Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Skandalozi

VAKARA ZIŅAS: Ronja, Uma: kā sauc Latvijas slavenību bērnus?

Mazais Ārons ar māmiņu © f64

Pašmāju slavenības savām atvasēm nereti izvēlas neparastus vārdus. Tos dzirdot, var šķist, ka populārie vecāki vēlas pārtrumpot citus, lai tikai nebūtu kā visiem. Tomēr sertificēta numeroloģe Ineta Ventniece-Krīgere iesaka neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Iespējams, ka vecākus vadījusi izcila intuīcija vai zināšanas numeroloģijā vai astroloģijā un viņi bērnam devuši ne tikai neparastu un, citu izpratnē, dīvainu, bet arī ļoti atbilstošu vārdu un tādā veidā pat ietekmējuši dēla vai meitas likteni.

Latvijā desmit Ronjas

Dziedātāja, grupas «Astro’n’ot» soliste Māra Upmane-Holšteine un viņas vīrs Jānis Holšteins-Upmanis meitiņu Ronju jau atrādījuši sabiedrībā. Nepilnu gadu vecā omulīgā mazulīte ir iepazinusi mūziķu dzīvi… aizkulisēs, un, šķiet, viņai pret to nav iebildumu.

Zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes stāsta «Ronja – laupītāja meita» galvenā varone ir patstāvīga, drosmīga un fiziski spēcīga meitene. Māra ir atzinusi, ka meitiņas vārds ienācis prātā bez īpaša iemesla un sākumā abiem topošajiem vecākiem bija jāpacīnās ar asociācijām par laupītāja meitu. Taču vārds gluži kā pielipis. Vēlāk Māra un Jānis sākuši meklēt informāciju par vārda izcelsmi un noskaidrojuši, ka senebreju vārds «Ronia» nozīmē Dieva priekpilnā dziesma. Viņi sapratuši, ka Ronja abu pirmdzimtajai būs īstais vārds.

Arī numeroloģe saka: «Gribas vilkt paralēles ar stāsta literāro varoni. Vārda numeroloģija akcentē vīrišķību, fizisko veselību un karotāja īpašības. Meitenei dots vārds, kas liecina par līdera dotībām, viņa varētu būt vispusīga un radoša. Vecāki, izvēloties šo vārdu, nodrošinājuši bērnam aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, iedevuši sargeņģeli.»

Starp citu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē ievietotā informācija liecina, ka Holšteinu ģimenes Ronjai Latvijā ir vēl deviņas vārdamāsas.

Vienam no dabas pētnieka un TV raidījumu vadītāja Māra Oltes dēliem dots vārds Nemo Eduards. Latvijā tāds vārdu salikums ir viņam vienīgajam! Ahā, uzreiz atmiņā ataust Žila Verna romāna varonis kapteinis Nemo. Vienpatis, savdabis, jūras dzīļu pētnieks, bet arī vīrišķīgs cilvēks. Ventniece-Krīgere uzteic vārda izvēli, jo Nemo numeroloģiskais saturs apzīmē veiksmi, vīrišķību, mugurkaulu. Puika varētu būt radoša personība un, kas zina, kāpt uz skatuves. «Zēnam tas ir labs vārds, kurā ir burts o,» viņa saka.

Viņas nav Bārbijas!

Režisora Aivara Čivžeļa jeb Čižika meitu sauc Uma. Kādā senā intervijā viņš atklāj vārda došanas iemeslu: «Ir tāds krievu «muļķiks» par ziemeļu lāci Umku. Tas mums ar mammu Annu iededzinājās smadzenēs, un meitu nosaucām par Umu. Vēlāk atklājām patīkamu sakritību, ka Uma ir arī Indijas dievietes vārds, kas tulkojumā nozīmē kādu zilu ziedu.» Nu jau Umas tētis kopā ar domubiedriem Viesturu Dūli un Gustavu Buteli pats iekļuvis vārda maiņas peripetijās. Viņš izvēlējies sevi dēvēt grūti, bet izrunājamā burtu sakopojumā – Jurgstulaistus.

