Eiropas Savienība: Meja rosina pēc "Breksita" īstenot divu gadu pārejas periodu 3 komentāri
 
Eiropas Savienība

Meja rosina pēc "Breksita" īstenot divu gadu pārejas periodu

 
Elionas2/pixabay.com

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien Florencē rosināja iesviest divu gadu pārejas periodu pēc tam, kad viņas vadītā valsts būs izstājusies no Eiropas Savienības (ES).

Pārejas posmā Lielbritānija, skatoties plašā mērogā, principā saglabātu esošās attiecības ar Briseli, liecina premjeres sacītais.

Meja savā "Breksitam" veltītajā runā arī uzsvēra, ka Lielbritānija turpinās pildīt saistības bloka pašreizējā budžeta ietvaros līdz 2020.gadam.

Viņa paziņoja, ka Lielbritānijai pārejas perioda laikā jāspēj piekļūt Eiropas vienotajam tirgum, piebilstot, ka nevienai ES dalībvalstij nevajadzētu "maksāt vairāk vai saņemt mazāk".

Lielbritānijas ieguldījums ES budžetā divus gadus būtu vismaz 20 miljardi eiro.

Premjere arī pauda apņēmību turpināt Lielbritānijas dalību Eiropas drošības saglabāšanā.

"Mēs vēlamies būt jūsu stiprākais draugs un partneris, ES un Lielbritānijai uzplaukstot plecu pie pleca," sacīja Meja.

Meja runas laikā uzsvēra Lielbritānijas un pārējo ES dalībvalstu kopīgās vērtības. Viņa arī norādīja, ka "Breksita" sarunu izjukšanas gadījumā iegūs tikai tie, kas iestājas pret demokrātiju, liberālismu un brīvo tirdzniecību.

"Kaut arī Lielbritānijas aiziešana no ES neizbēgami ir grūts process, mūsu visu interesēs ir panākt, lai sarunas izdodas," viņa paziņoja, uzrunājot Itālijas biznesa līderus un diplomātus.

"Ja mēs cietīsim neveiksmi vai būsim sašķelti, vienīgie labuma guvēji būs tie, kuri noraida mūsu vērtības un iestājas pret mūsu interesēm," paziņoja premjerministre.

Meja Florencē norādīja, ka šī Itālijas pilsēta Renesanses laikā kļuva bagāta ar tirgošanos un banku palīdzību, tādā veidā uzsverot savu vēlmi padarīt Lielbritāniju par nozīmīgu tirdzniecības lielvalsti pēc izstāšanās no ES.

Lai arī Meja piedāvāja divu gadu pārejas periodu, kā arī pauda zināmu piekāpšanos jautājumā par Lielbritānijas finansiālo saistību pildīšanu un ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē pēc tās aiziešanas no bloka, ar to var nepietikt, lai ES amatpersonas sarunās būtu gatavas virzīties tālāk.

Jautājums par summu, ko Lielbritānijai nāksies samaksāt, izstājoties no ES, lai segtu savas esošās saistības pret bloku, kļuvis par vienu no svarīgākajiem klupšanas akmeņiem "Breksita" sarunās.

Meja ir vairākkārt uzsvērusi, ka Lielbritānija pildīs saistības, tomēr "Breksita" atbalstītāji konservatīvo vidū ir izdarījuši spiedienu uz viņu samazināt gaidāmo izstāšanās rēķinu.

Lielbritānija, kas ir ES dalībvalsts kopš 1973.gada, 2019.gada martā kļūs par pirmo valsti, kas bloku pametusi.

Eiropas Komisijas (EK) "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē atzinīgi novērtēja Mejas runas "konstruktīvo raksturu", bet sacīja, ka nogaidīs, līdz dzirdēs konkrētus priekšlikumus, sevišķi par naudu.

Barnjē norādīja, ka Lielbritānijai, ja tā vēlas pēc izstāšanās no ES saglabāt piekļuvi vienotajam tirgum, jāievēro visi attiecīgie noteikumi.

Lielbritānijas vēlētāji referendumā pirms 15 mēnešiem nobalsoja par valsts izstāšanos no ES un pirms sešiem mēnešiem Meja sāka oficiālo izstāšanos procesu, kas ilgs divus gadus.

Kamēr Brisele arvien uzstājīgāk pieprasa no Londonas viest skaidrību par tās plāniem "Breksita" īstenošanai, Lielbritānijas valdībā trūkst vienprātības par to, kā un ko darīt. Šīs sašķeltība labi redzami izpaudās pagājušajā nedēļā, kad Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons izklāstīja pats savu redzējumu par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc "Breksita".

Komentējot Mejas runu, Džonsons sacīja, ka tā bijusi pacilājoša.

Lai gan Meja neatsauca savus agrākos draudus aiziet no "Breksita" sarunām, viņa pauda optimismu, ka vienošanos izdosies panākt.

Runājot par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā pēc "Breksita", Meja pauda pielaidīgāku nostāju par viņu tiesību pārraudzības nodošanu Eiropas Tiesai.

Meja sacīja, ka vienošanās, kas beigās tiks panākta ar Briseli, tiks iedzīvināta Lielbritānijas likumos, lai nodrošinātu, ka parlaments nākotnē to nevar mainīt.

Lielbritānijas tiesas varētu ņemt vērā arī Eiropas Tiesas lēmumus spriedumu pieņemšanā, viņa piebilda.

Taču Meja noraidīja Eiropas Tiesas iespējamo lomu nākotnes tirdzniecības attiecībās starp Lielbritāniju un ES, kā arī noraidīja ideju, ka Lielbritānija attiecībās ar ES varētu pieņemt līdzīgu modeli, kāds pašreiz ir Norvēģijai, vai arī noslēgt tādu brīvās tirdzniecības līgumu, kādu nesen noslēdza ES un Kanāda.

"Tā vietā būsim radoši, kā arī praktiski, izstrādājot ambiciozas ekonomiskās partnerattiecības," paziņoja Meja.

ES līderi, izņemot Meju, sapulcēsies uz samitu 19. un 20.oktobrī, kad lems, vai "Breksita" sarunas var turpināties.

Komentāri [3]
#
Raimonds 23.septembris 2017 7:55 atbildēt
Angļi ... viņi sevi vispār neuzskata par eiropiešiem ... un viņu nokļūšana ES, tā bija dabas kļūda ... kura tagad tiek labota ...
Izstājoties no Eirokolhoza viņi dzīvos vēl labāk ... un tāds jau ir viņu mērķis.
 
#
Es » Raimonds 23.septembris 2017 15:47 atbildēt
Tieši tas pats par krievijas impērijas sastāvdaļām. Vai ne raimik?
 
#
adelis 22.septembris 2017 19:31 atbildēt
pareizi arī darīja..nu bija par traku.. nav jau no gumijas..ceru, ka sekos arī pārējās valstis.neviena impērija nav mūžīga nu it īpaš,i ja tā balstās uz autoritarisma un iebiedēšanas principa.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers