Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.
"Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu," Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.
Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.
Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.
Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Demonstrācijas izraisīja Putina redzamākā kritiķa Alekseja Navaļnija dokumentālā filma.
Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Otrā termiņa beigās 2008.gadā Putins varu nodeva savam sabiedrotajam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012.gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.
Ja Putina prezidentūra turpināsies līdz 2024.gadam, viņš Krievijā būs valdījis pat ilgāk par padomju līderi Leonīdu Brežņevu, kas valsti vadīja stagnācijas periodā no 1964. līdz 1982.gadam.
