Apvienotās Karalistes Lordu palāta pretēji valdības aicinājumam papildinājusi likumprojektu par Brexit uzsākšanu ar labojumu, kas paredz sniegt valstī dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem garantijas, ka arī pēc izstāšanās no ES viņu tiesības un statuss paliks līdzšinējie.
Terēzas Mejas valdība gan ir pārliecināta, ka šis jautājums jārisina sarunās ar Briseli un tam jābūt saistītam ar citās ES valstīs dzīvojošo britu pavalstnieku statusu. Domājams, ka ķīviņā virsroku gūs valdība, jo Lordu palātas līderi likuši noprast - ja viņu labojumus neatbalstīs parlamenta apakšnams, viņi vairs uz tiem neuzstās, lai neapdraudētu Brexit sarunu uzsākšanu.
Pašlaik Apvienotajā Karalistē pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 3 miljoni (daži dati liecina, ka 3,6 miljoni) citu ES valstu pilsoņu, kuri kopš pagājušā gada 23. jūnija, kad britu vairākums referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES, ir neziņā par savu nākotni. Tieši par viņu aizstāvjiem uzmetušies leiboristu un liberāldemokrātu atbalstītāji Lordu palātā. Pavisam īsajā likumprojektā viņi pieprasījuši iekļaut arī valdības solījumu trīs mēnešu laikā pēc Brexit uzsākšanas juridiski garantēt, ka šo ļaužu tiesības un statuss nemainīsies arī tad, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs savienības sastāvā. Jāatgādina, ka ar šo brīdi pārstās funkcionēt arī vienošanās par pārvietošanās brīvību un brīvo darbaspēka kustību, pateicoties kurai ieceļotāji no citām ES valstīm ieradušies un var strādāt Apvienotajā Karalistē.
Trešdien Lordu palātā notika diezgan vētrainas debates, kuru laikā labojuma atbalstītāji uzsvaru lika uz diviem aspektiem - cilvēcisko un ekonomisko. Leiboristus pārstāvošā baronese Diāna Heitere uzsvēra, ka nav morāli un ētiski pieņemami izmantot šos cilvēkus un viņu nākotni tikai kā instrumentu gaidāmajās sarunās, kas vairāk atgādinās kaulēšanos. «Viņiem jāzina, ko gaidīt, kādas būs viņu tiesības, turklāt jāzina jau tagad, nevis pēc diviem gadiem vai 12 mēnešiem,» viņa norādījusi. Savukārt citi labojuma piekritēji, piemēram, bijušais liberāldemokrātu līderis Mings Kempbels, uzsvēruši, ka šādu garantiju sniegšana ir pašu britu interesēs, jo, turpinoties nenoteiktībai, valsts var zaudēt nozīmīgu daļu pietiekami kvalificēta darbaspēka, kas atsevišķās nozarēs, piemēram, veselības aizsardzībā vai celtniecībā, var draudēt arī īstu katastrofu.
T. Mejas valdība ne reizi vien paudusi gatavību ievērot valstī dzīvojošo un strādājošo ES pilsoņu intereses, uzsverot, ka šis jautājums būs viens no prioritārajiem sarunās ar ES. Taču sniegt kādas vienpusējas garantijas, pirms zināms, kādu statusu ES gatava piešķirt tajā dzīvojošajiem britu pilsoņiem, būtu pārsteidzīgi. Starp citu, līdzīga ir arī Eiropas Komisijas nostāja, ko trešdien Eiropas Parlamentā pauda tieslietu komisāre Vera Jourova - šis jautājums jāatrisina cik ātri vien iespējams, taču Brisele nav gatava vienpusējiem soļiem, un sarunas varēs sākties vien pēc tam, kad Lielbritānija oficiāli paziņos par izstāšanos.
T. Meja plānojusi ar šo paziņojumu nākt klajā līdz marta beigām, bet Lordu palātas balsojums var apdraudēt šī termiņa ievērošanu. Neatkarīgi no tā, vai lordi otrdien atbalstīs vēl vienu labojumu, kas attiecas uz parlamenta tiesībām apstiprināt galīgo vienošanos par Brexit, ir skaidrs, ka likumprojekts 13. martā atkal nonāks parlamenta apakšnamā. Konservatīvo pozīcijas tajā ir pietiekami spēcīgas, lai lordu pieņemtos labojumus noraidītu, un tad viss būs atkarīgs no tā, vai parlamenta augšpalāta riskēs iespītēties un atkal pieprasīt labojumus vai tomēr atbalstīs likumprojektu tādā veidā, kā to vēlas valdība. Britu avīzes raksta, ka ticamāks ir otrais scenārijs - kā norāda The Daily Telegraph, lordi jau ir izmantojuši gadījumu, lai paustu savu attieksmi un atgādinātu par savu eksistenci, un, domājams, nākamajā balsojumā piekāpsies.
