Pēc tam, kad Eiropas Komisija publiskoja savu sākotnējo vērtējumu par Latvijas valdības ieplānotās nodokļu reformas ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu, notika neticamais – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs publiskoja vēstījumu, no kura izrietēja, ka Eiropas Komisijā darbojas pilnīgi muļķi, bet tikai Latvijas Bankā esošie ir ļoti, ļoti gudri. Protams, šāda doma tika izteikta diplomātiski elegantā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes frāzē, ka Latvijas Bankas viedoklis ir «tuvāk Finanšu ministrijas viedoklim, ka tautsaimniecība nav pārkaršanas stadijā un strukturālais budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš EK».
Suņi (Eiropas Komisija) var riet, bet karavānai (nodokļu reformai) ir jāturpina ceļš!
Ja vēlamies būt precīzi, tad EK jau neiebilst pret Latvijas nodokļu reformu. Tā būtu EK kompetences ietvara pārsniegšana. EK norāda, ka iecerētās nodokļu reformas ietekme uz Latvijas valsts ienākumiem un izdevumiem būs tik ievērojama, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018. gadā var sasniegt 2,4% no IKP. Tāpēc tas, uz ko netieši aicina EK, ir atrast pietiekami lielus kompensējošos mehānismus, lai samazinātu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz valsts budžetu jau 2018. gadā.
No EK kritikas izriet ieteikums: ja Latvijas Saeimas vairākums vēlas veikt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu, tad jau 2018. gadā ir jāveic ļoti ievērojams nodokļu palielinājums citās nodokļu grupās.
EK nostāja ir saprotama: pieļaujot nodokļu ienākumu samazinājumu vienā grupā, kādam citam par to jāliek samaksāt. Tas nozīmē, ka, izdabājot vienām lobiju grupām, valdošajām partijām nāksies izraisīt sašutumu un neapmierinātību citās sociālajās grupās, kurām būs jāsamaksā viss rēķins par tām dzīrēm, kuras Finanšu ministrija ir iecerējusi sarīkot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un arodbiedrību konfederācijas bosiem.
Izskatās, ka visiem iedzīvotājiem un pat ierindas arodbiedrību biedriem būs jāsamaksā patiesais rēķins par tiem dīliem, kurus ar valdību slepus panāca arodbiedrību bosi, kas pārstāv nodarbināto mazākumu, un uzņēmēju organizāciju līderi, kas pārstāv pāris procentus no visiem Latvijas uzņēmumiem.
Tomēr, kā intervijā Latvijas Radio korekti norādīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, fiskālā politika un nodokļi nav vienīgās jomas, par kurām ir paustas bažas EK ziņojumā par Latviju. Tieši pretēji - EK (ne tikai EK, bet arī Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas) eksperti izteica vēl lielākas bažas par sociālās nevienlīdzības pieaugumu Latvijā. Pat Latvijas Banka atzīst, ka šīs problēmas identifikācijā EK eksperti tik lieli muļķi nemaz nav. Komentējot EK ziņojumu, Uldis Rutakste izteicās: «Viennozīmīgi - ienākumu nevienlīdzība ir nozīmīga Latvijas problēma, un tā jārisina.»
Savukārt valdība, panākusi, ka reformai publisku atbalstu ir pauduši nedaudzu biznesa grupu līderi, tagad šo atbalstu mēģina izmantot, lai nodokļu reformu aplipinātu ar treknu nodokļu pieaugumu, risinot citas problēmas. Par to ir sašutis pat Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, norādot, ka nav pieļaujami mēģinājumi apvienot nodokļu reformu ar naudas meklējumiem citām nozarēm - veselībai, autoceļiem utt. Uldis Rutkaste: «Šie jautājumi ir jārisina, taču ārpus nodokļu reformas.»
Jautrākā ideja, kuru tagad valdība mēģina izbīdīt komplektā ar nodokļu reformu, ir obligāts ikgadējs 240 eiro liels nodoklis ikvienam iedzīvotājam, kas sarunas karstumā tiek nosaukts par «veselības apdrošināšanu».
Par to padzirdot, veselības ministre Anda Čakša jau pauda viedokli, ka «daļu no valsts veselības apdrošināšanas ienākumiem varētu novirzīt mediķu algu celšanai».
No tā ir jāsecina, ka valdībā ir vērojama pilnīga nekompetence, jūklis un neizpratne par to, ar ko apdrošināšana atšķiras no brutālas nodokļu iekasēšanas.
Ja jebkuras apdrošināšanas iemaksas ir izmantojamas algu celšanai, tad alga ugunsdzēsējiem ir jāceļ, izmantojot apdrošināšanas iemaksas par apdrošināšanu ugunsgrēka gadījumiem, bet policistiem algas varēs palielināt, novirzot šim mērķim iemaksas no dzīvības apdrošināšanas utt.
Vispār ir ļoti bēdīgi. Tie, kas piedalījās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (arodbiedrību un uzņēmēju lobiju bosi), piekrita valdības manipulācijai un atbalstīja solījumu par kripatu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļus, lai par šo ieguvumu uzkrautu 240 eiro lielu obligāto veselības nodokli katram Latvijas iedzīvotājam.
Savukārt tie, kas reāli aizstāv Latvijas sabiedrības intereses, ir… Eiropas Komisijas eksperti. Izskatās, ka Latvijas sabiedrības interesēs ir uz Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi deleģēt nevis arodbiedrības darboņus, bet sabiedrības vairākuma interešu paušanai racionālāk deleģēt Eiropas Komisijas ekspertus.
