Eiropas Parlamenta (EP) lielākā politiskā frakcija – Eiropas Tautas partiju (ETP) grupa – arvien lielāku izpratni izrāda par Baltijas valstu attiecībām ar Krieviju, tās maigās un militārās varas potenciālajiem draudiem un to mazināšanā savu lomu redz arī Eiropas Savienības (ES) drošības spēku attīstīšanā. Par to ES prezidējošās valsts galvaspilsētā Tallinā arī tika spriests ETP politiskās vadības sanāksmē, kurā piedalījās arī grupas vadītājs Manfrēds Vēbers. Vēbers EP ievēlēts no Vācijas, Bavārijā vadošās Kristīgi sociālās partijas (CSU), ir nosacīti jaunās paaudzes politiķis, kas 2003. gadā 29 gadu vecumā kļuva par jaunāko Bavārijas deputātu, bet 2004. gadā jau tika ievēlēts EP un pašlaik ir jaunākais frakciju vadītājs Eiroparlamentā. Neatkarīgā ar Vēberu sarunājās par iniciatīvām ES drošības jomā, Krievijas un Brexit ietekmi uz to, kā arī bēgļu problemātiku un gaidāmajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām.
Neatkarīgā: - Vai tā ir sakritība, ka neilgi pirms Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad Tallinā vienlaikus notiek gan ES valstu aizsardzības ministru tikšanās, gan ETP konference par drošības jautājumiem, tostarp nostāju pret Krieviju un tās potenciāli radītiem drošības riskiem?
Manfrēds Vēbers: - Par to, ka, iespējams, līdz pat 100 000 karavīru saskaņā ar NATO aplēsēm (pēc Krievijas informācijas vien 12 700) maršēs gar ES valstu robežām, jāuztraucas ne tikai NATO, bet arī mums. Šīs mācības lieku reizi aktualizē ES aizsardzības sistēmas svarīgumu. Īpaši svarīgi tas ir Baltijas valstīm, un arī ar šo ETP politiskās vadības sanāksmi Tallinā vēlamies paust Eiropas atbalstu Baltijas valstīm. Ja ES ir vienota, tad arī Baltijas valstis var justies droši. Krievijas un Baltkrievijas mācības, tāpat kā Krievijas kiberaktivitātes, lieku reizi parāda, ka aktīvāk jāstrādā pie tā, lai NATO ietvaros izveidotu stabilu Eiropas pīlāru, jāveido kopīga Eiropas drošības sistēma, lai spētu garantēt drošību visā Eiropā.
- Ko konkrēti varat darīt? Un vai Eiropas drošību nepavājinās Liebritānijas izstāšanās no ES?
- Brexit, tieši otrādi, veicinājis durvju atvēršanu sarunām par Eiropas aizsardzības spēkiem. Iepriekš Lielbritānija tamlīdzīgas iniciatīvas gadiem ilgi bloķēja, bažījoties par funkciju dublēšanos ar NATO. Bet jau pirms gada notikušajā ES valstu vadītāju samitā Bratislavā pirmo reizi parādījās dinamika ES militārās sadarbības jomā, jo briti to vairs nebloķēja. Un pēc tam jau Briselē nolēmām, ka būs ES militārais štābs, kas pārraudzīs un koordinēs nemilitārās aktivitātes, tāpat pērn novembrī panākta vienošanās palielināt Eiropas Aizsardzības aģentūras budžetu. Brexit kopīgajai Eiropas aizsardzībai ir nevis kaitējusi, bet ieviesusi progresu.
Ar Lielbritāniju paliekam partneri NATO, tur Lielbritānija ir militāra lievara. Bet ES aizsardzības sistēmas izveidē Lielbritānija pastāvīgi meta sprunguļus riteņos.
Ja gribam runāt par kopīgu ES aizsardzības sistēmu, tad mums jārunā nevis teorētiski, bet ļoti praktiski - ko konkrēti varam darīt. Varu minēt divus piemērus. Mūsdienās karš nenotiek tikai ar ieročiem rokās, tas lielā mērā notiek internetā. Baltijas valstīm kiberkara tēma ir ļoti aktuāla un tai jāpievērš uzmanība. Mums nepieciešami vairāk šīs jomas ekspertu, kas aizsargā mūsu interneta telpu, jābūt iespējai kopīgi satīkloties un sadarboties, jāveido kopīga ES valstu kibervienība, kas rūpētos par ES valstu kibertelpu, uzbukumiem, aizsardzību, jo katrai valstij atsevišķi ar to cīnīties ir grūti.
- Un Lielbritānija te vairs nepiedalīsies.
- Tā kā Lielbritānija ir izstāšanās procesā, ar to nerēķināmies. Domāju, ka pēc pāris gadiem Lielbritānija skaudri sajutīs, ko tā zaudējusi, atstājot Eiropas kopienu. Bet nevaram arī Lielbritāniju skatīt ārpus Eiropas kontinenta attīstības konteksta.
Otrs piemērs ir ar dronu tehnoloģijām, kas ir ļoti dārgas, bet modernās aizsardzības apstākļos tās ir absolūti nepieciešamas. Piemēram, Baltijas valstis, arī Austrija, Beļģija, nav spējīgas pašas finansēt dronu tehnoloģiju attīsību, tāpēc vajadzētu ES vienību, kas finansētu, attīstītu un uzturētu šo nozari.
- Šis process jau ir aizsākts?
- Par to diskutējam te, Tallinā. ETP ir lielākā un ietekmīgākā EP frakcija, tai ir 216 no 751 EP deputāta, tai piederīgs ir arī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajani, valstu vadītāji - Spānijas premjers Marjano Rahojs, Vācijas kanclere Angela Merkele. Ceru, ka pēc šoruden gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām, kad valdība saņems jaunu vēlētāju mandātu, šīs iniciatīvas varēs attīstīt tālāk kopā ar Franciju. Mēs pašlaik veicam tam priekšdarbus. Svarīgi, ka tie ir nevis vispārīgi postulāti, bet konkrēti piedāvājumi, tostarp kiberkara un dronu tehnoloģijām, kas nepieciešamas kopējai Eiropas aizsardzības sistēmai.
Tāpat ļoti praktisks jautājums, kas jārisina, ir par transporta, bruņoto spēku grupu pārvietošanas kapacitāti, jo īpaši netālu no Krievijas robežām. Šī kapacitāte šodien ir nepietiekama, bet daudzas valstis nevar atļauties pašas to nodrošināt. Par to varētu parūpēties ES vienības, kas arī tiktu demokrātiski kontrolētas no EP puses.
- Daudz tiek spekulēts par to, vai Brexit varētu notikt laikā, ņemot vērā iestrēgušās vienošanās.
- Pulkstenis tikšķ, Lisabonas līgumā skaidri noteikts, ka divu gadu laikā pēc dalībvalsts uzteikuma tai ir jāizstājas, un 2019. gada martā Lielbritānija vairs nebūs ES dalībvalsts. Tas ir šodienas juridiskais rāmis. Laiks iet, un esam pārsteigti, ka Londona īsti nespēj definēt, ko tā vēlas nākotnē. Pašlaik aktuālas ir trīs tēmas: kā garantēt Londonā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības un drošību, robeža starp Ziemeļīriju un Īriju, kā arī izstāšanās rēķins, kuram jābūt skaidram un apmaksātam līdz ar aiziešanu, - par ko pašlaik ir liels konflikts.
- Svarīgs drošības elements NATO ir Turcija, kas ES arī ir īpaši svarīga kontekstā ar cīņu pret nelegālo migrāciju un terorismu. Kamēr ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Federika Mogerīni paudusi, ka Turcija ir un paliek ES kandidātvalsts un aicinājusi neslēgt Turcijas uzņemšanas ES procesu, Merkele un arī jūs esat pauduši nepiekāpīgu nostāju. Nebaidāties, ka Turcijas atstumšana no ES var ietekmēt arī drošību ES minētajā kontekstā?
- ETP frakcijā jau pirms trīs gadiem definējām, ka Turcija nekļūs par ES dalībvalsti. Tas ir fiksēts un nav mainīts. Mūsuprāt, Turcijas uzņemšana nebūtu pareiza, turklāt arī pēdējos mēnešos Turcija ar tās pamatlikuma reformu ir fundamentāli mainījusies, vasarā vairāki ES pilsoņi tika ieslodzīti politisku iemeslu dēļ - Turcija lieliem soļiem attālinās no Eiropas vērtībām. Un šis ir īstais laiks godīgi pateikt, ka pilnvērtīga Turcijas dalība ES nav iespējama. Punkts! Diskutējam ar citām EP frakcijām par sarunu iesaldēšanu, cenšamies panākt, lai tiktu apturēti pievienošanās sarunu maksājumi, jo nevēlamies, lai ar ES naudu tiktu finansēts Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans un viņa politika. Tāpēc vajadzīga skaidrība un godīgums. Arī vadošie politiķi Vācijā, kanclere Angela Merkele un SDP kanclera amata kandidāts Martins Šulcs pauduši, ka nākamajā Eiropas Padomes sanāksmē par šo ir jālemj.
- Par abu minēto kanclera amata kandidātu galveno diskusiju tēmu kļuva nevis SDP akcentētie sociālie jautājumi, bet bēgļu krīze, izraidīšana un islāms. Jūs arī uzskatāt, ka šīs ir galvenās vēlētājus satraucošās problēmas, vai vienkārši politiķi meklē vēlētājus emocionāli uzrunājošas tēmas?
- Manuprāt, TV duelī tika skartas tās tēmas, kas cilvēkus Vācijā visvairāk uztrauc. Vācijas ekonomikai klājas ļoti labi, sociālais taisnīgums nav gluži toptēma, jo kopumā cilvēkiem klājas labi - tika palielinātas pensijas, sociālā sistēma, slimo kases darbojas, cilvēki var justies labi aprūpēti. Nedrošība, Putins, Tramps, Erdogans, Brexit, bēgļi ir tēmas, kas cilvēkus satrauc, un uzskatu, ka tās arī pamatoti tika aktualizētas. Ir jāatgādina, ka ir stiprinātas robežas, kā dēļ nelegālo bēgļu plūsma no Grieķijas ievērojami mazinājusies, vasarā arī apstādināta imigrācija no Vidusjūras. Eiropa pastiprinājusi robežas, un nelegālā imigrācija, kad netiek kontrolētas pases, ir apstādināta.
- Domājat, ka globālā drošības tēma cilvēkus uzrunās vairāk nekā iekšpolitiskās tēmas? Un līdz ar to arī par starptautisko līderi kļuvušās Merkeles pozīcijas ir pārliecinošākas?
- Tas ir viens no būtiskiem argumentiem, uz kā CDU/CSU Vācijā balsta kampaņu, - ar Merkeli priekšgalā varam garantēt stabilitāti Vācijā, Eiropā. Un ļoti svarīgi šo stabilitāti sasaistīt ar Eiropas partnerību. Merkele ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, abas lielās ES valstis iestājas par stipru Eiropu, ES drošības, ārpolitikas un kopīgās valūtas eiro stiprināšanu. Tiesa, arī Šulcs ir pārliecināts eiropietis, viņam ar Merkeli šajā jomā nav pretrunu.
- Vai pēc tam, kad Krievija ietekmējusi ASV prezidenta vēlēšanas, Vācijas politiķi nebaidās no kādiem tās kiberuzbrukumiem, dezinformācijas vai cita veida ietekmes uz Vācijas Bundestāga vēlēšanām?
- Pēc ASV prezidenta vēlēšanu un dažu citu valstu vēlēšanu pieredzes, kur Krievijas ietekme bija acīm redzama, mums Vācijā jābūt modriem, lai ar propagandu, nepatiesām un viltus ziņām netiktu ietekmēti Vācijas vēlētāji. Svarīgākais, lai mums būtu izglītoti, pašapzinīgi vēlētāji, kas izprot propagandas darbību un pieiet šādai informācijai kritiski. Manuprāt, cilvēki šodien attiecībā uz dezinformāciju, propagandu ir izglītotāki un kritiskāki nekā pirms gadiem.
Vācijā esam vienoti attiecībā uz nostāju pret Krievijas politiku un atbalstām Ukrainas pozīciju.
