Pasaulē: "Neatkarīgās" reportāža: "Zapad 2017" nograndējis. Krievijas spēkiem jāpamet Baltkrievija 20 komentāri
 
Pasaulē

"Neatkarīgās" reportāža: "Zapad 2017" nograndējis. Krievijas spēkiem jāpamet Baltkrievija

 
JĀNOGAIDA. Baltkrievijā uz militārajām mācībām Zapad 2017 ieradušies nepilni trīs tūkstoši Krievijas karavīru un ievērojams daudzums militārās tehnikas. Gan kareivjiem, gan tehnikai līdz septembra beigām jāpamet Baltkrievijas teritorija. To, ka tā var nenotikt, pieļauj vien retais / Ramil NASIBULIN, BelTA/TASS/Scanpix

Šodien jābeidzas Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad 2017, kuru norisei ar satraukumu seko abu valstu kaimiņi un visa pasaule. Par būtiskiem, tieši ar mācību norisi saistītiem starptautiskiem starpgadījumiem informācijas pašlaik nav, un lielākās bažas šajā reģionā ir par to, kādu militāro tehniku vai cik lielu kontingentu Krievija pēc mācībām varētu atstāt Baltkrievijas teritorijā.

Baltkrievijas varasiestādes nenogurstoši atkārto, ka līdz 30. septembrim Krievijas speciāli uz mācībām atvestā tehnika un militārais personāls Baltkrievijas teritoriju pametīs, neatstājot aiz sevis nekā lieka, taču kaimiņvalstīs šie solījumi pārliecību nevieš, jo Baltkrievijas un Krievijas attiecības ne reizi vien pierādījušas, ka Minskas manevru teritoriju Maskava ļoti ātri spēj mainīt saskaņā ar saviem ieskatiem.

Par to liecina arī mācību pirmajā dienā notikušais nu jau Baltkrievijā par informācijas diversiju dēvētais starpgadījums, kad oficiāli Krievijas avoti paziņoja, ka mācībās armijā pēkšņi iesaistīsies Krievijas Rietumu kara apgabala pirmās tanku armijas vienības. Solītie tanki līdz Baltkrievijai tā arī neatbrauca, bet vienīgie, kam bija jātaisnojas par šo gadījumu, bija Baltkrievijas militāristi.

Bažas raisa arī Baltkrievijas armijā gana izplatītais sentiments pēc ciešākām saitēm ar kādreiz Padomju Savienību vadošo Kremli. Piemēram, nelielu skandālu neilgi pirms mācībām izpelnījās gadījums, kad Grodņā kāds Baltkrievijas armijas apakšpulkvedis tika pieķerts ar Krievijas Federācijas karogu savā automašīnā.

Tiesa, vietējie eksperti uzskata, ka kaimiņvalstu paustajām bažām nav ne mazākā pamata un Baltkrievijas noteiktā kārtība var mainīties tikai ārkārtas situācijā. «Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka Krievija Baltkrievijas teritorijā varētu atstāt militāro tehniku vai personālu. Un tas nenotiks, ja nenotiks kaut kāda provokācija. Kaimiņu satraukums ir nedaudz divkosīgs, jo katra valsts, paceļot Zapad jautājumu, cenšas risināt savus politiskos jautājumus, nevis domā par drošību,» uzskata drošības politikas eksperts Andrejs Porotņikovs.

Arī politologs Valērijs Karbalevičs ir pārliecināts, ka uz mācībām atvestās Krievijas militārās tehnikas vai personāla palikšana Baltkrievijā nav iespējama, jo prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš nepārprotami paudis savu nostāju šajā jautājumā. «Domāju, ka te ir vairāk politisku emociju vai aprēķina, kas pamatots kaut kādās analoģijās ar Krimu, bet domāju, tas nenotiks. Visi spēki, kuri nav nemaz tik lieli, atgriezīsies Krievijā,» saka politologs.

Viņš atgādina, ka starp Baltkrieviju un Krieviju notiek diskusija par militāro lidmašīnu un raķešu kompleksu iegādi, taču Kremļa piedāvājumu, izvietot Baltkrievijā Krievijas aviobāzi, A. Lukašenko ir noraidījis. «Lukašenko atteica, norādot, ka Krievijas komandētas aviobāzes Baltkrievijā nebūs, bet, ja Maskava Minskai par pieņemamu cenu pārdos lidmašīnas, tad Baltkrievija rūpēsies gan par savu, gan sabiedrotās valsts drošību,» stāsta eksperts.

Tomēr, no kaimiņu perspektīvas lūkojoties, uzticību Baltkrievijas solījumiem vai baltkrievu spējai turēt kaimiņiem dotos solījumus nevieš arī tas, ka mācības, par spīti klātesošajiem novērotājiem no septiņām valstīm, nav pietiekami caurskatāmas. Novērotājiem trūkst informācijas par mācībās izmantoto tehniku un kontingentu.

