Merkele pārvēlēta kanclera amatā
 
©AFP/Scanpix

Vācijas līdzšinējā valdības vadītāja un kristīgo demokrātu (CDU) līdere Angela Merkele trešdien Bundestāgā ceturto reizi ievēlēta kanclera amatā un vēlāk līdz ar savas valdības ministriem nodevusi amata zvērestu.

Par Merkeles pārvēlēšanu nobalsoja 364 no 688 deputātiem, kas piedalījās balsošanā, pret balsoja 315, bet deviņi atturējās. Savukārt 21 deputāts vai nu balsošanā nepiedalījās, vai arī sabojāja savus biļetenus.

Kancleres apstiprināšanai amatā bija nepieciešamas vismaz 355 balsis, un tādējādi Merkele savu ceturto pilnvaru termiņu uzsāk vien ar deviņu balsu vairākumu.

Pēc tam Merkele parlamenta apakšpalātas spīkeram Volfgangam Šeiblem nodeva kanclera zvērestu.

Pirmo reizi šo ceremoniju klātbūtnē vēroja viņas dzīvesbiedrs Joahims Zauers, kā arī kancleres māte Herlinda Kasnere.

Pēc tam Merkele devās uz Belvī pili, lai nodotu kanclera zvērestu Vācijas prezidentam Franka Valteram Šteinmeieram.

CDU, to Bavārijas partneru Kristīgi sociālās savienības (CSU) un sociāldemokrātu (SPD) līderi pirmdien oficiāli parakstīja koalīcijas vienošanos par jaunās valdības izveidi.

177 lappušu biezo dokumentu parakstīja Merkele, SPD priekšsēdētāja vietas izpildītājs Olafs Šolcs un CSU vadītājs Horsts Zēhofers.

"Mūs gaida liels darba apjoms," preses konferencē pirms vienošanās parakstīšanas sacīja Merkele, piebilstot, ka jūtas optimistiski noskaņota un tic, ka valdība darbosies sekmīgi.

CDU/CSU un SPD "lielā koalīcija" Vācijā valda kopš 2013.gada, taču tās atjaunošanai pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām bija nepieciešams gandrīz pusgads.

Sākotnēji SPD, kas vēlēšanās cieta smagāko sakāvi kopš Otrā pasaules kara, paziņoja, ka pāriet opozīcijā, un CDU/CSU uzsāka koalīcijas sarunas ar "zaļajiem" un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).

Taču, kad šīs sarunas novembrī izgāzās, sociāldemokrātu līderi jutās spiesti mainīt savu nostāju.

Tomēr atgriešanās "lielajā koalīcijā" maksāja partijas vadītāja krēslu Martinam Šulcam, kurš vēl pirms vēlēšanām bija kategoriski noraidījis iespējamo sadarbību ar Merkeli.

Tajā pašā laikā lēmums atgriezties konservatīvo vadītā valdībā izsauca plašu neapmierinātību SPD ierindas biedru vidū, un partijas vadībai nācās pielikt lielas pūles, lai tos pārliecinātu iekšējā referendumā tomēr atbalstīt sarunās ar CDU/CSU saskaņoto koalīcijas līgumu.

Jau tūlīt pēc nepārliecinošā Bundestāga balsojuma par Merkeles apstiprināšanu kanclera amatā konservatīvie tajā steidza vainot sociāldemokrātus, starp kuriem daudzi joprojām ir neapmierināti ar perspektīvu vēl četrus gadus aizvadīt "lielajā koalīcijā".

"Patiess pliķis sejā būtu, ja mēs nespētu iegūt vairākumu," atzina jaunais transporta ministrs Andreass Šoiers, kurš pārstāv CSU.

Neskatoties uz to, ka pēc Merkeles apstiprināšanas valdības vadītāja amatā sociāldemokrāti nepievienojās konservatīvo aplausiem, Andreasa Nālesa, kas pēc Šulca aiziešanas izvirzīta uz SPD priekšsēdētāja amatu, paziņoja, ka viņas ievēlēšana esot "labas ziņas" Vācijai un Eiropai.

Tikmēr opozīcija neslēpa savu prieku par Merkeles vājajiem rezultātiem balsojumā.

"Rezultāti rāda, ka kanclere zaudējusi autoritāti," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" norādīja FDP priekšsēdis Kristiāns Linders. "Kad SPD biedri balsoja par koalīcijas līgumu, mēs redzējām, ka daudzi ļaudis vēlas atjaunotni un jaunu politiku, un acīmredzami viņi to šodien dokumentēja."

Savukārt eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands norādīja, ka divas zaudētāju partijas ierakušās, lai pārvaldītu valsti, cik vien to spēkos.

Arī "zaļo" līdzpriekšsēdētāja Annelēna Bērboka izteicās, ka jaunajai valdībai "trūkst jebkādas vēlmes veidot sabiedrību".

Tikmēr Šteinmeiers, apstiprinot jauno valdību, norādīja, ka tā esot laba gan Vācijai, gan Eiropai.

"Šie ir pārbaudījuma gadi demokrātijai," norādīja prezidents. "Daudzi cilvēki no mums sagaida apliecinājumu tam, ka demokrātija ir spējīga rīkoties nākotnes labā."

Sagaidāms, ka šis būs pēdējais 63 gadus vecās Merkeles termiņš kanclera amatā, bet daži eksperti pauduši šaubas, ka šī valdība noturēsies visus četrus gadus ilgo pilnvaru termiņu.