Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Politika \ Pasaulē

ĀM izvairīga komentāros par nākamā EP prezidenta amata kandidātiem

© SCANPIX

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izvairīga savos komentāros par nākamā Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta amata kandidātiem, vienlaikus norādot, ka tā uzmanīgi seko līdzi procesiem.

Uz aģentūras LETA jautājumu par nākamo EP prezidenta amata kandidātu izvēli un to, kas būtu Latvijai pieņemamākā kandidatūra, ministrijā vien atgādināja, ka līgums par Eiropas Savienību (ES) paredz, ka EP no sava locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju. Savukārt, EP reglaments paredz detalizētus noteikumus par to, kā tiek ievēlēts EP priekšsēdētājs.

Vienlaikus ĀM arī darīja zināmu to, ka ES pamatlīgumi neparedz citu ES institūciju iesaisti EP priekšsēdētāja izvēlē. Pašlaik plānots, ka nākamo EP priekšsēdētāju Parlaments ievēlēs nākamā gada 16.-19.janvāra plenārsēdē Strasbūrā, Francijā.

Visbeidzot ministrijā atdzina, ka Latvija uzmanīgi seko līdzi procesiem EP - EP politiskajās grupās un starp EP politiskajām grupām - saistībā ar nākamā EP priekšsēdētāja izvēli. Informācijas apmaiņa notiekot arī ar citām ES dalībvalstīm.

"EP, tāpat kā ES Padome, ir ES likumdošanas institūcija. Līdz ar to, ņemot vērā esošos ES šodienas izaicinājumus un aktuālo darba kārtību, būtiski nodrošināt institucionālo stabilitāti un likumdošanas procesa pēctecību," pauda ministrijā, norādot, ka Latvijas interesēs ir arī turpmāk saglabāt konstruktīvu un ciešu sadarbību ar EP par ES darba kārtības jautājumiem.

Tomēr, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, vairākas dalībvalstis uz gaidāmo priekšsēdētāja vēlēšanām raugās ar zināmu piesardzību, ņemot vērā iespēju, ka atsevišķiem pretendentiem varētu būt atšķirīgi viedokļi par dažādiem jautājumiem, kuri pašlaik ir aktuāli, tostarp par cīņu pret Krievijas propagandu.

LETA jau vēstīja, ka labēji centriskā Eiropas Tautas partija (ETP) nominēja itālieti Antonio Tajani par savu kandidātu EP priekšsēdētāja amatam, lai tajā nomainītu Vācijas sociāldemokrātu Martinu Šulcu, kurš ir paziņojis par savu atkāpšanos janvārī.

EPP kandidātam teorētiski ir nopietnas izredzes kļūt par nākamo Eiroparlamenta vadītāju, jo šai partijai ir visvairāk deputātu Eiroparlamentā, tomēr Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās 17.janvārī sacensība var izrādīties nopietnāka par gaidīto.

Eiropas Sociālistu partija, kas ir otra lielākā grupa Eiroparlamentā, brīdinājusi, ka nepieņems EPP "monopolu". ETP pārstāvji jau vada divas citas ES institūcijas - Eiropas Komisiju (Žans Klods Junkers) un Eiropadomi (Donalds Tusks).