Sabiedrības dāmas, pasākumu vadītājas un pasniedzējas Ievas Adamss meitai arī Uma vārdā. Precīzāk, Uma Padme.

Numeroloģe raksturo vispirms mammu, pēc tam meitu: «Ieva Adamss ir cilvēks, kuram patīk aktivizēt sievišķo un vīrišķo enerģiju. Acīmredzot tāpēc – jauši vai speciāli – bērniem doti vārdi, kas viņus harmonizē (Ievas dēlu sauc Viktors Namkajs – aut.). Umas vārdu pārvēršot ciparos, tā skaidrojums ir: bērnam ir sasaiste ar kosmosu, mākslu, piemīt seksapīls, intelekts, intuīcija, enerģija. Tas ir spēcīgs vārds sievietei. Padme savukārt ir labs vārds veselībai, tas liecina par fizisko veselību. Vārds raksturo Umu Padmi kā vispusīgu meiteni.»

Pēc numeroloģiskā raksturojuma abu Umu kompānijā ierindojama Enia – septiņu bērnu mammas un bijušās modeles Unas Kārkliņas-Gavares meitiņa. Viņas vārds apliecina vecāku doto aizsardzību, radošumu, stabilitāti, loģiku, enerģiju un saimnieciskumu. «Caur vārdu tiek piesaistīta gudrība un pastiprināta loģika,» saka Ventniece-Krīgere. Viņa rezumē, ka Uma Padme, Ronja un Enia ir radnieciskas un dienās izaugs par spēcīga rakstura sievietēm. Par Bārbijām tādas nosaukt vis nevarēs.

Talantīgi un viedi ir Āroni un Viktori

Kauperu pāris savam pastarītim devuši vārdu Ārons. Lai gan ap šo vārdu tika sacelta īslaicīga ažiotāža, der zināt, ka Latvijā ir 82 Āroni un 70 Aroni, kā arī bariņš cilvēku, kuriem viens no šiem vārdiem ir iekļauts dubultvārdā. Neba tādēļ prātnieks Kaupers un viņa sieva Agnese dēliņam deva tādu vārdu, un tomēr… Arī rokenrola karaļa Elvisa Preslija otrais vārds bija Ārons. Vārda bibliskā nozīme ir – augstais, kalns, gaismas kalns, skolotājs, zinošais.

Toties Ievas Adamss dēls Viktors Namkajs ir vienīgais Latvijā ar tādu vārdu. Numeroloģe saka – abi viņa vārdi apliecina, ka zēnam ir daudz vīrišķās enerģijas, viņš ir līderis, uzvarētājs, kuram piemīt gribasspēks, izturība, intuīcija, mugurkauls, skatuviskas dotības, talants un ir dota vecāku aizsardzība. «Kopumā zēnam ar tādiem vārdiem piemīt viedums un intelekts, kā arī dota papildu enerģija, kas nozīmē dzīvotprieku. Piemēram, vēl viens, kam vārdā Viktors. Viktors Lapčenoks – cik ilgi jau ir uz skatuves?» iejautājas Ventniece-Krīgere.

Vecāku izdomai nav robežu

Raidījuma «Bez tabu» vadītāja Evelīna Strazdiņa ar vīru meitu nosaukuši par Stīnu Aleksandru, basketbolista Kristapa Valtera meitām doti vārdi Liora un Tabita, dziedātājas Diānas Pīrāgs un viņas vīra franču finansista Frenka Često pirmdzimtajam dots vārds Leons Adoniss Telonius. Šie ir tikai daži piemēri, turklāt nevarētu teikt, ka vārdi ir ļoti, ļoti neparasti. Pat 15 Lioras Latvijā ir.

