Dailes teātra aktieris un divu dēlu tētis Jānis Paukštello nepatīkami pārsteigts, ka, viņam esot uz slimības lapas un dziedējot savainoto kāju, izskanējušas ļaunas runas par depresiju un iespējamām problēmām ar alkoholisko dzērienu lietošanu, kā arī atkal celti gaismā pagātnes notikumi par piedzīvoto ceļu satiksmes negadījumu. «Es nomierinu visus skatītājus – tos, kuri mani mīl, un tos, kuri nemīl. Es atgriezīšos uz skatuves 14. oktobrī, un tad būs jaunas, labas lomas, ar ko jūs iepriecināt,» sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj Paukštello.
Kāpēc jāuzplēš pagātnes vātis?
«Protams, nevajag mani žēlot, runājot par pagātni, bet tādā veidā man atslēdz skābekli. Avārija notika pirms tik daudziem gadiem, ka nevajag pie tās atgriezties. Lasiet manu grāmatu «Tintē, bet balts». Tur viss ir paskaidrots, un es par šo sievieti, kas liktenīgajā dienā bija manā mašīnā, esmu visu laiku rūpējies, un man nav jātaisnojas. Tas viss ir aizgājis, un esmu darījis vairāk, nekā no manis prasa. Tā ir mana pagātne. 2002. gadā ar viņu tikāmies pēdējoreiz. Beidziet, tās ir vecas lietas. Neveriet vaļā rētas, kuras joprojām manī mīt. Zinu, ko par mani runā, un kas nīst, lai nīst. Kā ir bijis, tā ir bijis. Kāpēc tagad atkal man jāuzplēš vātis? Kāpēc?» sarūgtināts ir aktieris.
Kopš pērnā gada rudens Jānis Paukštello ir uz slimības lapas, jo izmežģīja pirms 16 gadiem avārijā lauzto potīti. Sākotnēji ārstējies slimnīcā un jau vēlāk mājas režīmā. «Atklātībā pirmoreiz parādījos šajā pavasarī pasākumā, kur «Latvijas radio 2» svinēja 20 gadu jubileju. Tas notika «Arēnā Rīga», un manas mājas ir trīs minūšu gājienā. Aizgāju uz pasākumu, lai gan man kāja bija ortopēdiskajā kurpē un pārvietojos ar kruķa palīdzību. Jūs varat iedomāties, kā mani fotografēja? Tā kā maitu putnu. Protams, pēc tam presē parādījās mana intervija un raksts par pagātni, iepriekšējo dzīvi un avāriju. Viss par avāriju taču ir uzrakstīts manā grāmatā,» saka Paukštello.
Izmisums par veselību un neziņa par ārstu diagnozi
«Lai gan sākotnēji teicu, ka būšu, bet diemžēl neaizgāju uz Harija Spanovska ballīti, jo man sāpēja mugura, tāpēc ka skrūve bija salūzusi. Teātrī visi to zina. Pēc ballītes, uz kuru neierados, par mani tapa trillera cienīgs materiāls kādā no pašmāju preses izdevumiem. Kā nebija kauna apgalvot, ka man ir depresija! Tas arī tika pavēstīts maniem skatuves kolēģiem, kuri sāka mani kritizēt. Mani ļoti nepatīkami pārsteidza bijušās dzīvesbiedres aktrises Akvelīnas Līvmanes paustais viedoklis. Kāpēc Līvmane par mani kaut ko komentē, ja reālajā dzīvē viņa ar mani nevienu vārdu nepārmij? Nekad neesmu teicis, ka pie mūsu šķiršanās vainīga viņa. Abi bijām vainīgi, ka mums nebija bērnu,» skaidrību ievieš aktieris.
«Patiesībā es nevis biju depresijā, bet izmisumā gulēju, jo nezināju ārstu diagnozi – kājai būt vai nebūt? Izmisums bija arī līdz otrajai operācijai, kas ilga četras stundas, un arī vēlāk, kad nezināju, kā izskatīsies kāja pēc ģipša noņemšanas. Kamēr kāja būs vietā, paies vēl pusgads. Ģipsi, līdzko kļuva labāk, noņēma. Vēl tika apgalvots, ka es dzīvojos pa savām lauku mājām Secē, bet man mazs zemes gabaliņš ir Sējā. Dārza mājiņa 16 kvadrātmetru platībā. Ir divas gultas, kurās mēs visa ģimene četratā varam sagulēt,» stāsta aktieris.
«Tagad satieku uz ielas cilvēkus, un viņi prasa – kas ar tevi notiek, vecais? Man nekrologs uzrakstīts. 16. jūnijā sāku staigāt bez kruķiem ar ortopēdisko apavu. Kā man var būt depresija? Aizbraucu uz kapu svētkiem Vecpiebalgā, kur man tēvs, māte un brālis guļ. Cilvēki nāk klāt un neizpratnē vaicā: «Janka, kā tu tā?»
Teātrī pret mani izturas ar cieņu un sapratni, bet es nedomāju, ka visi. Krustdēls man ir Lauris Dzelzītis. Viņš man dažkārt uzzvana, bet ne jau Bērziņš.
Jā, un zāles, ko lietoju, nebija tik efektīvas, tāpēc ārsts izrakstīja stiprākas, taču tās nav narkotikas. Beidzamos četrus mēnešus esmu dzēris antibiotikas. Kāds tagad vēl alkohols? Es nenoliedzu, ka man kādreiz bijušas problēmas ar alkoholu, bet ne tagad. Lūdzu, izlasiet to manā grāmatā!
Beidzamās analīzes liecina, ka cukura līmenis un holesterīns ir normāls. Galvenais ir saārstēt muguru,» skaidro aktieris.
Palīgā nāk dēls Jānis Jēkabs
«Kad izmežģīju kāju, visi mani sauca uz darbu. Domāju, ka ar manu veselību nav nekas nopietns, bet izrādījās citādāk. Man jāsaudzē sevi. Teātra Jaungada pasākumā nevēlējos ar kruķiem rādīties skatītāju priekšā, tāpēc izdomāju, ka manā vietā lai dzied dēls Jānis Jēkabs Viņš dzied Doma korī un labi dzied,» pateicīgs savam dēlam ir aktieris.
Jānis Paukštello šobrīd nopietni pievērsies sava svara vērošanai un jau nometis pāris kilogramus: «Eju pastaigāties un esmu uzmanīgs ar ēšanu. Vēl gan pastaigas ir ar lielu piespiešanos. Tagad, slimības laikā, kad man ir daudz brīvu brīžu, lasu ezotēriku. Sadarbojos arī ar Latvijas Radio un jau 17 gadus lasu lekcijas Kristīgajā radio. Ticu Dievam un esmu katolis.»
Paukštello ir apņēmības pilns atgriezties uz skatuves: «Zinu, ka Jānis Peters jau uzrakstījis vārdus un Valdis Lūriņš iestudēs dzejas vakaru par mīlestību un Rīgu. Pirmais koncerts būs jau 21. augustā ar nosaukumu «Vidū pašai dzīvībai», un tas notiks Rēzeknes koncertzālē «Gors». Mana partnere būs Dailes teātra aktrise Inita Dzelme. Jau sākta biļešu tirdzniecība. Rudenī atkal atgriezīšos savā Dailes teātrī, bet es nesteidzos. Turpmāk būs jāaizmirst par normālām kurpēm un jānēsā ortopēdiskie apavi. Taču ceru, ka viss būs kārtībā!»
