«Beidzot miljonārs!» ticis pie savas komandējuma naudas uz Baltkrieviju, teica mūziķis Normunds Jakušonoks. Lepni paņēmis rokās banknotes, kas liecināja par viņa miljonāra statusu, «Minskas Balto kreklu» dziesminieks pat nespēja iedomāties, ka šī nauda spēj izgaist ļoti lielā ātrumā.
«Minskas Baltie krekli» šogad iemājoja megaklubā «Titāns». Megakluba menedžments pat iedomāties nespēja, ka uz pasaules čempionātu hokejā ieradies, iespējams, lielākais latviešu hokeja fanu pūlis vēsturē, tāpēc vieglprātīgi Retro kafejnīcas garo galdu bija izīrējis baltkrievu kāziniekiem. Līgavas un līgavaiņa draugi un radi gan esot brīdināti, ka kafejnīcā būšot latviešu dzīvās mūzikas vakars jeb jautra vietiņa, kur izlēkāties faniem... Taču kāzinieki vieglprātīgi atteikušies no piedāvātajām citām iespējām svinēt gredzenu mīšanas pasākumu.
Sākumā jau viss gāja gludi – letiņi mierīgi sēdēja pie saviem galdiņiem, kāzinieki pie saviem. Taču tad sāka nākt aizvien vairāk un vairāk fanu, viņi kļuva aizvien skaļāki, un kā gan ne, ja jau vēsturiska uzvara pār Somijas valstsvienību. Drīz vien kafejnīcu jau bija burtiski pārņēmuši letiņi. Dažs labs piesēdās pat pie kāzu mielasta galda, sirsnīgi iepazinās un jau pēc dažām minūtēm kļuva par tik tuvu un labu draugu kāziniekiem, ka, aizgūtnēm stāstīdams par dzīvi, sparīgi žestikulēja, rokās turot jau gaļas iesmiņu no kāzu galda. Ja saka, ka Latgalē kāzas bez kautiņiem nespējot notikt, tad noteikti arī ne salīdzinoši nelielā telpā, kur baltkrievi svin kāzas fanu pūļa pašā trakākajā jautrības epicentrā. Vai nu līgavainim bija apnikuši latvieša stāsti, vai arī kļuva žēl mielasta, taču vienā brīdī sākās visai sparīga dūru vicināšana, kas gan tika dažu minūšu laikā noklusināta pašā saknē.
Tā vien šķita, ka kāzinieki uz letiņiem būs uzmetuši lūpu, taču notika pilnīgi pretējais! Kad Jakušonoks un Gunārs Meijers laida vaļā «Labvēlīgā tipa» hitu «Eiropa mūs nesapratīs», jaunlaulātie cēlās kājās un grieza vaļā kāzu valsi! Tas, protams, izpelnījās varenu fanu atsaucību, kas gan ar aplausiem, gan skaļi dziedot mūziķiem līdzi uzmundrināja jauno vīru un sievu. Diezin vai viņi paši saprata, ko īsti nozīmē šīs dziesmas vārdi, bet nu skaidrs, ka Eiropa šādu izgājienu patiešām nesaprastu...
Nākamo ovāciju vilni izraisīja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana ierašanās. Ar prieku uzklausot Limpanu, kurš nu jau kārtējo reizi apliecināja, ka Latvijas hokeja fani ir paši labākie pasaulē, viņi nelaida garām iespēju prezidentam paspiest roku un nobildēties – diezin vai kāds varētu saskaitīt, cik šādu foto tovakar tapa!
«Šie ir labākie «krekli», kas mums izbraukumā ir bijuši,» jau pēc otrā dzīvās mūzikas vakara, kura apmeklētāju skaits bija vēl lielāks, teica Meijers. «Fantastiska atmosfēra,» secināja arī Jakušonoks. Lai gan abi atzina, ka katru gadu, kad «Četri balti krekli» dodas uz čempionāta mājvietu, pasākumam ir bijis savs šarms un katru reizi ballītes izdodas varenas. Bet šoreiz jau vēl arī tas faktors, ka gan latvieši, gan arī baltkrievi patiešām mīl hokeju, un šis čempionāts ir patiesi svētki – īstens fanu festivāls. Un šī labā oma, labvēlīgā vietējo iedzīvotāju attieksme.
Iegrimstot atmiņu dzīlēs, «kreklu» kompānija nosprieda, ka vajadzētu uztaisīt atmiņu vakaru, skatoties dažādu čempionātu bildes, bet... Iespējams, tam nebūs lemts notikt pilnā apmērā, jo, dodoties no «Minskas Baltajiem krekliem» mājup ar taksi, mūziķi aizmirsa mašīnā portatīvo datoru. Jakušonoks centās taksistu uzmeklēt, izstaigāja viņa amatabrāļus, taču mazais dators tā arī aizbrauca nezināmā virzienā. «Štrunts par datoru, bet dikti žēl bilžu,» nopūtās «Četru baltu kreklu» līdzīpašnieks un viens no «Minskas Balto kreklu» organizatoriem Ainārs Tamisārs.