Vecāku izdomai robežu nav – to pierāda personvārdi, kurus gan krietni sen, gan pavisam nesen vecāki izvēlējušies saviem bērniem. Piemēram, Ampadists, Žikivators, Atoms, Avtonoms, Kajetons, Ostins, Ihtiandrs, Agota, Tofiks, Mistridija, Morgana Iluta, Žiljēns Ģirts, Žižī Rita. Daži dubultvārdi rada pavisam citas asociācijas, nekā, iespējams, vecāki vēlējušies: Rūta Gaida, Skaidrīte Maiga, Gaida Anita, Ilga Jautrīte, Inese Steiga, Gaida Skaidrīte, Imants Ziedonis, Maksimiljans Cezars, Nilsmihaels Mariansgabriels.

Jāatgādina, ka dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes meitai dots puķes vārds — Amarillis.

Laukos modē seriālu varoņu vārdi

Savulaik toreizējā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ārija Iklāva sarunā sacīja, ka laukos vecāki jo īpaši iemīļojuši dažādu seriālu varoņu vārdus un ar tiem tad arī apveltījuši savus bērnus. Savukārt talsenieki iecienījuši Ihtiandra vārdu.

Psihoterapeite Marija Ābeltiņa uzskata, ka jāiemācās būt tolerantiem un bez izsmiekla vai nievājošiem komentāriem jāpieņem arī tāds cilvēka personvārds, kurš šķiet nelabskanīgs vai fonētiski neparasts. «Vai mēs, kas klausāmies jaunos vārdus, spējam atļaut tiem vienkārši būt, neizsakot savu vērtējumu? Ja ir augsta emocionālā inteliģence, tad bērns ar jebkādu vārdu sabiedrībā var justies komfortabli. Protams, tā ir vecāku izvēle – ko viņi uzskata par labskanīgu, to bērnam ieliek. Tas ir labs jautājums, vai vajag pāraudzināt vecākus, lai liek tradicionālus vārdus, vai jautājums par līdzcietības palielināšanu. Iespējams, ja bērnu skolā neapsaukātu, viņš dzīvotu ar vecāku doto vārdu, nevis to nomainītu. Norvēģijas skolās bērnus māca būt tolerantiem, skolā mobings nav iespējams, tur šādu situāciju uzreiz risina. Bērniem vajadzētu mācīt toleranci un pieņemt dažādo,» viedokli izsaka psihoterapeite.

Ārvalstīs neļauj vecākiem izpausties

Lai cik Latvijas iedzīvotāji būtu radoši personvārdu izvēlē vai pat jaunradīšanā, Krievijas vecākus viņi nespēj pārspļaut. Tur jau pirms vairākiem gadiem bērns saņēma burtu un ciparu kombināciju BOČ167860KF. Varasiestādes nav vēlējušās saprast un pieņemt vecāku doto vārdu, zināms, ka bērniņu ilgu laiku nereģistrēja, bet kāds ir viņa liktenis tagad – nav ne jausmas.

Pirms pāris gadiem arī Jaunzēlandē apkopots saraksts ar vārdiem, ko vecāki izvēlējušies savām atvasēm. Arī tur varasiestādes noraidījušas tēvu un mammu iniciatīvu, lai tā nekaitētu bērnam. Tāpēc kāds zēns nav saņēmis vārdu Anāls. Noraidīti arī tādi vārdi kā Lucifers, Mafija Bez Bailēm, Karaliene Viktorija un pat Punkts.

Viedoklis

Psihoterapeite Marija Ābeltiņa:

– Varbūt tendence likt jaunus, neparastus vārdus raksturo laiku, kurā dzīvojam. Esam postmoderna sabiedrība, kam raksturīga izvēles brīvība. Ticu, ka vairākums vecāku grib labāko, izvēloties vārdu bērnam. Viņi bijuši citās zemēs, dzirdējuši skaistu leģendu un patiešām grib labu. Bet tieši tas atspoguļo dažādību. Mums, apkārtējiem, to grūti dažkārt pieņemt. Ar jaunām lietām var būt visādi, tās var rosināt arī uz negatīvām reakcijām. Cerams, ka sabiedrība būs toleranta, un bērns ar neparastu vārdu piedzīvos apbrīnu, nevis izsmiekl