Latvijā un Lietuvā tēriņi aizsardzībai veido 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Igaunijā šis finansējums sasniedz 2,4%, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.
Igaunijā finansējums aizsardzībai ir arī lielākais starp ES dalībvalstīm. Tai seko Grieķija (2,1% no IKP), Lielbritānija (2%) un Francija (1,8%).
Tāds pats tēriņu apjoms aizsardzībai kā Latvijā un Lietuvā ir arī Polijā.
Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā (0,4%), kā arī Maltā un Austrijā (0,6%).
ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2016.gadā bija 1,3% no IKP.
Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 4,4% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 4,6%, bet Igaunijā - 6%.
Lielāks finansējums aizsardzībai, ņemot vērā attiecību pret kopējo izdevumu apjomu, nekā Lietuvā un Latvijā bijis Lielbritānijā - 4,8%. Aiz Baltijas valstīm seko Grieķija (4,3% no kopējiem valsts izdevumiem), Polija un Kipra (abās valstīs 3,9%), Francija (3,2%) un Bulgārija (3,1%), bet zemākais apjoms bijis Luksemburgā (1%) un Īrijā (1,1%).
ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu 2016.gadā bija 2,9%.