Tam uzmanību pievērsuši arī poligoniem tuvumā dzīvojošie civiliedzīvotāji. Tā ziemeļaustrumu virzienā 70 kilometru no Minskas attālajā Barisavā, pie kuras esošajā poligonā kara zinības kopā ar baltkrieviem apgūst viens no lielākajiem Krievijas militārajiem kontingentiem, ļaudis novērojuši, ka militārpersonas pārvietojas bez atpazīšanās zīmēm - uz formām nav zīmotņu, kas palīdz noteikt, kuras valsts militāros spēkus kareivis pārstāv. Vienlaikus pilsētā aizvien plašāk tiek apspriesta it kā mācībās piedalošos kareivju paustais, ka pašas interesantākās mācības būs 28. septembrī, kaut arī šajā laikā tām jau būtu jābeidzas. Baltkrievijas militāristi, kas oficiālās sarunās par šo tēmu nevēlas iesaistīties, pieļauj, ka trauksmes celšanā vainojama cilvēka daba un neuzmanīga klausīšanās. Proti, visticamāk, kareivji mēļojuši par to, ka tiem ļoti ātri būs jāsagatavojas prombraukšanai, lai 30. septembrī visi jau būtu pametuši Baltkrievijas teritoriju.

Komentāri [20]
#
Skolnieciņš [Latvijas skaudības dievība] 21.septembris 2017 6:43 atbildēt
Kurš kara gadijumā pirmais oligarhus metīs zem tankiem? Es arī pie reizes viņu ģimenes piespiestu Latviju glābt.
 
#
ss 20.septembris 2017 20:43 atbildēt
Jā un vēl skaiet kāds labums ir no NATO un Amerikāņiem Latvijai ???
paigaidām redzu ka nav nekad bijis un nebūs ,no viņiem pasaulē ir kari iebrukšanas citās valstīs itkā aizstāv ko paši sakūda un resursu izsmelšana ....
 
#
ss 20.septembris 2017 20:36 atbildēt
Jā un cik naudas no latvijas budžeta tika iztērēti ieruču iegādei zem nato spiediena lai itkā aizstāvētos no krieviem, bet NATO Amerikāņi jau nesaka ka viņi interesē apspiest krieviju un tiktu pie viņu resursiem!!!!
 
#
Stienis 20.septembris 2017 11:07 atbildēt
Reāli uzjautrina šie komentāri, kas te ieņirdz par to, vai krievi aizvāks savus dzelžus no Baltkrievijas un kāpēc tas mums šķiet svarīgi.
Un iemesls mūsu bažām ir viens - nav dzirdēts, ka Latvija vai tikpat labi kāda cita Krievijas kaimiņvalsts (pie tam ņemot vērā, cik mazas ir mūsu valstis) gatavotos, apsvērtu vai kā citādi gribētu apdraudēt Krieviju, krievus utt. Nemaz nerunājot, vai tas vispār ir iespējams, salīdzinot karaspēku mērogus. Bet tieši Krievija ir tā, kas, kaut arī formāli nepārkāpjot robežu, bet provokatīvi sūta kaujas un izlūklidmašīnas, karakuģus pie mūsu robežām. Jebkuram sakarīgam cilvēkam ir skaidrs, ka tas ir negods tādai lielai valstij kā Krievija. Viss, ko mēs gribam, ir lieciet mūs un mūsu zemi mierā.
 
#
tas ka mums nepietiek spēciņa » Stienis 20.septembris 2017 12:04 atbildēt
pašiem apdraudet krieviju, jau nenozimē ka asv ar nato starpniecibu nav tādu mērķu, un svešu karotāju mums te jau ir vairāk nekā savejo. tāpat tas notiek kaimiņvalstīs. nato jau tikai formāli ir neatkarigu valstu savieniba, realitātē vis notiek tā kā grib un saka asv.
paskaties no kremļa puses kur nato atradās pirms 10-15-20 gadiem un kur tagad. asv nato spēku aizsegā ir piezidies krievijas robežai un meklē vel neizmantotās iespējas pielīst visapkārt. un asv veapšaubāmi šobrid ir lielākais pasaules agresors
 
#
Серега . » Stienis 20.septembris 2017 17:21 atbildēt
Я проживаю в Украине . Считаю русских - братским народом . Никакая истерика Порошенко и Грибаускайте не поменяет этого . Они тупо националисты . Пусть тешится и ездит на своём латвийском автомобиле .
 
#
ss » Stienis 20.septembris 2017 20:31 atbildēt
Un tu noticēji ka viņiem ir vajadzīga latvija ka Krievi mēģina mūs ietekmēt HA HA HA tas atiecās uz Amerikāņiem kas lien ar NATO palīdzību pie krievijas robežas Cauri Latvijai . Ja tev interesē Krievijas intereses nopērc vīzu aizbrauc uz krieviju un parunājies ar viņu tautu tur UN sapratīsi kas notiek!!!!!
RESURSI IR Vajadzīgi AmĪšiem!!!!!
 
#
XX1 20.septembris 2017 10:51 atbildēt
Pašu valsts pilna ar citu valstu karaspēku un tehniku, bet jāklačojas par analogiem jautājumiem svešās valstīs.
 
#
viktors » XX1 20.septembris 2017 19:24 atbildēt
pagaidām amerikas okupanti atļauj komentēt kas zina cik ilgi jo visi kas pret ASv esot pretvalstiski šeit nav amerika bet latviešu valsts ādaži vismaz pagaidām arī mana latvija mīlu Latviju Asv un krievija nav mana zeme
 
Skatīt visus 20 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers