Pasaulē: Katalonija gatavojas parlamenta vēlēšanām - kāds noskaņojums valda? Komentēt
 
Pasaulē

Katalonija gatavojas parlamenta vēlēšanām - kāds noskaņojums valda?

 
Scanpix

Pirms 21.decembrī paredzētajām Katalonijas reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām katalāņu domas jautājumā par neatkarību dalās, taču visi ir noskaņoti pret Madrides "represijām".

Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā un toreizējā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona valdības atlaišanas.

Madrides rekcija ir izsaukusi protestus Katalonijā, taču jautājumā par atdalīšanos no Spānijas katalāņi ir dziļi sašķelti. Vairākas aptaujas liecina, ka partijām, kas atbalsta atdalīšanos, var būt grūti iegūt pietiekami daudz vietu, lai izveidotu jaunu reģionālo valdību.

Barselonas Autonomās universitātes politologs Uriols Bartomeuss prognozē, ka līdz 21.decembrim nesaskaņas neatkarības atbalstītāju kampaņā saasināsies un var pieaugt līdz apmēram, kas liegs tiem atgūt absolūto vairākumu reģiona parlamentā.

2015.gadā partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, ieguva 47,8% balsu, kas ļāva tām izveidot aliansi ar galēji kreiso partiju "Tautas vienotības kandidāti" (CUP), izveidojot lielāko bloku reģiona parlamentā.

Taču jaunākās aptaujas liecina, ka par Katalonijas neatkarības atbalstītāju partijām gatavi balsot aptuveni 45% vēlētāju, kas nozīmē, ka šīs partijas nespētu iegūt absolūto vairākumu.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pudždemons un četri viņa kabineta locekļi tūlīt pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas devās uz Beļģiju, nepakļaujoties aicinājumam ierasties Spānijas tiesā, lai liecinātu par viņiem izvirzītajām apsūdzībām dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.

Scanpix

Tie reģionālās valdības ministri, kas ieradās liecināšanai tiesā, šobrīd atrodas pirmstiesas apcietinājumā, tostarp bijušais Katalonijas vicepremjers Uriols Džunkerass.

Džunkerass cer, ka vēlēšanās uzvarēs viņa pārstāvētā Katalonijas Kreiso republikāņu partija (ERC), kas pašreiz aptaujās izvirzījusies vadībā.

ERC kandidāti startē atsevišķā sarakstā, sacenšoties ar Pudždemona pārstāvēto Katalonijas Eiropeiskās demokrātijas partiju (PDeCAT) par dominanci neatkarības atbalstītāju blokā.

ERC paziņojusi, ka nenosauks konkrētu datumu neatkarības pasludināšanai, bet CUP savukārt pārmet Pudždemonam nepietiekamu uzstājību neatkarības jautājumā.

Pudždemons savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka pagājušajā mēnesī Briselē, kur plāno palikt līdz vēlēšanām.

"Kopš tā brīža aptuveni 200 000 potenciālo vēlētāju ir no ERC pieslējušies Pudždemonam," norādīja Bartomeuss.

Rahojs un politiskās partijas, kas nevēlas Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, cer uz rekordlielu vēlētāju aktivitāti 21.decembrī, lai jaunajā reģiona parlamentā tiktu ievēlēti politiķi, kas atbalsta vienotību ar Spāniju.

Taču arī Katalonijas neatkarības pretinieki ir sašķelti. Rahoja vadītajai Tautas partijai un tās liberālajiem sabiedrotajiem partijai "Ciudadanos" ("Pilsoņi") un opozīcijā esošajiem sociālistiem tā arī nav izdevies izveidot vienotu kandidātu sarakstu.

Vēlēšanu rezultātus ir grūti prognozēt, taču izšķirošu lomu var spēlēt tautā populārā Barselonas mēre Ada Kulau un viņas vadītā partija "Barcelona en Comu" (Kopīgā Barselona"), kas iestājas pret Katalonijas neatkarību, bet atbalsta referenduma noorganizēšanu šajā jautājumā.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers