Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, lai mēģinātu panākt vienošanos "Breksita" izstāšanās jautājumos.
Eiropas Savienība (ES) vēlas redzēt progresu trīs jomās - pilsoņu tiesības, finanšu saistību nokārtošana, kā arī Īrijas un Ziemeļīrijas robeža. Tikai pēc šo jautājumu nokārtošanas ES līderi būs gatavi atbalstīt pāriešanu uz sarunām par turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un ES.
ES uzsvēra, ka Mejas un Junkera darba pusdienas ir pēdējais termiņš, lai panāktu progresu tā dēvētajos šķiršanās jautājumos. Pretējā gadījumā ES samitā 15.decembrī nebūs iespējams atbalstīt sarunu uzsākšanu par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES pēc izstāšanās no bloka.
Panākt vienošanos pirmdien būs grūti, bet tas ir iespējams, ziņu aģentūrai AFP atzina kāds augsta ranga ES diplomāts.
Londona savukārt ir noraidījusi šo ES termiņu. Lielbritānijas valdības preses pārstāvis norādīja, ka vēl priekšā daudz diskusiju, bet pirmdiena būs svarīgs pieturas punkts ceļā uz decembrī gaidāmo ES samitu.
Mejas birojs vēsta, ka sarunas notikušas arī nedēļas nogalē.
Mejai, Lielbritānijas "Breksita" ministram Deividam Deivisam un Mejas "Breksita" padomniekam Oliveram Robinsam šodien Briselē paredzētas darba pusdienas ar Junkeru, EK "Breksita" sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē un Junkera kancelejas vadītāju Martinu Zelmairu.
Scanpix
Meja tiksies arī ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku.
Oficiāls lēmums par sarunu aizkavēšanos nav gaidāms ātrāk par trešdienu, kad Barnjē ziņos EK un pēc tam sasauks preses konferenci.
Tusks brīdinājis, ka nespēja šomēnes vienoties izstāšanās jautājumos var likt ES pārdomāt, vai vispār iespējams visaptverošs "Breksita" izstāšanās līgums. Tas savukārt nozīmētu haotisku izstāšanos ar tālejošām ekonomiskās sekām.
Pēc ilgstoša strupceļa, Londonai un Briselei ir izdevies vienoties par nozīmīgo "šķiršanās rēķinu". Mediji vēsta, ka Apvienotā Karaliste piekritusi, izstājoties no bloka, samaksāt 45 līdz 55 miljardus eiro.
Tiesa gan, šīs mediju ziņas nedz Brisele, nedz Londona nav apstiprinājušas.
Tagad par lielāko problēmu kļuvusi Īrijas un Ziemeļīrijas robeža. Tusks paziņojis, ka ES neakceptēs Lielbritānijas piedāvājumu, ja Īrija nebūs ar to mierā.
Robežkontroles punktu atjaunošanu uz 499 kilometrus garās Ziemeļīrijas un Īrijas robežas traucētu apmēram 30 000 cilvēku, kas to ikdienā šķērso, lai dotos uz darbu, kā arī palielinātu birokrātisko slogu uzņēmumiem.
Pastāv arī bažas, ka robežkontroles atjaunošana Ziemeļīrijā varētu atjaunot starpkopienu spriedzi, kas kopš 1998.gadā panāktā izlīguma ir pierimusi, kā arī veicināt kontrabandu.
Tādēļ izskanējuši aicinājumi Londonai izdomāt veidu, kā izvairīties no stingras robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Joprojām neatrisināts ir arī jautājums par Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām un citās ES valstīs dzīvojošo britu tiesībām. Brisele uzstāj, ka ES pilsoņus tiesības arī turpmāk jābūt garantētām ar ES tiesību normām, kuru uzraudzība jāatstāj ES Tiesas jurisdikcijā.
Londona savukārt atsakās pēc izstāšanās no bloka pakļauties ES Tiesas jurisdikcijai.
Par šī jautājuma nopietnību liecina arī Junkera plānotā tikšanās ar Eiropas Parlamenta (ES) "Breksita" darba grupu pirms tikšanās ar Meju.
""Breksita" sarunās nauda ir viena no problēmā, bet tā nav lielākā," norādīja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas vadītājs EP Manfrēds Vēbers.
"Mēs esam daudz vairāk nobažījušies par faktu, ka līdz šim apstājušās sarunas par ES pilsoņu tiesību aizsardzību pēc "Breksita" un par Īrijas jautājumu," sacīja Vēbers.
