Francija un Vācija sestdien brīdināja Lielbritāniju negaidīt labvēlību gaidāmajās sarunās par "Breksita" nosacījumiem.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kura nolēma neapmeklēt Eiropas Savienības (ES) 60.gadadienai veltīto samitu Romā, plāno 29.martā sākt oficiālu izstāšanās procesu.
"Dažas lietas netiek pārdotas," ES samita laikā reportieriem paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa uzsvēra, ka sarunās briti nesaņems nekādas piekāpšanās, kas grautu brīvu preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla kustību Eiropas vienotā tirgus ietvaros.
Francijas prezidents Fransuā Olands norādīja, ka izstāšanās rezultātā zināmi zaudējumi ir neizbēgami, lai arī kopumā tiks pieliktas visas pūles, lai Lielbritānijas izstāšanās būtu draudzīga.
"Tā bija viņa [Meja], kura izvēlējās šeit neierasties, un tie bija briti, kas izvēlējās citu ceļu, bet mums ir jāsaglabā labas attiecības. Francija ir ļoti savienota ar Lielbritāniju," sacīja Olands.
"Mēs gādāsim, lai ["Breksits"] nekaitētu Eiropai, lai Lielbritānija paliktu kā savienības partneris, bet tai noteikti būs jāmaksā par sekām," brīdināja Francijas prezidents.
ES amatpersonas ir signalizējušas, ka sarunu sākumam būtu nodrošināta pozitīvāka gaisotne, ja Meja būtu apmeklējusi samitu Romā.
Bloka amatpersonas sagaida, ka Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis Briselē Tims Berovs 29.martā personīgi Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam pasniegs vēstuli, ar kuru tiks oficiāli iedarbināts Lisabonas līguma 50.pants, sākot divus gadus ilgo izstāšanās procesu.
Gaidāms, ka pārējo 27 bloka dalībvalstu sarunu pozīcijas projektu ES vēstnieki apstiprinās 31.martā Briselē. Pēc tam sarunu pozīciju Maltā tajā pašā dienā Tusks un Maltas premjerministrs Džozefs Muskats izklāstīs preses konferencē.
