Pēdējā laika teroristiskie uzbrukumi Eiropas Savienībā tās varasvīrus mudinājuši pievērst lielāku uzmanību drošības nostiprināšanai un tam nepieciešamo instrumentu radīšanai. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra izveide, kurai nepieciešamās normatīvās bāzes izveide jau piecus gadus iestrēgusi Eiropas Parlamentā. Traģiskie notikumi Briselē situāciju mainījuši.
Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksmē, kas sasaukta pēc notikumiem Briselē, klātesošie vienojušies par svarīgākajiem uzdevumiem, kas paveicami tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informē, ka viens no šādiem uzdevumiem ir aviopasažieru reģistra izveide un Eiropas Savienības iekšlietu ministri vienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Parlamentam ne vēlāk kā līdz aprīlim pieņemt lēmumu par tā izveidošanu. Ministrs uzsver, ka šā lēmuma pieņemšana ir ļoti svarīga, jo tas, sniedzot savlaicīgas informācijas apmaiņas iespēju, palīdzētu īstenot preventīvas darbības, apsteidzot iespējamos negadījumus.
Šobrīd izveidot reģistru, pirms tapis Eiropas Savienības regulējums, ir gatavas desmit no Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču pirms pieciem gadiem šāds reģistrs bija tikai Apvienotajai Karalistei. Līdz šim tā ieviešanu visā Eiropas Savienībā kavējuši Eiropas Parlamenta kreisie politiskie spēki, kas uzskatījuši, ka personas datu neaizskaramība ir fundamentāla Eiropas vērtība.
«Diskusiju laikā parlamentā atsevišķi kreiso politisko spēku pārstāvji vēlējās, lai cilvēki, par kuriem tiek ievākti dati, par to tiek iepriekš brīdināti vai būtu jāsaņem prokurora atļauja, taču ir skaidrs, ka noziedznieks tā rezultātā izvēlēsies citu veidu, kā nokļūt galamērķī. Bija arī ierosinājumi, ka datus vajadzētu ievākt tikai par tiem pasažieriem, kas Eiropas Savienībā ierodas tikai no tādām valstīm kā Sīrija, taču arī tas neliegtu šiem cilvēkiem iespēju Eiropā ierasties no kādas tā dēvētās drošās valsts,» saka reģistram nepieciešamo normatīvo bāzi izstrādājušās Eiroparlamenta Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis Artis Pabriks.
Taču aizvadītā gada nogalē pēc asiņainā terora akta Parīzē, kurā tika dzēstas vairāk nekā simts cilvēku dzīvības, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome vienojās par reģistra izveides regulējumu.
Saskaņā ar to aviokompānijām, kuru reisi apkalpo Eiropas Savienības dalībvalstis, būs pienākums apkopot un sniegt informāciju par katru savu pasažieri. Piemēram, datus lidojuma datumiem un maršrutu, informāciju par bagāžu, lidojuma apmaksāšanas veidu, kā arī kontaktinformāciju.
Drošības dienesti ir pārliecināti, ka šādas informācijas apkopošana un operatīva nodošana drošības dienestu rīcībā palīdzēs identificēt personas, kuras iepriekš nav turētas aizdomās par saistību ar terorismu. Turklāt uzsvērts, ka jau tagad pieejamās datu bāzes drošības dienestiem šādas iespējas nedod, bet iegūt nepieciešamos datus no aviokompānijām vairākumā gadījumu iespējams tikai ar tiesneša vai prokurora sankciju, kas būtiski mazina informācijas lomu preventīvajos pasākumos.
Regulējumā ievērotas arī par personas datu drošību satraukušos eiroparlamentāriešu intereses, un šādi savākto informāciju varēs izmantot tikai cīņā pret terorismu vai nopietniem pārrobežu noziegumiem, piemēram, cilvēku tirdzniecību un bērnu pornogrāfiju. Regulējumā arī noteikts laiks, cik ilgi šādu informāciju drīkst uzglabāt, un tas, ka katrai ES dalībvalstij jābūt amatpersonai, kas atbildīga par šo datu drošību.
A. Pabriks nenoliedz, ka arī viņu satrauc personīgās informācijas drošība, taču viņš ir pārliecināts, ka pasažieru datu reģistrs ir sabalansēts instruments cīņā ar terorismu, turklāt likumpaklausīgam pilsonim neesot no kā baidīties. Jautāts, vai iekšlietu ministru aicinājums pieņemt regulējumu vēl aprīlī ir iespējams, politiķis atbildēja pozitīvi – ja vien atkal neiespītēsies kreisie politiskie spēki.
