Eiropas Savienība (ES) trešdien oficiāli pagarināja Krievijai noteiktās sankcijas kas tai piemērotas par agresiju Ukrainā, norādot, ka Maskava nav pildījusi saistības, ko paredz Minskas vienošanās.
ES līderi par Krievijai piemēroto sankciju pagarināšanu vienojās pagājušajā nedēļā.
ES Padomes lēmums seko pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kancleres Angelas Merkeles bloka līderu samitā sniegtā situācijas skaidrojuma.
"Tas nobruģēja ceļu sankciju pagarināšanai vēl uz sešiem mēnešiem," norādīts Padomes paziņojumā.
"Padome šodien formalizēja šo lēmumu ar rakstisku procedūru un atbilstoši visu šādu lēmumu noteikumam, vienbalsīgi," tā pavēstīja.
Sankcijas, kas ir vērstas pret Krievijas finanšu, naftas un aizsardzības nozarēm, pagarinātas līdz 2018.gada janvāra beigām.
ES jūnijā uz gadu pagarināja arī sankcijas, kas pret Krieviju ieviestas, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā un tai piederošās Krimas pussalas aneksiju.
Saskaņā ar lēmumu par šo sankciju ieviešanu aizliegts jebkāds imports no Krimas un Sevastopoles, aizliegtas arī investīcijas un nekustamā īpašuma iegāde anektētajās teritorijās, kā arī apturēta kruīza kuģu piestāšana to piekrastē.
Daļēji aizliegts arī eksports uz šīm teritorijām, ja pārdodamās preces var tikt izmantotas transporta, telekomunikāciju, enerģētikas, kā arī naftas, gāzes un citu izrakteņu ieguves nozarēs.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