- Domājat, populisma vilnis Eiropas politikā jau ir beidzies?
- Nē. Ir būtiski panākumi cīņā ar populismu Austrijas prezidenta vēlēšanās (galēji labējās Brīvības partijas kandidātam Norbertam Hoferam tomēr neizdevās pārspēt bijušo zaļo līderi Aleksandru van der Bellenu), Francijā ar Makrona uzvaru un Marinas Lepēnas zaudējumu. Nīderlandes parlamenta vēlēšanās varbūt panākumi nebija tik labi, kā gaidījām, tomēr labējie populisti neguva pārsvaru. Tas motivē un stiprina tos, kas nākotnē grib veidot cieņpilnu sadarbību starp valstīm, nevis piedzīvot trulu nacionālismu. Bet šī cīņa vēl nav uzvarēta. Tāpēc mums, ES, svarīgi parādīt tās sasniegumus, to, ka mēs rūpējamies par cilvēku interesēm, stiprinām ārējās robežas, lai aizsargātu Eiropu no nelegālās imigrācijas, mafijas, organizētās noziedzības. Īpaši ES dienvidvalstīm, Sicīlijā, Grieķijā, Spānijā, kur daudzi jauni cilvēki ir bez darba, ir svarīgi parādīt, ka veicinām arī ekonomisko izaugsmi. Te svarīga ir ziņa par ES ekonomikas izaugsmi 2% apmērā, kas ir vairāk nekā ASV. ES politikā ļoti svarīgi runāt ne tikai par krīzēm, bet arī par sasniegumiem, to, kā ES cilvēku ikdienu padara labāku.
- Vai līdz ar ES tiesas lēmumu, noraidot Ungārijas un Slovākijas sūdzību par 12 000 bēgļu sadali starp ES valstīm, strīdiem par bēgļu uzņemšanu pielikts punkts?
- Tiesas lēmums ir svarīgs starpsolis, kas pasaka, ka ES ir tiesiska savienība, un sagaidāms, ka katrs tās dalībnieks respektē tiesas lēmumu. Tiesiskums un tiesas lēmumu respektēšana ir mūsu kopādzīvošanas bāze gan valstiskā, gan Eiropas līmenī. To, ko neatkarīga, juridiska institūcija ir nolēmusi, ir jārespektē - tā vairs nav politiska diskusija par to, kas mums patīk vai nepatīk!. Pretējā gadījumā tiek grauti kopādzīvošanas pamati.
Tas gan ir tikai konkrēts lēmums par noteikta bēgļu skaita uzņemšanu, bet mums ir vajadzīgs ilgtermiņa migrācijas risinājums, jo Sīrijā un arī citās valstīs nav vienreizējas krīzes. Eiropai jārod fundamentāls risinājums, ilgtermiņa atbilde, kur, protams, Ungārijai un arī Baltijas valstīm var būt savas nacionālās pozīcijas, kuras visas, liekot uz galda, tomēr ir sasniedzams konsenss. Un tiesas lēmums pēc garām migrācijas debatēm beidzot paver iespējas imigrācijas ilgtermiņa risinājumu debatēm. Vispirms jādomā par robežu aizsardzību, un, otrkārt, jābūt skaidrai nostājai, ka neceļam arī mūri cilvēkiem, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība, kuriem ir dzīvības draudi, - esam kristīgs kontinents un esam atvērti palīdzībai. Nav taču tik grūti mūsu robežas stiprināt un ar visu likumu bardzību vērsties pret to pārkāpējiem, bet vienlaikus parādīt, ka esam izpalīdzīgs kontinents! Šīs divas puses jāsaliek kopā, un ceru, ka ES tiesas lēmums tam palīdzēs.
Treškārt, jāpievēršas Āfrikai, lai arī no Baltijas perspektīvas tā šķiet tālu, eiropieši nevar ilgi dzīvot mierā un labklājībā, ja Āfrikai klājas slikti. Mums jācenšas tur radīt kādas perspektīvas. Tie ir trīs pamatakmeņi, lai ilgtermiņā risinātu migrācijas problēmas.
