Lauksaimniecības nozare no Eiropas Savienības (ES) budžeta klaipa saņem visbiezāko riecienu, tāpēc likumsakarīgi – tieši tā stāv pirmā rindā uz aizejošās Lielbritānijas atstātā roba lāpīšanu. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir tiešmaksājumu atstāšana dalībvalstu pašu ziņā, un tas Latvijai būtu ļoti neizdevīgi. Ne tikai lauksaimniekiem, bet visiem nodokļu maksātājiem.
Milzīgie ieguldījumi Latvijas lauksaimniecībā nav radījuši jaunas darba vietas, jo cilvēku darbu aizstāj tehnoloģijas. Platībmaksājumu princips veicinājis lauksaimniecības zemju koncentrāciju vienās rokās. Daudzos gadījumos šīs rokas caur juridiskām personām pieder dāņiem, zviedriem, vāciešiem. Tādējādi, uzkraujot lauksaimniecības finansēšanu Latvijas budžetam, nauda faktiski aizceļotu pie bagātajām valstīm. Bet tā vairs nebūtu Eiropas dāvātā nauda, ko iegūstam proporcijā 1 pret 4, bet gan pašu pelnītā, un tās Latvijai vienmēr trūkst.
Kur pasmelties subsīdijas
Igauņi šo ideju sauc par lauksaimniecības denacionalizāciju - lauku atbalsta atdošanu dalībvalstu kompetencē. Arī viņiem tā būtu neizdevīga. Eiroparlamentārietis Ivari Padars (viņš divreiz ir bijis lauksaimniecības ministrs, arī Igaunijas finanšu ministrs) sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka lauksaimniecībai jāpaliek kopējai Eiropas Savienības politikai, centralizētai, jo pretējā gadījumā bagātās valstis maksās saviem lauksaimniekiem lielas subsīdijas, bet trūcīgākās daudz mazākas. Pašlaik platībmaksājumu šķēres tāpat ir milzīgas - Baltijas valstīm vieni no zemākajiem. Bet bez kopīgas subsīdiju politikas ES iekšējais tirgus tiktu kropļots vēl vairāk. Igaunijā lauksaimniecības struktūra ir citāda nekā Latvijā vai Lietuvā. Daudz vairāk mazu saimniecību, un nozarē nodarbināti tikai 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Toties vidējais atalgojums esot divreiz lielāks nekā pie mums. Taču arī viņu situācija pasliktinātos, ja subsīdijas izrietētu no pašu valsts maksātspējas.
«Lauksaimniecības denacionalizācija mums nav pieņemama,» rezumē I. Padars. Politiķis tāpēc augstu novērtē Baltijas valstu un Polijas panākto kopīgo pozīciju attiecībā uz ES lauksaimniecības nākotni.
Robs - 40 miljardi
Pagaidām gan no visām iesaistītajām pusēm izskan tikai deklaratīvi paziņojumi. Šonedēļ savu pozīciju paudis Eiropas Parlaments - ko vajadzētu, ko nevajadzētu. Tas tāpēc, ka ES daudzgadu budžeta pirmie provizoriskie skaitļi tiks nosaukti tikai maija sākumā. Taču jau tagad skaidrs, ka samazinājums būs ievērojams un tas neizbēgami skars līdz šim trekni pārbaroto lauksaimniecību. Parlaments savos optimistiskajos apsvērumos gan pavēstījis, ka «ES daudzgadu budžetā būtu jārod finansējums gan jaunām prioritātēm, gan modernai, ilgtspējīgai lauksaimniecībai un arī Eiropas trūcīgāko reģionu attīstībai», taču kuluāros iespējamais kritums tieši lauksaimniecībai tiek minēts 10 līdz pat 30% apjomā. Attiecīgi Latvijas interesēs ir darīt tā, lai šos vismaz 40 miljardus aizlāpa bagātās valstis. Principā tas arī starp rindiņām izlasāms Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministru kopīgajā deklarācijā, kas pieņemta otrdien, atbildot uz Eiropas Komisijas paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nozaru nākotni.
Vēstījums komisijai
Svarīgākie punkti deklarācijā ir prasība pabeigt tiešo maksājumu konverģenci, proti, nodrošināt līdzīgas subsīdijas visām valstīm. Saglabāt vienotā platībmaksājumu shēmu - tātad, jo vairāk zemes pieder, jo treknāka subsīdija. Un valstīm, kuras tiešmaksājumu apjomu ziņā atpaliek no citām, neuzspiest šīs naudas ieguldīšanu vides un klimata politikas pasākumos. Deklarācijā arī uzsvērts, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā jānodrošina «pienācīgi finanšu resursi» un turpmāk kopējā lauksaimniecības politikā «labāk jāatspoguļo dalībvalstu pozīcijas un pieredze». Doma - Eiropas Komisijai un Padomei jāieklausās ne tikai tajās valstīs, kas budžetu piepilda, bet arī tajās, kas no tā barojas.
«Uzsveram, ka kopējai lauksaimniecības politikai jāturpina darboties kā kopējai, modernai un pietiekami finansētai politikai, kura atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību un kurai ir izšķiroša nozīme nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas, kā arī nodarbinātības un izaugsmes nodrošināšanā lauku apvidos,» - šāds vēstījums aizsūtīts Eiropas Komisijai.
