Pasaulē: Tramps un Erdogans cenšas apiet domstarpības 1 komentāri
 
Pasaulē

Tramps un Erdogans cenšas apiet domstarpības

 
SASKAŅAS IMITĀCIJA. ASV un Turcijas līderu Donalda Trampa un Redžepa Tajipa Erdogana kopīgā preses konference vedināja uz domām, ka abu valstu attiecības ir ideālas, lai gan patiesībā tā nemaz nav / SIPA

Neilgajā preses konferencē pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa Turcijas kolēģa Redžepa Tajipa Erdogana pirmās tikšanās abu valstu vadītāji uzsvaru lika uz nepieciešamību cīnīties pret starptautisko terorismu un attīstīt divpusējās attiecības. D. Tramps pat neuzskatīja par vajadzīgu pieminēt būtiskās domstarpības starp abām NATO dalībvalstīm – atšķirībā no R. T. Erdogana, kurš gan netieši kritizēja ASV ieplānoto Sīrijas kurdu kaujinieku apbruņošanu, gan atgādināja par Pensilvānijā dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu, kuru Turcija vēlas tiesāt par pagājušā gada valsts apvērsuma mēģinājuma organizēšanu.

Iespējams, ka sarunas patiešām bija «smagas un garas», kā to iepriekš bija solījis D. Tramps, taču publiski viņš centās radīt iespaidu, ka starp ASV un Turciju valda ideāla saskaņa. «Mums ir bijušas lieliskas savstarpējās attiecības, un mēs gatavojamies tās vēl uzlabot,» ASV prezidenta sacīto citē Reuters. Viņš uzsvēris, ka ASV ir atbalstījušas un arī turpmāk atbalstīs Turciju cīņā pret tādiem teroristu grupējumiem kā Islāma valsts un Kurdistānas strādnieku partija (PKK), izceļot Turcijas vadošo lomu mēģinājumos apturēt asinspirti Sīrijā.

AFP atgādina, ka Turcija ir ne tikai NATO dalībvalsts, bet kopš 2015. gada arī ASV partnere starptautiskajā koalīcijā, kas cīnās pret Islāma valsti - Indžirlikas gaisa kara spēku bāze ir ļoti nozīmīgs šo spēku atbalsta punkts. Tomēr starp Ankaru un Vašingtonu ir būtiskas domstarpības vairākos jautājumos.

Pagājušonedēļ D. Trampa administrācija nepatīkami pārsteidza Turciju, paziņojot par nodomu piegādāt bruņojumu un munīciju Sīrijas kurdu pašaizsardzības vienībām YPG. Pēc Baltā nama saimnieku maiņas ASV pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies, un D. Tramps, gluži tāpat kā viņa priekštecis Baraks Obama, uzskata Sīrijas kurdu grupējumus par ļoti nozīmīgiem sabiedrotajiem cīņā pret radikālajiem islāmistiem. «Tikai ar viņu palīdzību un aktīvu iesaistīšanos būs iespējams ieņemt [Islāma valsts neoficiālo galvaspilsētu] Raku,» komentējot administrācijas lēmumu, AP norādījis kāds Baltā nama ierēdnis, kurš vēlējies palikt anonīms. Turcijas oficiālais viedoklis ir atšķirīgs - YPG tās ieskatā ir teroristu organizācija, PKK Sīrijas filiāle. Ankara nevēlas pieļaut, lai Sīrijas kurdiem būtu nozīmīga loma reģionā, bažījoties, ka šādi panākumi varētu iedvesmot Turcijas kurdus uz plašākas autonomijas pieprasīšanu un kalpot kā katalizators kampaņai par neatkarīgas kurdu valsts - Kurdistānas - izveidošanu. «Ir absolūti nepieņemami uzskatīt YPG un tās politisko spārnu PYD par partneriem šajā reģionā, tas ir pretrunā ar panākto globālo vienošanos,» kopīgajā preses konferencē Vašingtonā uzsvēris R. T. Erdogans. Taču, kā vēsta AP, nekas neliecina, ka ASV pozīcija šajā jautājumā būtu mainījusies.

SCANPIX

Televīzijas kompānija ABC norāda, ka R. T. Erdogans, atšķirībā no gadījumiem, kad veltījis nediplomātiskus epitetus Eiropas valstu līderiem un politiskajai nostājai, izvairījies tieši kritizēt ASV. «Mums bija ļoti atklāta saruna par to, ko mēs gaidām attiecībā uz [Gilena] centralizēto teroristu organizāciju,» viņš sacījis preses konferencē. Turcija vēlas, lai kādreizējo R. T. Erdogana sabiedroto F. Gilenu, kurš kopš 1999. gada dzīvo ASV, izdotu tiesāšanai par pagājušā gada jūlijā notikušā puča mēģinājuma rīkošanu. Tomēr šis jautājums nav D. Trampa, bet gan ASV tieslietu ministrijas kompetencē, un līdz šim to nav pārliecinājuši Turcijas iesniegtie tā dēvētie pierādījumi par F. Gilena vainu.

ABC norāda, ka R. T. Erdogans ar lielu entuziasmu uztvēra D. Trampa ievēlēšanu par ASV prezidentu, uzskatot, ka tā ļaus uzlabot attiecības, kas saļodzījās B. Obamas administrācijas laikā. Šīs cerības gan attaisnojušās tikai daļēji. No vienas puses, vizīte Baltajā namā patiešām ir pagodinājums, uz kuru Turcijas prezidents nevarēja cerēt B. Obamas prezidentūras pēdējos gados. D. Tramps bija arī viens no retajiem pasaules līderiem, kurš oficiāli apsveica Turcijas prezidentu ar 16. aprīlī notikušā referenduma par pāreju uz prezidentālu republiku rezultātiem, tāpat viņš nav kritizējis R. T. Erdoganu par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tajā pašā laikā Sīrijas kurdu apbruņošana ir Turcijai ļoti sāpīgs jautājums, gluži tāpat kā D. Trampa aprīlī paustais šoks par vardarbību pret armēņiem 1915. gadā (terminu «genocīds» ASV līderis gan nav lietojis). Turcija nevar neņemt vērā arī to, ka D. Tramps savas neilgās prezidentūras laikā jau vairākkārt apliecinājis, ka spēj rīkoties neprognozējami un impulsīvi, un Vašingtona, protams, nav sajūsmā par Ankaras centieniem veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Teherānu.

Komentāri [1]
#
Palestīnas Arābu valsts taujā 18.maijs 2017 16:58 atbildēt
tagad rotšildmēslu šuneļi telavivā (lielākoties CCCP emigranti)vairs nesauks erdoganu par PERDOGANU ?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers