Sestdien Briselē paredzētajā samitā 27 Eiropas Savienības valstu līderi plāno apstiprināt vadlīnijas gaidāmajās sarunās ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no ES.
Dokumenta projekts liecina, ka beidzamo nedēļu laikā ES nostāja kļuvusi stingrāka jautājumos, kas attiecas uz tās dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo vai tikai plāno pārcelties uz Lielbritāniju, naudu, ko britiem vēl jāiemaksā ES kopējā budžetā, un Londonas Sitijas cerībām saglabāt Eiropas finanšu centra statusu. Pašas Brexit sarunas varētu sākties jūnija vidū, pēc tam, kad Apvienotajā Karalistē būs notikušas ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Trešdienas vakarā Apvienotās Karalistes premjeres Terēzas Mejas rezidencē uz darba vakariņām bija ieradušies Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un gaidāmo Brexit sarunu vadītājs no ES puses Mišels Barnjē, kā arī viņa britu kolēģis Deivids Deiviss. Reuters vēsta, ka pēc sarunām abas puses nākušas klajā ar saturiski skopiem un diplomātiskiem paziņojumiem par «konstruktīvu tikšanos», bet T. Mejas preses dienests atklāja - premjere Ž. K. Junkeram sacījusi, ka vēlas «dziļas un īpašas attiecības» ar ES. Iepriekš T. Mejai bijušas divpusējas tikšanās ar Eiropas Padomes vadītāju Donaldu Tusku un Eiroparlamenta prezidentu Antonio Tajāni, taču arī pēc tam nekādi skaļi paziņojumi nav izskanējuši. Kā norāda Reuters - vadošās amatpersonas abās Lamanša šauruma pusēs pagaidām vēl cenšas nenokaitēt attiecības, un arī T. Mejas tonis kļuvis krietni pielaidīgāks, nekā tas bija pagājušajā vasarā neilgi pēc Brexit referenduma.
Tikmēr ES pozīcija kļūst aizvien stingrāka. Brisele, saņemot atbalstu no visām savienībā palikušajām dalībvalstīm, ir gatava uz sarunām doties ar jau iepriekš deklarēto nostāju - jebkāda vienošanās, kas tiks panākta, Apvienotajai Karalistei būs mazāk izdevīga nekā tad, ja šī valsts būtu palikusi ES sastāvā. Eiropas amatpersonas atgaiņājas no termina britu sodīšana, taču vienlaikus cenšas novērst situāciju, kad Brexit piemērs varētu šķist vilinošs vēl kādai dalībvalstij. «Beigās briti nedabūs visu to, ko vēlas,» nule kā intervijā Die Welt paziņojusi ES iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāre Elžbeta Beņkovska.
Starptautisko ziņu aģentūru rīcībā jau pirms dažām dienām nonāca sestdienas samitā apstiprināmā dokumenta projekts, kura tekstu M. Barnjē vairākas nedēļas saskaņojis ar ES valstu diplomātiem. Britu pusei tajā ir vairāki nepatīkami pārsteigumi, norāda The Guardian, vēršot uzmanību uz trim galvenajiem aspektiem. Pirmkārt, ES vēlas panākt, lai briti savienības budžetā iemaksātu visu to summu, kas tika saskaņota 2014. gadā, pieņemot kārtējo septiņu gadu budžetu. Proti, lai gan saskaņā ar Lisabonas līguma 50. pantu, kas izstāšanās sarunām atvēl ne vairāk kā divus gadus, jau 2019. gada 30. martā Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES sastāvdaļa (ar vai bez vienošanās), savas finansiālās saistības attiecībā pret savienību tai nāksies pildīt līdz pat 2020. gada 31. decembrim. Tiesa, summa vismaz pašlaik paliekot tā pati iepriekš nosauktā - ap 60 miljardiem eiro.
Otrais punkts attiecas uz Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem - tiek lēsts, ka pašlaik tādu esot 3,4 miljoni. Brisele vēlas, lai tiem, kuri Apvienotajā Karalistē nodzīvojuši vismaz piecus gadus, automātiski, neliekot nekādus birokrātiskus šķēršļus, tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un nodrošinātas visas britu likumdošanā paredzētās sociālās garantijas un tiesības, piemēram, uz ģimeņu apvienošanu. Šī prasība nav pārmērīga, un T. Mejas valdība iepriekš likusi saprast, ka tai piekritīs, protams, apmaiņā pret to, ka līdzīgas garantijas saņems ES kontinentālajās valstīs dzīvojošie britu pilsoņi. Taču ir kāda nianse - ES uzskata, ka līdz brīdim, kamēr Apvienotā Karaliste nebūs oficiāli atstājusi savienību, citu ES valstu pilsoņiem joprojām jāsaglabā tiesības iebraukt un strādāt šajā valstī, attiecinot uz viņiem visas garantijas - citiem vārdiem sakot, tās jāpiešķir arī tiem, kuri Apvienotajā Karalistē ieradušies 2019. gada 29. martā. T. Meja iepriekš ir solījusi, ka jau Brexit sarunu laikā pakāpeniski sāks ierobežot imigrantu skaitu, taču tagad izskatās, ka šo solījumu nemaz nebūs tik vienkārši pildīt, un opozīcijā esošo liberāldemokrātu līderis Tims Ferons sarunā ar The Guardian uzsvēris, ka Briseles prasības ir spēcīgs trieciens premjerei. Tajā pašā laikā, ņemot vērā valdošo nenoteiktību, nav pamata apgalvot, ka citu ES valstu pilsoņi lielā skaitā pašlaik dotos uz britu salām.
Un visbeidzot, Brisele nesteidzas Apvienotajai Karalistei solīt ciešu sadarbību nākotnē. Tā atkārtoti noraidījusi Londonas ideju rīkot paralēlas sarunas par jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu, uzsverot - sākumā izstāšanās, bet tikai pēc tam sarunas par jaunu attiecību veidošanu. Tas attiecas arī uz Londonas finanšu centru Sitiju, turklāt īpaši norādīts - ja kaut kad nākotnē Sitija cer darboties ES finanšu tirgū, tai būs jādarbojas saskaņā ar savienības noteikumiem un regulām.
