraukties.
Vingrojumi bez piepūles
Pirms divām nedēļām televīzijas ekrānus un globālā tīmekļa plašumus pārpludināja kaimiņvalsts saimnieks Vladimirs Putins, savā dienvidu rezidencē Sočos aktīvi darbojoties sporta zālē. Kopā ar viņu bija Krievijas premjerministrs, uzticamais ieroču nesējs un palīgs prezidenta rotāciju rotaļās Dmitrijs Medvedevs, kurš centās neatpalikt no sava sportiskā priekšnieka un arī pildīja vingrojumus uz dažādiem trenažieriem. Pēc sportiskajām aktivitātēm abi politiķi kopīgi uz milzu grila uzcepa gaļu, bet pēc tam to notiesāja un turpināja neformālas sarunas pie tasītes atspirdzinošas tējas. Tiesa, sporta eksperti, noskatoties Putina treniņus, atzīst, ka slodze bijusi ļoti neliela, par ko liecina valstsvīra nemainīgā sejas izteiksme treniņa sākumā un beigās, kā arī tas, ka viņš visus vingrojumus veica rotaļīgi viegli, turklāt pēc nodarbībām prezidenta baltais krekliņš nebija pat nedaudz sasvīdis.
Spēka mitriķis izglābj večiņu
Jāteic, ka Vladimira Putina sporta paraugstundai ir patiesi pozitīvs efekts, jo liela daļa valsts iedzīvotāju, vēlēdamies līdzināties savam vadonim, straumēm plūst uz sporta zālēm, lai stiprinātu savu fizisko veselību. Savukārt pazīstamais krievu repmūzikas izpildītājs Timatijs nolēmis iegādāties tādus pašus sporta apavus kā prezidentam, taču nezina, kur tādus pārdod, un ir noraizējies, ka viņš varētu nepaspēt, jo gribētāju tagad būs daudz. Starp citu, Putins trenējās firmas botās «Forward», kas ir Krievijas sporta preču ražotājs, līdz ar to viņš popularizē ne tikai veselīgu dzīvesveidu, bet arī pašmāju preces. Interesanti, ka jau pēc nedēļas Vladimirs Putins varēja nodemonstrēt savu fizisko sagatavotību un veiklību. Proti, atrazdamies darba vizītē Čitā, viņš apmeklēja memoriālu «Aizbaikāliešu kaujas un darba slava». Putins sveica kara veterānus un kopā ar viņiem nolika ziedus pie mūžīgās uguns. Te pēkšņi blakus Putinam stāvošā veterāne Jeļena Šehtmane (93) paklupa un krita, taču izveicīgais politiķis cieši satvēra večiņu, nostatīja sev blakus un kopā noraudzījās parādi, kas bija veltīta 70. gadadienai kopš 2. pasaules kara beigām. Veterāne no sirds pateicās Vladimiram Putinam un nosauca viņu par īstu spēkavīru.
Jūras dzelmē ar batiskafu
Savukārt nedēļu pirms vingrošanas nešķiramais pārītis Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs bija ieradušies darba vizītē Krimas pussalā, kur, protams, arī neiztika bez prezidenta drosmes un spēka paraugdemonstrējumiem. It kā nejaušas sagadīšanās dēļ 18. augustā Krievijas Ģeogrāfijas biedrība svinēja dibināšanas 170. gadadienu un par godu tam rīkoja ekspedīciju ar nolaišanos batiskafā Melnās jūras dzīles. Putins, kurš, savulaik nirdams jūrā ar akvalangu, jau bija atradis ļoti retu un neticami labi saglabājušos amforu, arī nolēma izpētīt Sevastopoles piekrasti un drosmīgi kāpa iekšā modernā 2,5 miljonus dolāru vērtā batiskafā. Laižoties jūras dzelmē, Kremļa saimnieks pa radio sazinājās ar krastā palikušo draugu Dmitriju Medvedevu, kuram sajūsmas pilns stāstīja par brīnišķīgo skatu, kas paveras aiz batiskafa stiklotā kupola, un ieteica arī premjeram izmēģināt zemūdens peldēšanu. Te pēkšņi, kad ekspedīcija bija nonākusi 83 metru dziļumā, prezidents Putins pamanīju kaut ko neparastu – XI gadsimta kuģa vraku, taču tas nebija valsts vadītāja pirmatradums, jo pirms neilga laika to jau bija atklājuši arheologi.
Dienu vēlāk Vladimirs Putins turpat Sevastopolē tikās ar amerikāņu bokseri Roju Džounsu Junioru, kurš ir kārtējais rietumvalstu pilsonis, kas atzinies mīlestībā Krievijai un izteicis vēlmi kļūt par šīs valsts pilsoni. Putins sportistam apsolīja iedot pasi, ja vien viņš lielāko daļu savas profesionālās darbības saistīs ar Krieviju.
