Vēlas pārliecināt, ka Stambulas konvencijai nav slēptu mērķu
©Xinhua/Sipa USA/Scanpix

Eiropas Padomes Stambulas konvencijas mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un tai nav citu, slēptu mērķu, Eiropas Parlamenta (EP) debatēs pauda Eiropas Savienības (ES) komisārs Andruss Ansips.

Komisārs pauda cerību, ka visas valstis novērtēs konvencijas būtību - palīdzēt vardarbībā cietušām sievietēm.

Debašu laikā vairums deputātu pauda nožēlu, ka valstis, kuras nav ratificējušas konvencijas, tai skaitā arī ES Padomes prezidējošā valsts Bulgārija, neuzskata konvenciju par piemērotu instrumentu cīņā ar vardarbību pret sievietēm. Deputāti norādīja, ka nevēlēšanās ratificēt konvenciju bieži saistīta ar maldīgu izpratni par vārda "dzimums" lietojumu konvencijā.

Savukārt vairāki deputāti asi vērsās pret konvencijas teksta "ideoloģisko bagāžu" un tajā iekļauto dzimuma definīciju. Viņi uzsvēra, ka šis jautājums nav ES pārziņā un aicināja respektēt "katrā sabiedrībā noteikto kārtību".

Jau ziņots, ka līdz šim tikai 17 ES valstis ratificējušas Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. To ratificējušas Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija.

Stambulas konvencija - visaptverošākais starptautiskais līgums vardarbības pret sievietēm novēršanai - tika pieņemta 2011.gadā. Tā stājās spēkā 2014.gada augustā, bet ES to parakstīja 2017.gada jūnijā.

Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.

Vienlaikus vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauduši atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības "Musica Baltica" vadītāja Solvita Sējāne un citi.

 
Komentāri 6 Skatīt [6]
Skatīt komentārus [6]