Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņojis, ka Lielbritānijai vispirms jānokārto "Breksita" galvenie "cilvēku, naudas un Īrijas" jautājumi un tikai tad var sākties sarunas par turpmākajām attiecībām.
Vēstulē Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu līderiem, izņemot Lielbritānijas, Tusks uzvēra, ka pirms sarunām par nākotni ir jānokārto pagātne.
Viņš sacīja, ka vienīgā iespējamā pieeja ir sadalīt sarunas fāzēs ar nosacījumu, ka Lielbritānijai vispirms jāpanāk pietiekams progress izstāšanās sarunās un tikai pēc tam var sākties sarunas par nākotni.
Londona vēlējās abas sarunas vienlaicīgi.
ES par galvenajiem jautājumiem uzskata Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu likteni un Lielbritānijas pilsoņu statusu ES; Lielbritānijas izstāšanās "rēķinu", kas aplēsts uz 60 miljardiem eiro; un robežas statusu starp Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju un ES dalībvalsti Īriju.
"Runa nav tikai par taktiku, bet - ņemot vērā ierobežoto laiku, kurā mums jāpabeidz sarunas - tā ir vienīgā iespējamā pieeja," vēstulē paziņoja Tusks.
"Un mums jābūt gataviem aizstāvēt šo loģiku gaidāmajās sarunās," viņš piebilda.
Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai ceturtdien izvērtās asu vārdu apmaiņa par gaidāmajām "Breksita" sarunām, kas ilgs divus gadus un noslēgsies ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES 2019.gada martā.
Merkele paziņoja, ka Lielbritānijai nevajadzētu lolot ilūzijas par labvēlīgu attieksmi, uz ko Meja atbildēja, pārmetot pārējām bloka 27 dalībvalstīm nostāšanos pret Londonu.
SCANPIX
27 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, sestdien samitā apspriedīs vadlīnijas "Breksita" sarunām, tostarp to, vai atbalstīt automātisku Ziemeļīrijas dalību blokā pēc Lielbritānijas izstāšanās gadījumā, ja Ziemeļīrija izdomās apvienoties ar Īriju, atklāja kāds avots Eiropadomē.
Gaidāms, ka Īrija samitā lūgs pārējās dalībvalstis atbalstīt šo ideju.
