Eiropas Parlaments ir cieši apņēmies stingri kontrolēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), nodrošinot godīgu un līdztiesīgu attieksmi gan pret Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, gan ES dzīvojošajiem britiem.
Deklarāciju, kurā Eiropas Parlaments paģērē privilēģiju apstiprināt katru ar Brexit saistīto lēmumu, apstiprināja ar divu trešdaļu eiroparlamentāriešu atbalstu. Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tadžani uzskata, ka tas ir pietiekami skaidrs signāls gan Lielbritānijai, gan Eiropadomei, ka izstāšanās sarunu procesā netiks pieļauti nekādi izņēmumi vai privilēģijas, kas nav iedomājamas bez dalības Eiropas Savienībā.
Parlaments arī uzsver, ka Lielbritānija joprojām ir ES dalībvalsts un tāda būs līdz brīdim, kad izstāšanās process būs pabeigts. Līdz tam Lielbritānijai nav tiesību vienpusēji atteikties no pienākumiem, kurus tai uzlikusi iestāšanās savienībā. Tajā skaitā no ikgadējās iemaksas ES budžetā vai ierobežot ES dalībvalstu pilsoņu brīvu pārvietošanos pagaidām vēl 28 dalībvalstu blokā.
Eiroparlaments arī uzstāj, ka sarunas par pārejas periodu var tikt uzsāktas tikai tad, kad panākts būtisks progress sarunās par izstāšanās noteikumiem. Savukārt pārejas periods pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi ES, nedrīkstēs būt ilgāks par trim gadiem.
Jautājums par nosacīto soda naudu, kuru būs jāmaksā Lielbritānijai par ES pamešanu, deklarācijā aizskarts uzmanīgi. ES pārstāvošais Brexit sarunu vadītājs Gijs Verhofstads skaidro, ka Eiroparlaments rezolūcijā neuzstāj uz konkrētu summu, jo vispirms vēlas vienoties par principiem, kā tā aprēķināma. Kad šie priekšdarbi būs izdarīti, būs vieglāk izdarīt aprēķinus.
Eiroparlaments nav aizmirsis arī sarežģīto situāciju, kurā līdz ar Brexit nonāks Īrijas un Lielbritānijas sastāvā esošās Ziemeļīrijas iedzīvotāji. Pateicoties ES politikai, šobrīd starp abām valstīm ir tikai nomināla robeža. Taču Brexit balsojums satraucis īrus, ka, Lielbritānijai pametot ES, starp abām valstīm varētu tikt ieviests stingrs robežšķērsošanas režīms.
